Treis ar pusi godus LaKuGa.LV struodova cīšā sadarbeibā ar portalu Latgale.lv i jūprūjom myusu latgaliskuo portala vacī materiali byus atrūnami piec adresa: Latgale.lv/lg Vēļ ari itymā jaunajā sistemā palykuši daži mozeni napaspāti darbeni, bet tūs tyvuokajā laikā raudzēsim apdareit i tod jau varēsim turpynuot dorbu ar pylnu spāku.

Paļdis puišim par izstruoduotū jaunū lopu (Guntis Šmaukstelis) i par jaunū dizainu (Aivars Bulis).

Gondreiž pyrma symts godim tyka izveiduota Latvejis vaļsts. Apsavīnuošona ar puorejim latvīšim nuoce kai lels cereibu stors tīm Latgolys latvīšim, kuri ar prīku gaideja pylnys tīseibys runuot latviski, kai ari iz prīšku pošim dareit i lemt par sovu nuokūtni. Tei beja kai prīka pylna ausma piec garuos nakts. Bet tagad, kod paguojuši gondreiž symts godi, myusim ir juosazateik ar tragiskū faktu, ka Latgolys latvīts pat sovā vaļstī jūprūjom nav breivs lītuot sovu volūdu.

Ir paguojs itik daudz godu, bet Latgolys latvīša dzeivi jūprūjom apskaun diskriminacejis cepy. Ir paguojs itik daudz godu, bet Latgolys latvīšu volūda jūprūjom ir vīna iz vīntulis solys plotajā materialuo pasauļa i lelūs volūdu okeānā. Ir paguojs itik daudz godu, i Latgolys latvīts jūprūjom sasajiut kai trimdinīks pats sovā zemē.

Tai, mes asom šudin atkluojuši jaunū verseji “Latgalīšu kulturys gazetai” aba portalam LaKuGa.LV, kura mierkis ir apvīnuot Latgolys latvīšu informativū telpu i pa druskai pīvērst vysys Latvejis sabīdreibys uzmaneibu dramatiskajai latvīšu volūdys situacejai. Myusim ir juopanuok, kab Latvejā nabyutu tikai tukši sūlejumi, bet ari reala reiceiba Latgolys latvīšu volūdys saglobuošonai, aizsardzeibai i atteisteibai, taišni tai myusu republikys veiduotuoji saraksteja i apstyprynova Satversmi, kas pasludynova, ka “vaļsts volūda Latvejis Republikā ir latvīšu volūda” i “kotra cylvāka tīseibys teik eistynuotys bez jebkaidys diskriminacejis”.

Tei ir apsajimšona, ka visim cylvākim myusu vaļstī tiks garantātys naatjemamys tīseibys runuot, raksteit, praseit i sajimt atbiļdi latvīšu volūdā, ka latvīšu volūda tiks vuicāta bārnim i tiks nūdrūšynuota tuos piecteceiba, sasaglobuošona i atteisteiba. Šudin ir skaidrys, ka Latvejis vaļsts itū apsajimšonu, kas atsatīc iz latgalīšim i Latgolys latvīšu volūdu, nav piļdejuse. Tuo vītā, kab cīneitu itū svātū pīnuokumu, Latgolys latvīšim teik puormasta beistami navaļstiska dūmuošona, teik skaidruots, ka vaļsts navar atsaļaut piļneibā piļdēt Satversmi un deļ tam par vaļsts volūdu Latvejis Republikā ir juoskaita tikai vīna latvīšu volūdys daļa – tai sauktuo “latvīšu literaruo volūda”.

Bet mes nagrybam ticēt, ka itymā vaļstī vaļsts pilsūni vairs navar atrast taisneibys. Mes natycam, ka myusu vaļsts ir tik boguota, ka var vīglpruoteigai atsaļaut zaudēt svareigu (sanuokū) latvīšu volūdys dali – latgalīšu rokstu volūdu.

