Palnu trešdīne – gavieņa suokums

LaKuGa 22. Februars, 2012. gods 201
Palnu dīnā īsuocam gatavuošonuos laiku leluokajim kristīšu svātkim – Leldinem. Bazneica myusim pīduovoj šamā dīnā īīt 40 dīnu gavienī, lai sagatavuotu sovu dvēseli i mīsu Kristus Augšanceļšuonuos nūtykumam.

Palnu trešdinē Bazneicys lykums nūsoka atsaturiešonu nu galis iedīnim i styngru gavieni (trejs iedīnreizis dīnā, kurā tikai vīna reize da seitam). Lai gon šamā dīnā obligati navajag īt da bazneicai, tūmār ticeigī labruot pīsadola gondareišonys dīvkuopuojumā i īīt Leluo gavieņa nūskaņā kupā ar vysu Bazneicu.

Viesturiski Palnu trešdine ir pazeistama kai publiska grāku nūžāla. Šis īrodums, golvu apkaiseit ar palnim kai zeime nūžālai i gondareišonai, kuru sviņ Palnu trešdinē, ir pazeistams daudzuos kulturuos i tradicejos, kai, pīm., Senajā Egiptē, pi arabim, Grīkejā ari Senajā Izraelā.

Bibliskajā skaidruojumā palni nūzeimej cylvāka trauslumu i tū, ka cylvāks ir jimts nu zemis – tys ir, pakļauts nuovei. Palnu zeime ir ari uoreja apsajimšonuos zeime tam, kurs nūžāloj sovus slyktūs dorbus i veic atsagrīsšonuos ceļu pi Dīva.

Gavieņa suokumā mes bīži pījamam lobus nūdūmus, ka vairuok pīsavierssim sovys veseleibys stuovūkļam – mozuok ēssim, nalītuosim gali, soldumus, styprūs dzierīņus i napeipēsim, vairuok sportuosim, lobuok sakūpsim sovu uorejū izskotu. Taitod dūmojom vyspyrms par mīsys sakuortuošu.

Kas tod ir patīss gavieņs? Tys ir saisteits ar patīsu grāku nūžālu. Izmeklejūt pruotu i sirdsapziņu, cylvākam bīži vīn juoatsatur na tikai nu koč kaidim iedīnim voi iedīņreizem, bet juoatsatur nu grākuošonys i vairuok juoīmīļoj Dīvs i tyvuokais cylvāks. Pāvests Benedikts XVI sovā viestejumā šuo goda gavieņam aicynoj „ryupētīs, byut atbiļdeigam par sovu bruoli, uzmaneigi vāruot, nabyut vīnaldzeigam. Ari šudiņ Dīvs myusus aicynoj byut par sova bruoļa «sorgu», veiduot sirsneigys attīceibys i ryupētīs par kūpejū lobumu. Dīva dūtuo mīlesteibys bausleiba līk apsazynuot, ka asam atbiļdeigi par cytim, kuri, taipat kai mes, ir Dīva pījimti bārni.” Viestejumā pāvests nūruoda ari iz pīnuokumu izsaceit aizruodejumu bruoļam, kas grākoj. Bazneica vuica, ka «aizruodeit griecinīkam» ir vīns nu žālsirdeibys dorbim. Mes nadreikstam klusēt ļaunuma prīškā. Aizruodejuma mierkis nav pazamuot, nūsūdeit voi apvainuot. Tam vysod ir juoizplyust nu mīlesteibys i žālsirdeibys. Ļūti svareigi ir atkluot patīseibu pošim par sevi. Šei atkluošona paleidzēs pylnveiduot dzeivi i reikuotīs saskaņā ar Dīva vaļu. Deļtuo ir vajadzeigs kaids, kas myus mīļoj i korigej, zyna i atzeist, pījem i pīdūd, taipat kai tū dora Dīvs attīceibā iz kotru nu mums. Eists gaviens – vairuok dūmuot, lyugtīs i ryupētīs par sovu bruoli i muosu.

Parkū Bazneica mums šamuos dīnuos stuosta par gaviešonu? Šudin ir eistais Cīsšonu laika suokums. Mes gatavojamēs kūpā ar Jezu dūtīs iz Jeruzalemi, cīsšonu, krysta i nuovis piļsātu. Kaida tod ir pareiza sasagatavuošona? Tys nūzeimoj atguoduot, ka Jezus tū vysu dareja myusu deļ, par myusu grākim. Ja Dīva vuords Svātuo Gora spākā roda myusūs satrīktu sirdi, tod nūteik patīsa nūžāla.

Drycanu draudzis prāvests Māris Laureckis

Komentari slāgti.