Sovys gleznys Streičs komentej ar dzejis vuordim:

To vietu vairs nav

Tikai vietu vārdi vēl skan,

Bet aiz vārdiem ainas,

Kas svešas man.

To vietu vairs nav,

Kur bizoju basām kājām,

Un ļaužu vairs nav,

Tie deportēti uz debesu mājām.

To vietu vairs nav,

Šad tad tik iztēlē rodu,

Kad noglāstu vārdu

Ar spalvu vai otu.

.

Juoņs Streičs bierneibā i jauneibā gribiejs kliut muokslinīks, nu teatra spieliešona aizvede iz kino (tys apraksteits juo gruomotā “Lāga dvēseļu straumei”). Prasme zeimēt, Streičam atvīgluoja dīnastu armejā. Studenta godūs jis ar tū peļneja iztyku, gatavejūt dekoracejis amatīrteatrūs, taisūt plakatus klubim i izjāmumim. Ari kino muokslā tys cīši nūdereja i Streiča kinu vizualais ītārps ir puorsvorā juo diktāts i vadeits. 1970. godā kinostudejis muokslinīka asistents Juoņs Anmaņs, īraudzejs Streiča aizaraušonu, vasalus 30 godus nalyka mīrā, leidz Juoņs atsuoka gleznuošonu i nu jau desmit godus Streičs pīsadola izstuodēs i plenerūs kūpā ar nūpītnim muokslinīkim, sovim draugim.

Juoņs Streičs ir sacejs: “Zynu, daudzi nu dzymtuos pusis mani dievej par paraugu tam, kū dzeivē var sasnīgt ar grybu, apjiemeibu i styngru raksturu. Tai navā, muni meilī! Juoatsazeits kai grāksyudzē sovai bierneibai. Puorsvorā manī bejuse aizrauteiba, ticeiba i pasakļaušona lobvieleigūs apstuokļu straume. Asu tai atsadevs, i tei nav mani veiluse. Prūtama līta, daudzis reizis vajadziejs pījimt izškirūšū lāmumu, sasajimt i īt tī, kur juopasaļaun tik iz poša spākim. Asu tū paveics gūdam, vystik puorsvorā manī beja na gryba, nu ticeiba lobūs dvieseļu straumei, kurā es īklivu nu pyrmajim sūlim i kura mani nese.”

Izstuode byus apsaverama leidz jauna goda 15. janvaram dorba dīnuos nu 8:30 leidz 17:00.

Karteņa: Muokslinīks i vīna nu Streiča gleznom, publicitatis materiali