Aizlyugums par Latveju i katuoļu veiskupu atkluotuo viestule

LaKuGa 11. Februars, 2012. gods Comments Off on Aizlyugums par Latveju i katuoļu veiskupu atkluotuo viestule
12. februarī 10 stuņdēs Rēzeknis Jezus Sirds katedralē nūtiks aizlyugums par Latvejis vaļsti.

Rēzeknis – Aglyunys diecezis veiskups Juoņs Buļs aicynoj ticeigū tautu, prīsterus, puorejū kristeigū konfeseju puorstuovus, Latgolys pošvaļdeibu puorstuovus, Latgolys školu direktorus, pedagogus, ticeibys vuiceibys školuotuojus, augstškolu pasnīdziejus, kulturys i medicinys darbinīkus, školānus i jaunīšus, vysus lobys grybys cylvākus dīvkolpuojumā apsavīnuot kūpeigā lyugšonā par Latveju, eipaši par Latgolu.

  

Katuoļu Bazneicys Latvejā veiskupu aicynuojums referanduma lītā

.

Ar tū, ka Latvejā 2012. goda 18. februarī izsludynuots referendums par grūzejumim vaļsts Satversmē, tymā skaitā par vaļsts volūdys statusa daškieršonu krīvu volūdai, Katuoļu Bazneicys Latvejā veiskupi skaita par vādzeigu izteikt sovu redzīni itymā vaicuojumā.

Vysu pyrma grybam atguodynuot, ka 1917. goda 9. i 10. māja Rēzeknis kongresā, kurā tyka izlamta galeiguo Latgolys apsavīnuošona ar puorejim latvīšu nūvodim i lykts styprs pamats latvīšu tautys vīnuoteibai i Latvejis vaļstiskai identitatei, vadūšuo lūma beja taišni gareidznīkim (Nikodemam i Jezupam Rancānim, Kazimiram Skrindam, Frančam Trasunam i cytim). Ari šudiņ, gondreiž symtu godu piečuok, gareidznīku pīnuokums ir skaidri paust sovu redzīni vysai tautai tik svareigajā latvīšu volūdys vaicuojumā.

Latvejis pamatnacejis volūda ir volūda, ap kuru vīnojās vysys ite dzeivojūšuos mozuokumtauteibys. Latvīšu volūda kai vīneiguo vaļsts volūda Latvejā – tys ir ari taisneibys vaicuojums. Taisneibys princips prosa, kab pasauļa tautu plašajā forumā latvīšim Latvejā, taipat kai krīvim Krīvejā, byutu sova telpa, kur nabyutu apdraudāta nācejis identitate, tuos volūda i kultura. Deļtuo myusu pīnuokums kai Latvejis pilsūnim ir aizstuovēt Latvejis pamatnacejis leluokū vierteibu – latvīšu volūdu, jo tauta navar pastuovēt bez sovys volūdys. Svātajūs Rokstūs skaitam: „Dīvs (..) nūsprauds nūsaceitus laikus i rūbežys, kur tim [cylvākim] dzeivuot, kab tī maklātu Dīvu, kab tī Jū varātu nūjaust i atrast, jo Jis nav tuoli nivīnam nu myusu.” (sal. Apustulu dorbi 17, 24-27)

Latvejis viesturē na tik seņ beja laiki, kod Latvejis zemē ar tuo laika varys guodeibu dominēja krīvu volūda. Tei vysuos dzeivis jūmuos pamozom izspīde latvīšu volūdu. Cariskā Krīveja leidz 1904. godam Latgolā naļuove dybynuot latvīšu školys, nadreiksēja ari izdūt lavīšu periodiku i tt. Naaizmierssim faktus nu latvīšu tautys viesturis, jo skaitliski mozai tautai sovā zemē volūda ir eksisteņcis vaicuojums.

Katuoļu Bazneica ir toleranta i respektej sevkurys tautys kulturu, volūdu, sludynoj Kristus Evangeleju konkretuos tautys volūdā i īsastuoj par mīru, saticeibu, savstorpejū cīņu i lobvieleibu. Draudzēs ir dažaidu tauteibu cylvāki, deļtuo teik saceiti sprediki, svināti dīvkolpuojumi, lauleibys, krystobys, bēris gon pūļu, gon krīvu, gon leitovīšu volūduos, don cytuos, ka apstuokli tuo prosa. Tai tys byus ari iz prīsku, nu mes dzeivojam Latvejā, deļtuo aicynom ticeigū tautu i vysus lobys grybys cylvākus Latvejai tik svareigā šaļtī īsastuot par Latvejis vaļstiskuos identitatis i latvīšu volūdys saglobuošonu, pīsadaleit referendeuma i bolsuot pret grūzejumim Satversmē, tymā skaitā, bolsuot pret vaļsts volūdys statusa daškieršonu krīvu volūdai.

.

Kardinals Juoņs Pujats

Reigys arhiveiskups metropolits Zbigņevs Stankevičs

Rēzeknis – Aglyunys diecezis veiskups Juoņs Buļs

Līpuojis diecezis veiskups Vilhelms Lapelis OP

Jelgavys diecezis veiskups Edvards Pavlovskis

Veiskups Juoņs Cakuls

Veiskups Ontons Justs

Veiskups Ārvaldis Andrejs Brumanis

Komentari slāgti.