Latgalīši – Latvejis spāks i vuojuo vīta

LgSC 9. Novembris, 2011. gods 2
Ilzis Spergys roksts deļ satori.lv – niu puorlikts ari latgaliski deļ LaKuGa.lv skaiteituoju.

Koč ari nu šaļts, kod diveji 11. Saeimys deputati svineigū deputata sūlejumu deve latgaliski, ir paguojušs vaira kai divejis nedelis, nūtykums vēļ arviņ izraisa dzeivu atbolsu sabīdreibā, medejūs i socialajūs teiklūs. Narymst kaisleibys i diskusejis, vīnaldzeigūs nav – latgalīšu volūdys izskaniešona nu Saeimys tribinis tik byutiskā šaļtī ir truopejuse Latvejai pavēderē.

Kas tod eisti ir nūtics?

Voi suocīs latgalīšu dumpis i Latvejā nūklusātuo kultūra i volūda izalauzuse nu zemis kai geizers? Varbyut īsajaukuse Krīvejis spolvainuo rūka, kas teikoj sareidēt latvīšus sovā stropā? Voi ir apdraudāts Latvejis vaļstiskums i saškalts latvīšu etnoss? Bet varbyut ir dzymuse trešuo dzeivuo boltu volūda? Voi piec ituos dīnys Latveja vaira nikod nabyus taida kai īprīšk?

Padzeit nadreikst pījimt

Latgalīši Latvejā ir kai korsta buļba. Izšpļaut nadreikst, nūreit navar.

Izšpļaut nadreikst, partū ka latvīšu tod paliks vēļ mozuok i latvīši, īspiejams, Latvejā vaira nabyus majoritāte. I ari poši latgalīši nimoz nagryb nikur pa celi īt, partū ka itei ir ari jūs vaļsts i ari jī ir latvīši. Muns dzeds  Juoņs (dokumentūs ari Jānis i Ivans) Sperga i juo bruoļs Jezups (Jāzeps i Josifs) Sperga pīsadaleja Breiveibys ceiņuos, Atmūda i Latvejis vaļstiskuma atjaunuošona munā saimē ir bejs nūzeimeigs laiks, kas atness daudzi cereibu i, par speiti vāluokom ekonomiskom gryuteibom, ari daudzi īgivumu i lapnuma. Deļkuo kab es atsasaceitu nu sovys vaļsts? Nu vīneiguos vītys pasaulī, kur var tikt aizsorguotys i breivi lītuotys latvīšu i latgalīšu volūda i kultura.

Nūreit navar partū ka, akceptejūt ūtrys latvīšu rokstu tradicejis tīseibys, sabruks meits par idealū Latveju, kū bolsta 20. gs. 30. godu dogma – vīna vaļsts i vīna volūda vysim. Vīna volūda – latvīšu literaruo volūda, kam ir normāta na viņ rokstu, bet ari runys forma. Vīna volūda – pa pyrmam, atsasokūt nu izlūksnem i eipašu viereibu veļtejūt volūdys kūpšonai, kab nu aizlaistys navolūdu bīžnis ar šaļtim policejisku pīeju radeitu īkūptu volūdys dryvu, kur volūda gon nūsaplicinej i zaudej sovu dzeiveigumu, bet juristu i volūdnīku pīsavārta var zeļt i nest augļus, pa ūtram, nūklusejūt viesturiski izaveiduojušys, rokstūs i literatūrā lītuotuos normātuos ūtrys latvīšu volūdys rokstu tradicejis – latgalīšu rokstu volūdys – pastuovēšonu, izslādzūt tū nu školu programom, nu publiskuos telpys i lykumdūšonys.

 

Latgali, latgalīši i čangali

Latvejis sabīdreibai nav ni jausmys, kū dareit ar latgalīšiem. Vēļ trokuok – Latvejis izgleiteibys sistemā, Latvejis kulturviesturis, viesturis, literaturys i volūdys vuiceibu gruomotuos, kai ari Latvejis medejūs Latgolai i latgalīšiem veļteits tik moz viereibys, ka sasatikšona ar latgaliskumu ir ka na kulturšoks, tod puorsteigums gon.

Pa pyrmam, izaruoda, ka Latgolā vēļ arviņ runoj i roksta latgaliski. Pa ūtram, i izgleituotim Latvejis kulturys dzeivis pilarim ir puorsteigums, ka Latgolā školuos latgalīšu volūdys stuņžu nav jau nu 20. gs. 30. godu vyds.

