Gola punkts – pītura „Andreji!”

LaKuGa 4. Decembris, 2011. gods 1
30. novembrī sevkurs interesants kūpā ar divom stjuartem pīsadaleja i izbaudeja fantazeju ceļojumu da pīturai Andreji. Pasuokuma gaitā apsastuojamīs trejuos pīturuos: „Dzejis skaitejumi”, „Literarais kabare” i pādiejuo pītura beja „Pyrma syltī”.

Prūtams, kab pīturā pasažiri naaizmygtu, tyka reikuoti vairuoki konkursi, muzykaluos pīturys. Pasuokuma nūzeimeiguokais konkurss beja Andrejdīnys bolva – Uoksta capure, par kuru varēja pasaceinēt jaunī dzejnīki i prozaiki. Par Uoksta capuris īgivieju kliva Rēzeknis Augstškolys studente Māreite Krasnobaja. Pīturā „Pyrma syltī” vareja īsapazeit ar Raibuo Suņa prozys gruomotu „Pyrma syltī”. Puors vaicuojumu debijis gruomotys autoram Raibajam Suņam.

– Parkū Tu izavielieji gruomotai nūsaukumu “Pyrma syltī”?

– Deļkuo?!… gryuši izreizis pasceit. Nūsaukums atguoja pots par sevi. Nu bierneibys buļbu tolkom, kod buļbys nalasēja cylvāki treis, bet divdesmi. Kur piečuok pi golda tyka āsts, dzarts, cīši dzīduots. I, nadūd Dīvs, ka nu suokuma pyrma suoki gruobuotīs ap salatim! Myusu dīnuos ar tū syltumu tož svareigi. Pozitivu emoceju, dūmu i sajiutu myusim tryukst nu laika gola, a dorbā sādādamam vīna nu dorbadīnys prīcom taišni ir syltys pušdinis, kur itū šaļti gaidi jau nu poša reita.

– Kū Tev nūzeimej raksteit?
– Interesants vaicuojums. Cyti sovys sajustuos vibracejis pauž dzīsmēs, dzejā, gleznuos, es izrokstūt. Interesanti runuotīs ar papeiru, i ka vēļ tovs raksteitais „garšoj” cytim, tys ir kai stimuls tuoļuokuom vibracejom.

– Kū Tev nozeimej Andrejdīna?
– Pyrmkuort, maņ ir pazeistami puors Andri. Ūtrkuort, tys saistuos ar RA reikuotajuom ”Andrejdīnom”, kur sasalosa interesanti cylvāki. Kas saisteits ar ritualim – to nikai.

– Kas Tev roda īdvasmu prozys raksteišonai?
– Īdvasmu…. es nazynu. Dažreiz vīnkuorši atīt taidys strēčeitis,kod gribīs paraksteit. Puorsvorā jau cīš tuoli nav juomeklej. Vyss genialīs ir tepoš – myusu dīnu sabīdreibā i cylvākūs, poša sajiutuos. Cylvāks pats par sevi ir interesants dzeivnīks.

Kaidi ir Tovi plani iz turpmuokū laiku saisteibā ar literarū jaunradi?
– Pagaidam nikuo konkreta. Varbyut īsuokt romanu.Vajadzātu kū izraksteit bārnim. Varbyut pīsavērst cytim projektim. Zyni, tys vyss prosa laiku, kurš palīk duorguoks par gaisu.

Puora vaicuojumi Andrejdīnys bolvys īgyviejai Māreitei Krasnobajai.

– Kū Tev nozeimej Andrejdīna?

– Andrejdīna ir eipaši svātki. Itamā dīnā ir vuorda dīna gon maņ cīši lobam draugam, gon onkuļam i, prūtams, ka vysim cytim Andrejim. RA Andrejdīna ir ari eipaša dīna, kab paruodeitu sevi cytim, kas tu esi i ka tu esi. I taidu (rakstūšūs) ir daudz!

– Kuru godu Tu pīsadoli literarajā kabare?

– Pīsadolu ūtrū godu.

– Kas ir Tovys dzejis „suoļs”, „atslāga”?

– Es pīsavieršu cylvākim – tim, kas itū pasauļu izmaina gon uorieji, gon īškeji. Dzeivis paradoksi i jāga. Cylvāki kūpumā i jūs attīksme pret cytim cylvākim.

Kūpumā gon pasuokums, gon ekspresinterveja ar itim divim cylvākim lyka maņ aisadūmuot par dzeivi, par tū, cik ir svareigi atteistēt sovys spiejis i, prūtams, juos paruodēt cytim. Pateikami, ka jau treispadsmytū godu piec kuortys nūrysynojuos Andrejdīnys pasuokums, kurs cylvākim atguodynuoj par latgalīšu tradicejom i īpazeistynoj ar pazeistamim i pavysam jaunim dzejnīkim i muzykantim.

Ilona Kablanova, RA 3. HFB

Karteņos: Jurs Vucāns, Arņs Slobožaņins i Raibīs Suņs; Uoksta capuris īgivieja Māreite Krasnobaja. Foto: Māris Justs

Komentari slāgti.