Saīt rakstēt itū blogu, kod vyss šums piec vaļsts svātku sviniešonys 4 dīnu garumā ir rimīs i proguose jau nedele. Moš i labi. Varom apsavērt iz tīm vysim pīdzeivuojumim, kas bejs tymuos jau pīminātajuos 4 dīnuos. Bet verīs – uorā jau pyrmīs snīgs, i ceresem, ka jis myusus dreiži napames i mudri napaliks dzaltons.

Svātki proguo interesanti, ka šur tur pazaceļ runys, ka tik daudz breivu dīnu ir padaudz. Pīkreitu. Kurim draudzeņim zvoni, tī ļustieši iz nabādu, īkļaunūt ari himnys dzīduošonu skaidrā.

Vyspuot, teišom, interesanti ar tīm vaļsts svātkim. Apsavieru pats sovys galerejis… 2006.godā mes poši ar bierneibys draugim reikuom sovus 18.novembra svātkus, jo nu valsts pusis nabej eipaši nikuo, ja nazkaita puisiešu i meitineiši trisiniešonu soltā viejā armejis formeņuos 11.novembra krostmolā.

A,bierneibā 18.novembris vinkuorši beja – sorkons datums kaļendarī, breiva dīna školā i tautu deju kolektīva doncuošona i himnys dzīduošona vītejā KN. Niule tai interesanti, ka uzspīž tū patriotismu tīši i natīši, raugūt aizmiert tū, ka tys nav audzynuots jau nu 1991.goda, kod saslaucē īlys piec barikadem. Nu tys vaļstiskā liemenī.

Bet tys ari labi, ka varbyut ar taidu forsāžu vyss tai maukts viersā, i varbyut viņ tai var izgluobt tū, kas nav dareits nikod.

Nu tod tai. Mes ar draugu brandžu, mistiskajuos vibrācejuos, bejom aizdynušīs iz Rogovku taišņi paspēm i iz koncertu i piečuok iz kaidu valseiti. Koncetrs kai koncerts. Pīsuotynuota programma, na viņ ar sveču aizdegšonu, tautu dejis, i suokumškols škoļniks ausekļu džemperī nūskaita kaidu M.Zālītes patriotisku dzeju. Maņ ruodīs, ka koncertā, aba „svineiguo daļa” nabej ni par garu ni eisu. Ruodīs standarts … koč kur 1~1,5h.

Meitiņu kuors, tautu dejis (kur es dabļuovu tymuos vītuos, kur vajadzē, jo himna beja nūdzīduota), i patriotiski/teatrāli uzvadumi tautudālu i tautumeitu ekspresejuos.

Maņ veļ nazkur ir biļde, kur es „pōzeju” pi salapātim auseklešim iz sīnys.

Braukdami iz sātu i puorrunojūt nūtykušū pasuokumu, kas puļcē pylnu zalu, sacēm, ka varātu īzaguoduot kaidu eipašumu Rogovkā, taišņi deļ taidim pauokumim.;)

Pīmāram Drycanūs, laikam EVER, vairuok cylvāku viņ beja iz pogosta īdzeivuotuoju kūpsapuļci napaseņ, bet nadūdu na pīci, ka iz svātku pasuokumu atguo viņ cylvāki max 20, kur puse ir bārnu vacuoki, kas atīt apsavērt sovys atzolys (ļaunijenotsmīkly10). Ite ari variants, kai tī svātki (vyspuor, kai taidi) teik pasnīgti.

Nūūū, par Drycanim laikam cytu reizi, jo myusem te īt, kai Santabarbarā… voi LV variants byutu „Kaislības Latgalē”

Itei satsdine (27.11.2010) ari naatpaliks kuortejā skrīšonā pa tyvuokū pasauli. Treis pasuokumi, kur vīns nu tīm Rogovkā.

Vysi ceļi vad iz Rogovku?