Koč ari latgalīšim ir sova normātys volūdys tradiceja, kurā ari šudiņ izīt gruomotys, teik gataveitys zynuotniskys publikacejis, raksteita proza i dzeja, itū raksteibu (ar rešim izjāmumim) školuos naapgiust i leluokuo daļa latgalīšu latgaliski raksteit nimoz najādz. Vystik latgaliski runoj i reizem ari roksta – kai nu saīt, piec dzierdis. Īsadūmoj, ka latvīšu volūdys ortografeju navuiceitu školā: “Es pac nēsu zveinieks.”

Deļtuo drupeit informacejis par terminim.

Latgali ir senejuo autrumbaltu ciļts, kas, sprīžūt piec apbedejumim, niulinejuos Latvejis teritorejā īguojušs 6.-7. gs., nu 11. gs. latgali pīmynāti hronikuos. 13. gs. suokumā latgali dzeivuoja niulinejuos Vidzemis austrumu daļā i Latgolā i jim beja vaļstiski veiduojumi – Jersika, Kūknese, Tuolova, Imera, Atzele.

Latgalīši ir politiķa i sabīdryskuo darbinīka Franča Kempa 20. gs. suokumā radeits myusdīnu Latgolys latvīšu apzeimiejums, kab izavaireitu nu politiskuo vuorda “inflantīši”. Juo izpratnē latgalīts var byut viņ latvīts, puorejī Latgolys īdzeivuotuoji ir krīvi, boltkrīvi, poļaki i c.

Vāluok, eipaši trymdā piec 1944. goda, Latgolys kulturys darbinīki Latgolys latvīšus suoce saukt par latgalim, nūruodūt, ka latgalīts ir Latgolys īdzeivuotuojs naatkareigi nu tauteibys, bet latgaļs – etnografiski pīdereigs latgaļu tautai, nu kuo montuojs sovu volūdu. Lelā mārā itū tendenci nūsoka latgalīšu diasporys hermetiskums i aizvainojums – Latvejis vaļstī latgaliskuo kultūra nav sajāmuse gaideitū atbolstu, ari trymdā dominej latviskuo kultūrvide. Nanūlīdzami tys saisteits ar sovu sakņu mekliejumim i piec īspiejis spieceiguokys identitatis radeišonu i nūstyprynuošonu.

Myusdīnuos oficiali teik lītuots termins “latgalīši”, bet vēļ arviņ sasagloboj problema – leidzeigi kai latvīši ir gon tauteibys, gon Latvejis īdzeivuotuoju nūsaukums, ari par latgalīšim sauc gon Latgolys latvīšus, gon vysus īdzeivuotuojus. Ir jūceigi puorskaiteit presē skaļu viersrokstu, ka latgalīši paudušs aktivu atbolstu promoskoviskai kampaņai, bet rokstā dazynuot, ka runa ir par Daugpiļs krīvim.

Myusdīnu Latgolys latvīšus saukt par latgalim, bet īdzeivuotuojus par latgalīšim tūmār byutu leidzeigi kai vysus Latvejis īdzeivuotuojus saukt par latvīšim, nu etniskus latvīšus – par latvjim. Taipat kai latvji, ari latgali ir skaists i ar etnosa saknem dzili saisteits nūsaukums, bet oficialajā terminologejā tys nateik lītuots.

Čangali sovukuort ir lomu vuords, nīvuojūšs apzeimiejums, kas viesturiski īgivs nagativu semantisku nūkruosu. Īspiejams, vuords īt nu Bruoļu Kaudzeišu romana “Miernīku laiki”, kur pīmynātuo Čangalīna vāluok attīcynuota iz Latgolu.

Pīzeime – ka cīnej sovu draugu latgalīti, nasauc jū par čangali. Īspiejams, latgalīts pīkluojeigi klusēs, bet kaidā šaļtī nūsašņuoks: “Valna čiuļs!”

Čiuli ir apzeimiejums, kas suokūtneji attīcynojams iz naticeigajim latvīšim, tys ir, nakatuolim. Interesanti, ka itū vuordu zyna ari Sibirejis latgalīši, kas nu Vitebskys gubernis izceļuojušs vēļ pyrma Latvejis apsavīnuošonuos i vaļsts dybynuošonys.