I tai šudiņ – 28.decembrī, kod izcylajam myusu nūvodnīkam, patriotam i “Latvejis Austrumu rūbežys sorgam” Ontonam Slišānam byutu juosviņ 62. dzimšonys dīna, mes suoknam LaKuGys dorbu jaunā kvalitatē i kotru dīnu atguodynuosim Latvejis pamatlykumā īraksteituos vierteibys i vajadzeibu piec reiceibys tūs eistynuošonā. Itys ir jaunuo goda gaideišonys laiks, bet mes Latgolys latvīši navaram atsauļaut nūsadūt taidai grezneibai kai atsapyušona – kotrs nu maizis dorba breivais breids myusim ir juozīdoj vaļsts vierteibu nūsorguošonai.

Mes tycam, ka 2011.godā Latgolys latvīši spēs pīsaceļt i īt uorā nu tymsuo i nūklusātuo styura, kurā nūglobuota latvīšu volūdys vierteibu patīsuo boguoteiba i daudzveideiba. Ir pādejais laiks attaiseit īspieju durovys visim latvīšim, nadiskriminejūt tūs piec volūdys eipatneibom. Ir laiks atbreivuot myusu vaļsti nu godu dasmytu radeituos nataisneibys stereotipim i suokt vaļsts atteisteibys celi iz visim latvīšim vīnaidu tīseibu pamatim.

Vaļstej var kliut likteneiga itaida Latgolys latvīšu redzīņa tuoluoka ignoriešona i atstuošona bez viereibys. Lai 2011.gods kliust par pagrīzīņa punktu vysu latvīšu leidztīseigumam pošim sovā vaļstē! Kliudās tī, kuri dūmoj, ka latgalīši sovys tīseibys atguodoj tikai pyrma vieliešonu i ka itais vaicuojums ir izdeveigs tikai atsevišķu politiķu personiskuos karjerys veiduošuonā – mes naatlaideigi struodovam i struoduosim, lai Latvejā tyktu pylnvierteigi piļdeiti tuos pamatlykumi i tyktu saglobuotys nacionaluos vierteibys.

Deļ tam ari izskaņ aicynuojums latvīšu tautai – beigsim uzturēt sovstarpejuos nasaprasšonys radeitūs stereotipus, beigsim latvīts latvīti saukuot par “čiuli” voi “čangali”. Mes tycam, ka spēsim atrysynuot itū vaicuojumu piec savstarpejis izpratnis i taisneiguma principim. Mes ceram, ka nabyus Latgolys latvīšim juoreikoj piketi Reigā, ka latgalīšim nabyus juosaker pi nazkaidu spāka ruodeišonys akceju, kab uzvarātu godu dasmitim radeituos nataisneibys sorguotuojus. Latgolys latvīši sovys sluopes piec taisneiguma i lykumeigajom tīseibom pylnvierteigi lītuot seņču nūsorguotū latvīšu volūdu nikod nav puorvārtuši pretvaļstiskā darbeibā.

Otkol i otkol nu paaudzes paaudzē latgalīši ir spiejuši pasaceļt leidz taisneibys mekliejumim, kuramūs ir juoatrūn dvēselis i gora spāki iz godu dasmitim radeitajom aplameibom atbiļdēt ar naatlaideigu, nasavteigu dorbu sovys tautys nuokūtnes interesēs.

Nav ari tai, ka visi puornūvodnīki nagryb dzierdēt Latgolys latvīšu volūdu. Daudzeji nu myusu bruolim, kai tū aplīcynoj jūs atbolsts latgalīšu muzykai i cytom kuļturys izpausmem, ir saprotuši, ka jūs liktiņs ir tyvai saisteits ar Latgolys liktini i ka jūs ticeiba gaišajai Latvejis nuokūtnei ir nasaraunamai saisteita ar myusu aicynuojumim nūdrušynuot Latgolys latviskū nūsorguošonu i atteisteibu.

