Muna tauteiba – latgalīts

Portals lakuga.lv 1. Februars, 2011. gods 13

Jau vasalus pīcus godus maņ nalyka mīru dūma – kas as asu piec tauteibys. Īsnīgumā iz pasis sajimšonu 2005.godā as īraksteju, ka asu latgalīts i maņ lai īroksta taidu tauteibu pasī. Kod sajiemu pasi, maņ pat napaskaidruoja atteikuma īmesli, pasī īraksteja piec sova pruota, ka asu “latvietis”. Bet muni senči nu 19.godu symta runuoja tikai latgaliski i vuicejās krīvu školā krīviski. Piec Latgolys okupacejis* 1920.goda janvarī, jeb kai tū skaidroj Latvejis valsts ideologeja ,,atbreivoišonys nu komunistu karaspāka – sorkonajim latvīšu strelnīkim”, munam tāvam dzimšonys aplīceibā (bazneica socialdemokratu īspaidā tyka atdaleita nu valsts) 1930. godā īraksteja “latvietis”, lai gon juo dzymdynuotuoji nivīna vuorda naprota latvīšu literarajā volūdā. Taipat i maņ 1959. godā īraksteja “latvietis”. Pyrmū reizi “latviešu” volūdu izdzierdeju školā, kur maņ pīspīdu kuortā vuiceja, kai ,,pareizai” runuot, da tam as i muni vacuokī ruonuoja “napareizai”. Vuiciejūs Maltys vydškolā, kur beja divejis plyusmys – dzymtū volūdu vuiceja tikai krīvim (?), bet latgalīši beja spīsti vuicētīs latviski. Tūreiz vēļ starpbreižūs ļuove runuot latgaliskai i pa pierstim ar linealu nasyta, bet vāluok 80.godūs jau tyka nūlīgts sasarunuot latgaliskai.

 

Beju spīsts emigrēt iz Baļteji, deļ tam ka munā specialitatē dorba Latgolā nabeja, mani nu jau kai latvīšu volūdys pratieju nūsyuteja iz Vydzemi. 75 procenti munu dorba bīdru beja latgalīši. Koleidz peļneju naudu pensejai nabeja laika dūmuot par taidom augstom lītom. Beidzūt olguodža gaitys, pījiemu lāmumu īt dzeivuot iz Tāvu zemi Latgolu. I kū as ite īraudzeju? Dzymdynuotuoji pa leluokai daļai vairs ar bārnim narunoj latgaliskai, bet naz kaidā jūceigai smīkleigā žargonā – ni to latgaliskai, ni to latviskai. Tys vyss izamaineja pa 20 godu laiku!

I tod mani puorsteidze Administrativuos tīsys sprīdums, ar kuru latgalīšu volūda teik atzeita par svešvolūdu – taitod pīleidzynuota krīvu volūdai (?) Tys beja pādejais pilīņs. Pa tū laiku okupacejis varys īstuodes uzcepe jaunus Ministru Kabineta nūsacejumus, kuramūs figurej tauteiba “australīts” i “amerikaņs” (taidu tauteibu nivīnā cytā pasauļa vaļstī i leidz arū ari nivīnā pasī nav), bet “latgalīts” naeksistej (koč ari piec Kreīvejis fereracejis 2000.gods skaiteišonys ir vairuok par 1000 latgalīšu)

Saskaņā ar lykumu tauteibu var maineit divu paaudžu rūbežuos. Par cik munam vactāvam, kurais dzims 1904. godā Vitebskys guberņā dzimšonys īrokstā tauteiba nabeja nūruodeita, skaitu, ka jis beja latgalīts i kai jau atzeimāts – taida tauteiba jūprūjom pastuov Krīvejā. Nazynu, kai lems dzymtsarokstu biroja vadeiba, bet izaver, ka jī tagad ir uzatraukuši i meklēs “konsuļtacejis”, bet as asu nūliems īt da golam – ka vajadzēs, da Eiropys cylvāktīseibu tīsai, deļ tam ka tikai as pats varu izlemts, kaida maņ ir eistuo tauteiba. As tauteibu “latgalīts” naasmu izdūmovs nu golvys, ituos tauteibys volūdā as runoju, itei volūda jūprūjom ir aizlīgta Latvejis publiskajā telpā atškireibā nu krīvu volūdys. Taitod saīt, ka asu svešinīks itymā valstī… As naagiteju, kab vēļ kaids ītu munu celi, kotram sovs pruots. Ka ari piekšni nūtyktu breinums i ituos vaļsts varys īstuodis atzeitu munu tauteibu, nikas lels napasamaineitu latvīšu eipatsvorā. Jou 90 godu pīspīdu asimilacejis rezuļtatā mainejusēs psihologeja – pazaudeita latgaliskuo identitate. Pat ka piekšni valsts pīduovuotu mainiet tauteibu bez moksys (tagad ir juomoksoj 50 Ls), vysleidz 99 procentim nu izmierstūšys tautys cyta nikuo navajag, kai jumtu viers golvys (lai tys byutu koč dzeivūklis, kurā pīder viņ treis lūgi, divejis durovys i div starpsīnys), pretieja dzymuma draugu (tagad kaidam varbyut tuo poša) i maizis gobolu silī… Cik taidu ir starp myusim, kam vajag drusku vairuok? Cik?

Arvids Turlajs

Komentari slāgti.