Latgalīšu rokstu volūda i latgaliskuos izlūksnis

Preteji sorunvolūdā dzeivi lītuotajam myusdīnu volūdnīceibā nav taidu terminu kai “latgalīšu dialekts” voi “latgalīšu izlūksne”.

Latvīšu volūdai ir vairuoki paveidi: latvīšu literaruo volūda i latgalīšu rokstu volūda, lībiskais i augšzemnīku dialekts i c. Augšzemnīku dialektā ir sēliskuos i latgaliskuos izlūksnis.

2007. godā izdūtajā LZA Terminologejis komisejis apstyprynuotajā “Volūdnīceibys terminu vuordineicā”, kas izguoja, pyrma tyka apstyprynuotys latgalīšu raksteibys normys, ir dūtys itaidys definicejis:

“Latgalīšu rokstu volūda ir daleji kodificāts LV regionalais paveids, kas izveiduots iz latgaliskūs izlūkšņu pamata. Latgalīšu rokstu volūda teik lītuota rakstveida saziņā, īskaitūt literaturu, i publiskajā runā (izcālums muns – I.S.).”

“Latgaliskuos izlūksnis ir latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta izlūksnis, kū runoj Latgolā i Zīmeļaustrumvidzemē.”

Myusdīnu Latvejā latgalīši runoj latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta latgaliskajuos izlūksnēs, bet sovstarpejā saziņā rokstūs i arviņ vaira ari publiskajā runā lītoj latgalīšu rokstu (jeb literarū) volūdu.

Apzeimiejums “latgalīšu volūda” teik lītuots puorsvorā sarunvolūdā i rokstūs ierteibys deļ, vystik ar tū teik saprosta latgalīšu rokstu volūda – standartizāta aba literaruo volūda, kas teik lītuota dažaidu izlūkšņu lītuotuoju storpā i kam pamatā ir nūsaceitys izlūkšņu grupys pazeimis (leidzeigi kai latvīšu literarai volūdai, kas balsteita vydsdialekta izlūksnēs), bet kas piļneibā naatbiļst nivīnai izlūksnei.

Latgalīšu rokstu volūda – latgalīšu literaruo volūda

Rokstu volūda ir sevkura volūda, kam ir sova raksteiba i rokstu tradiceja. Literaruo volūda ari ir rokstu volūda, bet na kotru rokstu volūdu var saukt par literarū volūdu.

Koč ari nūsastyprynuojuse tradiceja runuot par latgalīšu rokstu volūdu, tai ir vairuokys byutiskys literaruos volūdys pazeimis:

tei ir tautai (itymā gadīnī – tautys daļai) kūpeigs polifunkcionals volūdys paveids,

tuos pamatā ir tautys volūda – latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta latgaliskuos izlūksnis,

tei ir sabīdriski atzeita i lītuota publiskajūs pasuocīņūs, medejūs i literaturā,

tuos rokstu formu apzynuoti izkūpj i veidoj rakstnīki, dzejnīki, korektori i izdevieji,

tū normej volūdys specialisti (2007. godā Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrs apstyprynuoja “Latgalīšu raksteibys nūsacejumus”),

tei fakultativi teik vuiceita atsevišķuos školuos, kur tam ir vacuoku, pošvaļdeibys, školys vadeibys i školuotuoju atbolsts,

tū sovstarpeji saziņā izmontoj dažaidu latgaliskus izlūkšņu lītuotuoji.

Pyrmais olūtūs minātais latgalīšu rokstu pīmineklis ir „Katoliszka Dzismiu gromota..”, tuos pyrmais izdavums izguojs 1730. godā, bet leidz myusu dīnom gruomota nav sasaglobuojuse. Pyrmais leidz myusu dīnom sasaglobuojs latgalīšu rokstu volūdys pīmineklis ir “Evangelia toto anno” (1753).

Par speiti ilgajam latiniskuos drukys aizlīgumam i intensivai rusifikacejis politikai piec pūļu dumpja apspīsšonys (1865-1904), latgalīšu raksteiba sasagloboj, gruomotys teik puorraksteitys ar rūku i īvastys kontrabandys ceļā. Gon na nu Vidzemis i Kūrzemis – atškireibā nu puorejim latvīšim, kam daži izdavumi pat leidz ulmaņlaikim izguoja gotu raksteibā, latgalīši vysod ir rakstejušs ar latiņu burtim.

