„Ceļš vejas kolnā, kolnā viņ. Pa snīgainu celi steidzas školys bārni, pa kaidam lānuokam guojiejam. Aiz myusu – Drycanu školys, kas godu gaitā apauguse ar jaunim i jaunim kuormim, sorkona uzlacūšys saulis rypa sveicynoj guojiejus, prīceigys dīnys vālādama. Zam kuoju kūrc snīgs i 16. februara reits atīt ar atmiņom, ar dūmom, ar apcerem. 1937. goda 16. februars ir Ontona Matvejāna dzimšonys dīna, nu šudiņ eimam školys kolnā iz darbeiguos Drycanu školys saimis sareikuotū pīminis reitu. Šudiņ MAESTRO svinātu 75…

ŠKOLUOTUOJS – daudzim i idaudzim bārnim jis beja školuotuojs, audzynuotuojs. Vāroju gaumeigū školys ustobu nūformiejumu, nu atminis aizvad tuolajūs 70. godūs, kod vestibiļs pi trešuos klasis, i na tik, rūtuojuos ar školuotuoja zeimuotajim stendim, – Reigys siluets, kaligrafisks rūkroksts, – NŪFORMIETUOJS.

Tādinejai paaudzei sveša tei nasavteiguo saticeiba ar sābrim i cylvākim sūpluok, tei labesteiguo daleišonuos mozumeņā, tei saskarsme i prīca, par kuru skaitam gruomotuos: „Aizīt muna Asinova” i par skorbuoku laiku „Gunkurs Kakarvīšu pilskolnā”. Bārni pazeist lugu kruojumu „Kaču jūki”. RAKSTNĪKS.

„Kai bolta sudobra dzeiteņa” vejīs vyss Ontona Matvejāna myužs. Pyrmais skaiteitais  „Tāvs myusu”, pyrmuo drebūšūs rūceņu raudzeituo krysta zeime, pyrmuo Svātuo Komuneja školys bārnim. KATEHETS.
Steidzeigu guojieju sūli svātdīnu reitūs bazneicys kolnā, kur dzieržamys vargaņu stabulis, – i tai gods nu goda, prīceiguos i skumuos drycanīšu dzeivis šaļteņuos Otnona Matvejāna rūkai klausejuši vargani. VARGANISTS.

Ļusteigys i lieneigys dzīsmis dzīduojuši školuotuoja O.Matvejāna vadeitī kori i ansambli, kūpā pīdzīduota gon Mežaparka estrade lelajūs Dzīšmu svātkūs, gon klubi, školys i kulturys nomi vysā Latvejā. DIRIGENTS.
Daudzi puori, kas nūsvietejuši sovu kuozu 30., 40., i 50. godadīnu pīmiņ, ka pyrmū īsapazeišonys vaļsi doncuoja, kod balu spēlēja Ontona Matvejāna ansamblis, kuozu ceremoneju muzykants, amatierteatra akteri klauseja režisoram Ontonam. Kotra drycanīša  svātku pasuocīņa naajamama sastuovdaļa – komponists, režisords, dirigents, muzykants, dzīduotuojs – Ontons Matvejāns.

Vysu suotnuokuo dorba daļa ir dzīšmu komponiešona. Atseviškūs lasejumūs apkūpuotys laiceiguos i gareiguos dzīsmis dzīduošonai bazneicā. Kaids nu myusu itū cylvāku pīmiņ kai prasmeigu saiminīku ar sakūptu sātu i dzeivisbīdris Annys kruošņom pučem, kas cieški rūtuojušs bazneicys oltorus.
Šudiņ mes asam pasuocīnī, kab pasakavātu atmiņuos par školuotuoju, katehetu, rakstnīku, dirigentu, režisoru, komponistu, saiminīku, – kab ar kuru nu itim titulim myusim sīnās dūmys par jū – Ontonu Matvejānu.”

…Klusa muzyka, latgalīšu volūdys puļceņa „Pyrmī osni” školuotuojis Veltys Adijānis īvodvuordi, gruomotu i cytu materialu izstuode. Gaiši dag svece i bolta zīd mārteņrūze darbeiga cylvāka pīmiņai. Bārni skaita daiļdorbu fragmentus, vēļreiz izdzeivojam zvejis laiku ar „škūbri biksēs” i bezkauneigū brīža bārnu, izdzeivojam mozuo Ontona catūrtū dzimšonys dīnu. Školuotuoja Ināra, sovulaik Ontona Matvejāna audziekne, i školuotuoja Inguna doluos atmiņuos par laiku, kas puorbyuts kūpā ar darbeigū ŠKOLUOTUOJU, par laiku, kas puorbyut kūpā ar dzīsmi. Kai skaists sirsneigs sveicīņs školuotuojam jubileja reize, izskaņ ari Ingunys i Inārys dzīduotuo dzīsme.

Atmiņuos doluos dzeivisbīdre Anna, kas vysu myužu bejuse sūpluok gon boltuos, gon ryugtuos dzeivis dīnuos, ar sovu redzīni i kūpā byušonu paleidzējuse topt dorbim, byut svātkim, skanēt dzīsmei, zīdēt duorzam…

Prīceigai dīna radejā skaņ O.Matvejāna dzīsme „Kubula dybyns”, kas pasagūzejuse ari iz Ventspiļs skatuvis.

Kas gods Drycanu školys absolventi dadzynuos „Atmiņu guņkuru”, godu godim lapna i stolta stuovēs „Drycanu bazneica boltuo”, klusajūs maja vokorūs meldejis veisīs pi krucifiksu lelceļu moluos i solu vydūs, nu Ontona Matvejāna sacarātuo gareiguo muzyka katuoļu bazneicu veļmēs bolsuosīs godu symtus!

Napīlyudzams atskaņ školys zvons iz pyrmū stuņdi, laiks dorbim.

Piecpušdīnē, kai sveicīņs jubilejā, nu školys kolna iz kopim aizceļoj boltys krizantemys i nūguļstiz syltā snīga sagā īteituos Matvejānu dzymtys kūpenis.

 

Vēļ šaļteņu atmiņuos var pasakavēt leidz martam Drycanu pogosta bibliotekā īkuortuotā, nūvodnīkam Ontonam Matvejānam veļteitā gruomotu i nūvodpietnīceibys materialu izstuodē.

Teksts i kartenis: Drycanu pogosta bibliotekys vadeituoja J.Pavārnieka

 

 

Inga i Normunds “Kubula dybyns”