Mes navaram īt “kotrs sovu celi”, atstuojūt pusi latvīšu volūdys liktiņa varā. Myusim kūpā ir juoīt iz prīšku kūpeigā vaļstiskuma atteisteibā i kūpeigi juosorgoj latvīšu volūda i obejis tuos literaruos tradicejis. Mes nadreikstam atsagrīzt atpakaļ pi sovulaik cītsirdeigi izsaceituo “lai vitebskīši paleidz sev poši”.

Kaids laiku pa laikam latgalīšu volūdys tīseibu aizstuovim vaicoj: „Kas jiusim kū aizlīdz? Kod jiusim byus gona?” Navar byut gona, koleidz Latvejā nav nūdrūšynuotys latvīšu volūdys saglobuošonys, aizsardzeibys i atteisteibys ceļš.

Naatkareiguos Latvejis atjaunuošona nūtykuse, bet itymā laikā praktiski nav izmainejuse Latgolys latvīšu volūdys atkareiba tikai nu atsevišku Latgolys patriotu entuziasma spākim, kuri, Dīvamžāļ, pakuopeniski izseikst – tam par aplīcynuojumu ir ari Ontona Slišāna puoragruo aizīšona ituo goda 15.decembrī. Latveja ir zaudejuse leluokū sovys zemis i tautys vierteibu sorguotuoji Latgolā. Kur ir tī Latgolys viesturiskuo latviskuma sorgu symti i tyukstuši, kam juozastuoj Ontona vītā?

Itū situaceji ir īspiejams maineit. Mes prosam nu vaļsts prīškstuovim atbiļdeigu reiceibu i poši nakrissim izmysumā – par speiti ituo laika gryuteibom i atsevišku bolsu bezpieceibai pret aprūbežuotajim padūmu godu radeitajim stereotipim.

Vysleidz myusim ir sapyns. Sapyns, kas dziļai sakņojās sapnī par naatkareigu i breivu latvīšu vaļsti.

Voi eistyn tys ir tikai sapyns, ka myusu naceja kaidu dīnu pīsaceļs i eistynuos dzeivē itū pašsaprūtamu patīseibu: ka visi latvīši sovā vaļstī ir vīnleidzeigi i, ka latvīšu volūda (naatkareigi nu tuo voi leidzeiguoka latvīšu literarajai voi latgalīšu volūdai) ir atzeistama vaļsts volūdu? Voi tys ir sapyns, ka kaidu dīnu latvīts saprass latvīti – na tikai latgalīts puornūvodnīku, bet ari ūtraiduok? Voi tys ir sapyns, ka myusu bārni reiz dzeivuos vaļstī, kurā jī varēs myusu izveiduotajā izgleiteibys sistemā pylnvierteigai apgiut latvīšu volūdu i ka par jīm nasprīss tikai deļ jūs volūdys izlūksnes, akcenta, dialekta voi volūdys paveida, bet gon piec personeibys byuteibys? Tys beja ari Ontona sapyns.

Voi mes varēsim puorvarēt myusu vaļsts grīzeiguos disonansis i puorvērst tuos skaistā latvīšu volūdys simfonejā? Tikai ar kūpeigu ticeibu vaļsts nuokūtnei i kūpeigu dorbu mes varēsim kūpā vairuot tautys lobkluojeibu, vajadzeibys gadīnī drūsai ceļtīs aizstuovēt tuos breiveibu, zynuodami, ka itei ir eistynuo myusu vaļsts.

Ka Latveja gryb byut atteisteita i progresiva vaļsts, tod tai ir juoatrysynoj nu jau gondreiž symts godus globuotais vaicuojums. Tikai tai mes varāsim nūdrūšynuot, ka Latvejis vaļsts teritoreji nadolamai veidoj Vidzeme, Kurzeme, Zemgale i Latgola.

Roksta veiduošonā izmontuoti Martina Lutera Kinga runys motivi, kū jis saceja 1963.goda 28.augustā.