20. gs. suokumā latgalīšu rokstu volūda pīdzeivoj uzplaukumu – izīt avīzis i gruomotys, teik raksteitys i izdūtys gramatikys, vuiceibu gruomotys i vuordineicys, piec Latvejis vaļsts nūdybynuošonys Latgolys školuos ir stuņdis, kuruos teik vuiceita rokstu volūda.

20. gs. Latvejis viesturis nūtykumi ir atsabolsuojušs latgalīšu raksteibys viesturē: pakuopeniska lītuojuma sferu sasašaurynuošona. 20.-30. godūs, eiss uzplaukums vuocu okupacejis laikā, izsliegšona nu kulturys dzeivis i tabu izlikšona padūmu laikā, ceņtīni saglobuot raksteibys i literarū tradiceju dzeivu trymdā, atdzimšona Latvejā leidza ar Atmūdu – 1988. goda 25. septembrī suoc izīt avīze “Mōras Zeme”.

Latgalīšu rokstu volūdai ir izstruoduotys ortografejis normys – 1929. godā Pītera Stroda īsuoktuo raksteibys reforma teik pabeigta 2007. godā, kod Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu raksteibys apakškomiseja pījam “Latgalīšu raksteibys nūsacejumus”.

Ryupētīs par sovu volūdu var tikai informāta sabīdreiba, deļtuo prīca, ka praseiba giut izpratni par latgalīšu rokstu volūdu i tuos problemom, ortografejis normom i īkļauta vyspuorejuos izgleiteibys standartā – tei juoapgiust 10. klasē. Turpynuojums – korekta i labvieleiga attīksme pret volūdu i tuos lītuotuojim, kas veicynuos sabīdreibys integritati i demokratiskumu.

Latgaliskuma īspieju viesture koncentrātā veidā atkluoj cylvāka breiveibys īspiejis Latvejā – paust sovu redzīni i atkluot sovu identitati, nasabeistūt nu sabīdreibys nūsūdejuma i varys sankcejom.

Tik piec Latvejis vaļstiskuma atsajaunuošonys latgalīšu volūdai ir pasavārušs īspiejis pastuovēt i atsateistēt. Vaļsts volūdys lykuma 3. punktā nūsaceits: Latvejis Republikā vaļsts volūda ir latvīšu volūda; vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Vīns nu Vaļsts volūdys lykuma mierkim ir nūdrūšynuot tīseibys breivi lītuot latvīšu volūdu sevkurā dzeivis jūmā vysā Latvejis teritorejā. Bet vystik voi Latvejis sabīdreiba ir gotova, ka latvīšu volūda skaņ ari latgaliski?


Latgalīšu volūda – vaļsts volūda?

Saeimys prīšksādātuoja Solvita Uobuļteņa, piec tam kod deputati Gunars Igauņs i Jurs Viļums beja nūrunuojušs Saeimys deputāta zvārastu latgaliski, aicynuoja tū atkuortuot… vaļsts volūdā. Bet! Vaļsts volūda ir latvīšu volūda, sovukuort tai ir vairuoki paveidi: latvīšu literaruo volūda, latgalīšu rokstu volūda, latvīšu volūdys izlūksnis – taitod deputati Viļums i Igauņs lītuoja vaļsts volūdu ari tod, kod zvārastu deve latgaliski.

Itymā kontekstā i situacejā Saeimys prīšksādātuojai beja juonūruoda konkreti – latvīšu literarajā volūdā, kai tū ari nūsoka Vaļsts volūdys lykuma 23. pants: “Oficialajā saziņā latvīšu volūda lītojama, īvārojūt spākā asūšūos literaruos volūdys normys.” (Koč ari itaidā lykuma redakcejā var rostīs pamats interpretacejai: ka latgalīšu rokstu volūda ir latvīšu volūdys paveids i tom obejom ir literaruos volūdys normys, nav atškireibys, kuru lītuot.)

Itaids S. Uobuļtenis izsacejums raisa navajadzeigu saspeiliejumu i rezonansi sabīdreibā i medejūs, deļtuo ka navar nūlīgt – dalejums pareizajūs i napareizajūs latvīšūs Latvejis sabīdreibā ir cīši dzeivs. Izaveiduojuse situaceja, ka latvīšu i latgalīšu volūda teik pretstateita, pādejū taidā veidā marginalizejūt kai “na vaļsts volūdu” aba svešvolūdu. Itaids varys puorstuova škītami nabyutisks teikums ir byutisks signals sabīdreibai i ir peļnejs viereibu i nūviertejumu.

