Diveji teatri. Ļauds i puorejīs mistris

Nu suokuma sasisem plauksteņis i varbyut nūsissem kaidu ūdu. I, tod nūbļausim leidzeigu  „New Generation” – Allleluuujā!

Jūs sazavaruos tai kai mozu chiniese pople i jī ir izdarieši tū kū chiniese gribē izdarēt vysu sovu pastuoviešonys viesturi, respektivi, okupēt vysus. God dammit!

Piec Vucāna 24.godu svineibom 8.maijā, meža vydā , tī kur zonys nav i nabyus (Ceradryvuos), munys kuojis izavēre, kai pumpaini ogūrči. Ūdeni beja mani okupieši! Niule pumpys ir nūguošys, palykušys viņ mozys sorkonys plemeitis. Vot tev i maijs. A, veļ pyrms mieneša guoju gulēt ar vylnys zečēs, jo beja pasolts.

Ha!

Verīs maijs cauri…. tod Leigū,leigū  … i ar dīvu, vyss! I otkon trisinejom pi – 30 grādu…. tai jau ir vyss šmukīs mudruok proīt, proskrīn leidz tu jau acatūpi, apsastuoj sābra sadā uobeļus zogdams. A, sābram tys napateik i jam i bise.

Vyspuor koč kū uzraksteit gribieju sastdiņ/svātdiņ, bet mama ar Almu sadūmuo, ka buļbys juopastuoda i cyta seikkultūra …. tai, ka vajadzē pīdzakuopt sīvītem, jo juos beja vairuokumā :D

Nā, troki labi! Tyka pastruoduot svaigā gaisā, izadauzeits ar krytdālu. Saule kamīšus sabučova, ka niule rūku kusteibys, ir kai Betmenam (tam kas komiksūs). Īrobežuotys.

Vyspuor interesanti, kai ir vycynuotīs, pret naidnīku, ja esi ītārpts naārtā gumejis kostimā ar izaspīdušim kryušu golim?!

Kūpsummā beja šaļtim lobs laiks, beja. Paspieju sovu meilū zuolis pļuovieju pastumdēt, i pazalomuot iz pīninem… ni cīši daudz,tok tūmār… nūpļauņ i verīs, zarazys piec dīnys – Hopš i augšā!

Jā, jā dāmys! Es, saprūtu, ka juos ir foršys,šmukys pučeitis bet kod dzela daīt da pļaušonys dorbim … u u u ujjj

Kai tī juka, kai najuka – Pīters sīvu puordeve,ēēēēēēēēē!

Oi, nā. Ni nu tuos dzīsmis…

Tod, par teatri.

Paguošu nedeļi vysi kauleņi kryta, ari sabrauktuo eža, taišņi ībraucūt Rēzeknē, i beju iz divom Latgolys teātru izruodem. Par vysu piec kuortys, koč i naasu nikaids teātra kritiks, i breidynoju, tuos ir viņ munejuos pubiskuos puordūmys

:

11.maijā , Rēzeknis Tautys teatris prezentē izruodi – Dario Fo, Franka Rame „Brīvā laulība”. Tai beja raksteits iz afišys.

Izruodis centrā lauluots puors ar sovom nagācejom meilys frontē. Pusmyuža trokumi i cyti ekstravagantumi –  Kai ecejās vīns ar ūtru i.t.t „Lugu caurstrāvo ekspresija, greizsirdība un kaislības.” /citēju nu relīzis/

Nui, teišom luga ekspresīva, deļ Rēzeknis varātum teik, ka drūsmeiga… vyss teikts atkluotūs tekstūs, jo izruode deļ pīaugušū, koč i zalā paspruka pa kaidam bārnu smīkleņam.

Patyka ar tys –  ka tyka izmontuota video instalizāceja, īvodā (teišom interesanti, munupruot). Tys, ka divi aktīri paspē uzburt komfortablu telpu, i I.Dreļs breineigi īzasaistē cytu personāžu lūmā, kas nabyutu natraucē pamatsižeta linejom. Vysā izruodē beja jiutams režisoris Māra Zaļaiskalns grūžu pavadeņš.
Izruode ilga kaidu 1,5h i vīnā cielīnī, tai, ka vysu vārē skaisti uzguit. Pazasmieju i aizadūmovu par myužeigajīm sīvīšu = veirīšu kūpistiskuos dzeivis vaicojumim.

