Ontonam Skryndam 130

8. novembrī Vabalis kulturys kuormā beja sasalasejuši vysaidu paaudžu ļauds, lai gūdynuotu 130 godu jubilejā sovu nūvadnīku – Latgolys kulturys i Atmūdys darbinīku, publicistu Ontonu Skryndu.

Pīminis pasuokumu, izteiksmeigi skaitūt Ontona Skryndys dzejūli, aizsuok Vabalis vydškolys škoļnīks Mareks. Pasuokuma laikā teik stuosteiti fakti par Skryndu dzeivi, skaiteitys Ontona meitys Leokadejis viestulis, kur emocionali atkluota saimis dzeive i vaidu ītekme iz cylvāku.

Piečuok kulturys kuorma zalu ar sovom dzīsmem aiskandynova Vabalis vydškolys školnīku anasambļa baļstenis, jau spieceiguok i ļusteiguok dzīdova Vabalis etnografiskais anasamblis „Vabalis”. Spielejūt akordeonus, ar muzykalu sveicīni izastuoja Kolupa pamatškolys puiši.

Sovā runā Latgolys pietnīceibys instituta vadeituojs Henrihs Soms aicynova vierst maneibu iz dzymtys spāku, dzymtys ļaužu sasvstarpejom attīciebom, aicynova škoļnīkus caur viestulem, faktim i dzymtys izzynuošonu vuiceitīs viesturi. Vabalis bibliotekai jis paduovynova naseņ izdūtū pedagoga i dirigenta Juoņa Paukštis autobiografiskuos apceris „Dzimtās zemes elpa” gruomotu, kur apraksteita Paukštu dzymtys dzeive, nūtykumi, puordūmys.

Daugpiļs Universiteta Latvīšu literaturys un kulturys katedrys docents, literats Valentins Lukaševičs, izsasaceja, ka Ontonu Skryndu varātu nūsaukt par tuo laika kulturys menedžeri. Izciluo latgalīša nūvodnīki Ontona dzejulus nu rokstim, publikacejom, gazetom varātu salaseit vīnuvīt i izdūt Ontona Skryndys personeigū dzejulu kruojumeni, kai tū darejuši i cytu Latvejis dzejnīku dūmubīdri.

Žurnaliste, dzejneica Egita Terēze Jonāne pasuokumu papildynova ar sovu dzejulu veltejumu Skryndu dzymtai i vysim kluot asūšajim. Jei skaiteja sovys treisryndis nu naseņ izguojušuo kruojuma „Tikšanās uz siržu laipas. Trīspuksti”.

Skryndu dzimtys muzeja vadeituoja Anna Lazdāne prezentieja projektu „Muna sāta – muna dzeive”, kura laikā saskaiteitys, saraksteitys i nūbiļdeitys Leiksnys apleicīņa sātys. Taipoš tyka nūskaidruoti i apsveikti Vabalis vydškolys rodušū dorbu konkursa „Manas mājas” lobuokū dorbu autori.

Pasuokuma nūslāgms nūtyka bruoļu Skryndu muzejā, kur varieja apsavērt ekspozicejis „Skrindu dzīve un darbs” i „Novada kultūrvēsture”, Skryndu sātys „Liepu Mukāni” maketu, projekta „Muna sāta – muna dzeive” Vabalis apleicīņa sātu fotograpejis, kai ari sasasiļdiet ar korstu čaju i pasacīnuot ar mīžu bīzū putru.

Mes varim byut lapni, ka ari myusu vydā ir taidi aktivi cylvāki, kas kai sovā laikā Ontons Skrynda pošaizlīdzeigi veļtei sevi Latgolys kulturys dzeivei, organizej pasuokumus, roksta projektus, dzili sevī mīļojūt i sorgojūt sovu saimi, apleicīni, zemi…

Īskots eisā Ontona Skryndys biografejā

(pīroksts nu muzejā dzierdeituo stuostejuma)

Ontons Skrynda ir dzims 1881. gods 14. oktobrī Daugpiļs apriņķa „Liepu Mukānos”. Nasaverūt iz drukys aizlīgumu nu 1865. da 1904. godam, vysi septeini Skryndu Apalonejis i Donata bārni ir beiguši Leiksnys pamatškolu. Piec dzymtbyušonys atceļšonys 1861. godā, kod daudzi cylvāki brauce struoduot i vuiceitīs iz Pīterburgu, jaunuokais nu sešim dālym pastareits Ontons Skrynda pabaidz vītejū školu i īsastuoj Sv. Katrinys progimnazejā Pīterburgā. 1901. godā jis beidz školu ar sudobra medali, piečuok īsastuoj Kara medicinys akademejā. 1905. g. Ontons Skrynda īsasaista revolucionārajā studentu kusteibā. 1906. godā jis ir spīsts emigrēt iz Šveici, bet piec goda studejom Bernis universitetā acagrīž Pīterburgā. 1909. godā nu jauna īsastuoj Kara medicinys akademejā i pabaidz tū kai kara doktors.

Paraleli doktora dorbam jis struodoj Pīterburgys teatra mzykalajā bīdreibā, kur dzīd korā, spielej teatri, roksta lugys, dzeju i rokstus gazetom, aktivi pīsadola pi gazetys “Gaisma” izdūšonys, piečuok struodoj ari ar gazetom “Dryva” i ”Dzimtenes Vēstnesis”. 1908. godā izdūd vuiceibu gruomotu “Latvīšu volūdas gramatika”. Vāluok ari pyrmū latgalīšu dzejis antologeju „Kūkle”. Piec akademjis beigšonys Ontons Sibirejā struodoj par kara doktoru, kur apjam par sīvu Antoninu. 1910. godā Skryndu puorim pīdzymst meita, kuru nūsauc par Leokadeju. Antonina saslymst i 1911. godā mierst. Ontons atsagrīzs Rēzeknē, īsapazeist ar školuotuoju Helenu. 1912. godā jī apsaprecej, i Ontons palīk dzeivuot Rēzeknē. Piec goda jim pīdzymst meita, kurai dūt vuordu Aureleja. Saimis dzeivi izjauc vaidi, Ontonu īsauc transporta uorstu frontē, bet saime pa tū laiku dūdās beiglu gaituos. 1918. goda febrarī pi Volkovys jū sajam vuocīši. Atsarūnūt naciļvieceigūs apstuokļūs, jis saslimst ar ašņa sasaindeišonu, vāluok jū kai kara doktoru atbreivoj.

Atsagrīzs Rēzeknē, Ontons 1918. goda 31. martā treis dīnys piec operacejis mierst. Paglobuots Rēzeknis Katūļu kopūs. Atraitne Helena ar meitom Leokadeju i Aureleju 1964. godā aizbrauc iz Vuoceju, tod 1949. godā iz Kanadu, kur ari paleik iz dzeivi.

Dagneja Bramane

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]