Latgaliskuo Latgola ir latviskuo Latgola – latgalīšu raksteiba, par spieti vairuokim drukys aizlīgumim i ilgstūšai rusifikacejis politikai, ir bejuse svareigs latviskuos identitatis bolsts jau godu symtim ilgi. Tai kai Latvejā lingvistiskajai identitatei ir lela nūzeime, volūdys vaicuojumi nav tik vīnnūzeimeigi – latvīšu i latgalīšu volūdu pretnūstatejums škeļ ari latvīšu etnosu i veicynoj vīnys īdzeivuotuoju grupys pīdereibys sajiutys mozynuošonūs, distanciešonūs.

Sovukuort jaunīvālatajim Saeimys deputatim, ka oficialajā saziņā bez aizruodejumim i puorpratumim gryb lītuot obejis latvīšu volūdys literaruos tradicejis, tys juoprecizej lykumdūšonys dokumentūs. Par pīvadumu, Vaļsts volūdys lykuma 23. pantā byutu juonūruoda obeju latvīšu volūdys literarūs volūdu lītuojums:

(1) Oficialajā saziņā latvīšu volūda lītuojama, īvārojūt spākā asūšuos literaruos volūdys normys // Oficialajā saziņā latvīšu volūda lītuojama, īvārojūt spākā asūšuos latvīšu literaruos i latgalīšu rokstu volūdys normys.

(2) Latvīšu literaruos volūdys normys kodificej Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komiseja. // Latvīšu literaruos i latgalīšu rokstu volūdys normys kodificej Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komiseja. (Tys faktiski nūteik jau itūšaļt – itai komisejai ir Latglaīšu rokstu volūdys apakškomiseja.)

(3) Latvīšu volūdys ekspertu komisejis nūlykumu i latvīšu literaruos volūdys normys apstyprynoj Ministru kabinets. // Latvīšu volūdys ekspertu komisejis nūlykumu i latvīšu literaruos i latgalīšu rokstu volūdys normys apstyprynoj Ministru kabinets.

Īspiejams, lykumdūšonā juonūruoda, kaiduos sferuos lītuojama latgalīšu rokstu volūda. Par pīvadumu, Latgolys regionā, pošvaļdeibuos i tūs īstuodēs. Tys tik veicynuotu latvīšu volūdys konkurētspiejis pīaugumu i aktualitati Latgolys regionā. Ari muni sābri krīvi breivi runoj latgaliski, bet latvīšu literarū volūdu saprūt cīši vuoji – kasdīnā piec tuos nav nikaidys vajadzeibys.


Kaidā volūdā juozvār saglobuot latvīšu volūdu?

Satversmis 18. pants nanūsoka volūdu, kaidā teik dūts sūlejums, bet līk dūt sūlejumu, kas pīraksteits latvīšu literarajā volūdā – „Saeimys lūcekļa pylnvarys īgiust persona, ka tei Saeimys sēdē dūd itaidu svineigū sūlejumu: „Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.””

Taitod Satversme nanūsoka, kai izrunojams itys sūlejums – praseibys dūt sūlejumu latvīšu literarajā volūdā, kam ir nūsaceitys pareizraksteibys i pareizrunys normys, ite nav. Pi tuo ari apgolvuojums “styprynuot tuos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū vaļsts volūdu” nav pretrunā ar dūmu, ka latgalīši ir latvīšu tautys daļa i latgalīšu rokstu volūda i latgaliskuos izlūksnis – latvīšu volūdys paveidi.

Juodabiļst – praseibys sūleit latvīšu literarajā volūdā nav ari Saeimys kuorteibys rullī, kas gon soka, ka sūlejums dūdams latvīšu volūdā. Tai kai latvīšu volūdys paveidi ir ari izlūksnis, taitod sūlejumu var dūt ari latvīšu volūdys augšzemnīku dialekta latgaliskajuos izlūksnēs (taišni taipat kai cytuos latvīšu volūdys izlūksnēs).

Voi izlūksnē dreikst runuot nu Saeimys tribinis, sabīdriskajā televizejā i plašys publikys prīškā? I, ka nadreikst, ar kū izlūksne švakuoka par akcentu i izlūksnis atlykumim volūdā – nūrautom golūtnem, cytu plotuo i šauruo “e”, “ē” lītuojumu, lauztu intonaceju stīptuos vītā i tt.?