Varātu aizīt veļ, salosūt spraunuoku draugu puļceņu.

Sajiemu i komplimetnu, jo mani paturē par studentu i paprasē 1,5ls

Tuoļuokīs muns suņa skriejīņs beja 14.majā iz troki izslavātātū izruodi „Klepernīku pogosta zvaigzni”. Vysur sacāts, ka pyrmuo izruode latgalīšu volūdā.

Beja tai, ka puors godus atpakaļ Daugavpils teatris dabova naudu, izsludynuo lugu konkursu latgalīšu volūdā i „Klepernīku pogosta zvaigzne” pajēme pyrmū vītu, i nūteikumūs beja raksteits, ka pyrmū vītu īztudēs.

Tei īstudiešona aizakavē leidz ar teātra remontu. Bet nu vyss, redzit, beidzēs labi i ituo goda14.majā beja pyrmizruode.

Eisti niule nasaprūtu, kaida H *** piec tī brauču, izatierieju teiri ekonomiski, a, nuokamā dīnā mani gaidē buļbys maisūs. Beja juobrauc atpakaļ iz sātu

Taitod – izruode, kai i izruode.
ITE ir info nu Dpils sātys lopys.

Kai jau pīrosts sadzeiviskom lugom i tāluojumim puorsteigt ar koč kū jaunu ir gryuši.

Lugā speidē vaci jūki. Koč kū ari sazeimuoju nu O.Rupaiņa „Dzymtōs zemis”… koč kū nu Klīdzieja „Cylvāka bārna”. Juopībiļst, ka ituos lugys autorei itei ir debeja dramaturģeijs lauceņā.

Izruodē saturs – attāluota tipska aizmiersta Latgolys dzeraune pyrma nūvodu reformys, nu i tuoļuok atšketynuojums, kai ta ļauds teik golā ar itū problēmstuaceju. Personiski maņ izruodis sižets beja skaidrys piec trešuos ainys, i veļ kas lykuos patroki, ka navarē sagaideit beigys, ka druponu pagarai (suokums 18.30; Finals 21.30) ar vysu storpšaļteņu.

Latgalīšu sadzeviskuos luguos, kai vīnmār teik kultivāti jau tai pījimtī steriptipi – Vysi dzeraunē dzer, leluokuo daļa aizbāguse Reigā, ļauds drusku atpalykuši…i paļdis dīvam, labi ka ir soveta laiku teļvīzers i Cd atskaņuotuojs i.t.t.

Kūpsummā taids lauku zaļumbala variants.

Koč jau, kai soka…. ka pyrmuo latgaliskuo izruode profesionālā teātrī…. nu koč kaids to suokums vajadzeigs. Prūtams, luga atroda sovu publiku i zalā babom smejūtīs trisinē dubultzūdi . Veļ kū pamanieju, ka radzātuokī Latgolys kuļturys aizstuovi i sabīdriskī darbinīki sēdē pādejuos rynduos i pādejuos vītuos. Leluokuo daļa vītu, prūtams, tyka izdārāvuotys ar īlyugumim.

Dzierdieju ari baumys, ka teatris taisuos braukt tūrē pa vysu Latveju (nu, na jau ta jī tik vīnai izruodei gatavejās), ar pompozū saukli – Pyrmuo latgalīšu izruode –.

Nazynu voi tys ir eisti gudri. Jo Kuorsovys amatīru teātra kolektivs byutu spiejeigs nūtāluot cik pat labi. Zynu, jo asu redziejs jūs uzvastuos Danskovītis lugys. Nui, teiksim – jebkurs amatīru teatris varātu paceļt itaidu lugu.

Veļ tik nazynu voi Reigā jīm kaidi ļauži saīs. Ak, jau saīs gon apsavērt, bet nikuo jauna par tīm pošim pījimtajīm steriotipim jī naredzēs.

Biļets moksova 2ls.

Rezumiejums – Lai, voi kai, tys ir suokums. Es ceru, ka tys nabyus beigu suokums. Dyžan ceru! Es grybātu latgaliski redzeit i komedeju, i dramu i tragedeju i melodrāmu. I, dūmoju, es naasu vīneigīs. Bet tys ir iz lugu autoru i pošu teatru placim, kai i kaidā veidā jī sazadorbuosīs. Voi vyspuor sazadorbuosīs, jo CERĒT iz kaidu jaunu „projekteņu” vairs navarom acaļautīs nivīns.

Iedit vitaminus!

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]