Latvīšu volūdys izlūksnis ir strauji gaistūšs izpietis objekts, paguotnis bolss. Bet izlūksnis var byut ari latviskuo lapnuma olūts – leidzeigi kai zeime pi durovu “Krišjānis Valdemārs, latvietis” – patriotiskums nanūzeimej nūlīgt sovu izaceļšonu.


Dubultuo morale Saeimā

Latvīšu literarai volūdai ir normāta gon runys, gon rokstu forma. Taitod, runojūt literārajā volūdā, juoīvāroj streipe pareizrunys nūsacejumu.

Nūvārojumi gon līcynoj, ka Saeimā zvārasts na vysod teik dūts atbylstūši latvīšu literaruos volūdys normom – nūskaitūt ci nūrunojūt zvārasta tekstu, deputati atsakuop nu pareizrunys normom i runoj ar akcentu, ar sovu izlūkšņu īzeimem, cytu volūdu ītekmem. Taitod Saeimā praksē teik lītuots i ir nūsastyprynuojs itaids literaruos volūdys lītuojums i ar tū Saeimys prezidejs ir mīrā.

Deļkuo tod kab itys nūsaceitā rokstu formā fiksietais zvārasts navarātu tikt nūskaiteits latvīšu volūdys izlūksnē? Voi zvārasts zaudēs spāku, ka rokstu volūdā fiksietais teksts tiks izrunuots voi nu ar akcentu, voi izlūksnē? Par pīvadumu, nūraunūt golūtnis, kai tys rakstureigi lībiskajā dialektā, voi palatizejūt leidzskaņus, kai tū dora augšzemnīku dialekta runuotuoji.

Sovukuort, ka latgaliskūs izlūkšņu izruna tik cīši atsaškir nu Satversmē i Saeimys kuorteibys rullī latvīšu literarajā volūdā raksteita teksta, ka tymā nūdūts zvārasts navar tikt juridiski atzeits, tod latgaliskuos izlūksnis nav latvīšu volūdys paveids.

Faktiski itaida pīeja byutu turpynuojums pretruneigi vārtātuo Auškuokuos tīsys Senata Administrativūs lītu departamenta 2009. goda 18. augusta lāmuma lītā SKA – 596/2009 atzynumam, nūškirūt latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdys. Lykumdeviejs, nūruodūt, ka latvīšu literaruos volūdys kai vaļsts volūdys atzeišonys mierkis ir nūstyprynuot vaļsts administrativū vīnuoteibu i atseviškys latvīšu literaruos volūdys izlūksnis izdaleišona i vaļsts volūdys statusa daškieršona tai byutu pretrunā itam mierkim, atzeist, ka cytys izlūksnis voi volūdys ir svešvolūdys i latgalīšu rokstu volūdā sastateits dokuments atzeistams par dokumentu, kas sastateits svešvolūdā.

Itys lāmums tika nūformāts varbyut juridiski korekti, kab konkratajā situacejā rysynuotu konkretu problemu, bet nadūmojūt par sekom – politiskū i lingvistiskū fonu i Latvejis sabīdreibys integracejis problemom iz prīšku. Itūšaļt itys precedents kolpoj kai anekdotisks pīvadums tīsu varys analfabetismam latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumā.

Auškuokuos tīsys (iz prīšku AT) Senata Administrativūs lītu departamenta atzynums, ka “ka cytys izlūksnis voi volūdys ir svešvolūdys”, savdabeigi interpretej Vaļsts volūdys lykumu, kas 3. punktā latgalīšu rokstu volūdu definej kai viesturisku latvīšu volūdys paveidu, cytys volūdys atzeistūt par svešvolūdom. Pi tuo ari lingvistiski lāmums nav korekts – izlūksne ir volūdys paveids, taitod tei navar byut cyta volūda.

Koč ari AT nūruoda, ka “latvīšu literaruos volūdys kai vaļsts volūdys atzeišonys mierkis ir nūstyprynuot vaļsts administrativū vīnuoteibu”, faktiski itaids lāmums veicynoj separatismu i sabīdreibys škeļšonūs, latvīšu majoritatis apdraudiejumu.

Nu ūtrys pusis, itaids AT Senata Administrativūs lītu departamenta atzynums var kolpuot ari kai juridisks pamats trešuos dzeivuos boltu volūdys – latgalīšu volūdys – atzeišonai. Voi tei byutu Saeimys izviele?


Latvīši, volūda i īspiejis

Kab ruņcs i suņs saiminīkam nataiseitu problemu, nasakautu i nasavolkuotu apleik, jī juokastrej. Kab kačīne i kuce sātā nanastu kačalānu i kucalānu i humanajam saiminīkam navajadzātu apzīst sovys rūkys ar tūs slepkaveibom, juos juosterilizej. Dzeivinīnka pīnuokums ir kavēt saiminīka laiku, giut pelis, sorguot sātu. Ka sterilizāti byutu vysi dzeivinīki, nabyutu nivīna, kas murroj kliepī i pavoda pasastaigojūt.

Voi volūda var ilgi pastuovēt, sasaglobuot i atsateistēt, ka tei ir sterili pareiza? Nasamaina viņ myrušuos volūdys.

Īsadrūšynoju apgolvuot, ka latvīšu nācejis bolsts ir latvīšu volūda, na kūpeiga teritoreja, īražys, ekonomika, vaļstiskuma ideja voi religeja. Latvīts, kas narunoj latviski, vaira nav latvīts, koč ari zyna, kai izcept sklanduraušus. Ka cyttautīts runoj latviski, jis cīnej latvīšus, taitod ir sovejais i atzeist, ka latvīši ir tuo vārti, kab ari cyti īsavuiceitu jūs volūdu. Latvejis vaļsts integracejis politika – kab nāceja īgiutu cīņu, myusim juopīdaboj, kab vysi īsavuica i lītoj pareizi i kūptu latvīšu volūdu – tod Latveja beidzūt uzplauks.

Vēļ vaira – kotra eistyna latvīša pīnuokums ir kūpt latvīšu volūdu, respektivi, atsasaceit nu izlūksnis i runuot latvīšu literarajā volūdā bez akcenta. Taipat kai latvīts nikod nasoka “ka” vītā “kod”, tai latvīts ari zyna, ka kaunu jam nadareis tik taida runa, kur tiks pareizi lītuoti plotais i šaurais “e” i literaruos volūdys intonaceju sistema.

Bet latvīšam jau taipat ir gona, par kū kaunētīs – par sovu vaļsti, par sovu kulturu, sovu policeju, sovim celim, politikim i augstškolom. Latvīši ir slymi ar autoagreseju i sevis nūlīgšonu, deļtuo “napareiza volūda” jim eistyn nav vajadzeiga. Latvīšim ir kauns nu sevis i sovys babys dzeraunē.

Bet ite ir īspieja. Ka Latvejis sabīdreibā akceptātu dūmu, ka publiski dreikst lītuot ari latgalīšu rokstu volūdu i augšzemnīku dialekta latgaliskuos izlūksnis i, svešim ļaužim dzieržūt, dreikst runuot, par pīvadumu, tāmnīku izlūksnēs, latvīšim byutu par vīnu sevis šausteišonys īmesli mozuok.

Latgalīšu volūdai Saeimys tribinē patīseibā ir mozuok sakara ar latgalīšim nakai ar latvīšim kūpumā. Latgalīšim vīnkuorši ir vīgļuok, ka jūs izlūkšņu bolsts ir latgalīšu rokstu volūda, kurymā teik raksteita dzeja i memuari, izīt gruomotys, teik turātys sātyslopys i skaņ modernuo muzyka. Lapnums par sovu volūdu ir lapnums par sovu vaļsti, sovu zemi i sevi pošu. Mīļuot i cīneit sevi var styprais, bet varbyut taišni tys dora stypru. Ka latvīši cīneis vīns ūtra izlūksni, tod cīneis ari ūtru cylvāku.

Voi nu Ventspiļs autobusa Reigys autoūstā izkuopuse školuotuoja, kas, īraudzejuse, svešus cylvākus, ar ceļabīdrim puorstuoj runuot izlūksnē, var īvuiceit mīļuot sovu valsti i cīneit sovu volūdu i kulturu?

Voi Luočpliešam nūveistu auss i pagaistu spāks, ka jū sveicynuotu “Vasals, bruoļ!”?

Obrozā – 4. Saeimys vieliešonu biletens

Komentari slāgti.