Regionaluos volūdys statusam Latvejā atsateik tik vīna – latgaļu volūda

LaKuGa 22. Februars, 2012. gods 2

Armands Kūceņš

 

Nazcik politiku (T. Ždanokys, A. Bartaševiča, Ž. Kulakovys) pādejom dīnom paplateitais paviestejums ap vajadzeibu Latgolā daškiert regionaluos volūdys statusu krīvu volūdai īskaitoms par promoskovyskuos stuojis spāku aileigū provokaceju.

Krīvu volūdu ar pasauku „regionaluo volūda” jī sasīn bez kaida pamata, partū ka regionaluos volūdys statuss Latvejā juridiskai var zeimuotīs viņ iz latgaļu volūdu, a na migrantvolūdom.

 

Regionaluos volūdys sapratīņa korektums

Koč praktikā šaļtim i redzīs nakonkreteiba termina „regionaluo volūda” lītuošonā, vys tik Europys volūdzineibys i juridikys specialisti irā izgaļdejuši golvonū princypu, pa kuram regionaluo volūda izaškir nu nacionaluo minoriteta volūdys:

1) regionaluos volūdys runuotuoji īskaita sevi par sovpateigys volūdys runuotuojim, a tymā pošā laikā jī īskaita sevi i par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu;

2) nacionaluo minoriteta volūdys runuotuoji īskaita sevi par sovpateigys volūdys runuotuojim, tok tymā pošā laikā jī naīskaita seve par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu.

Zeimojās, ituo vaicuojuma vajag vērtīs styngrā sasiejumā ar vaļstiskū volūdu. Kod 18-tajā februara dīnā, pateicūt Latvejis vaļščuonu vīneibai, ekstremistim nasalūbe dasnēgt krīvu volūdys oficialys pīzeišonys par vīnu nu Latvejis vaļsteibys golvonūs volūdu, to krīvu volūda (sevkurā juos dialektalajā voi literarajā pasaruodejumā) Latvejā var byut viņ nacionaluo minoriteta volūda.

 

Vajadzeiba Latvejis lykumūs atškiert regionalū volūdu nu migrantvolūdu

Cytu ES vaļsteibu, pīvadumam, Puolejis, lykumūs skaidrai īraksteits formuliejums, ka „regionaluos volūdys statuss nasazeimoj iz migrantvolūdom”. Par migrantvolūdu juridiskai pīzeistama taida volūda, kura navā viesturiskai atsaroduse i nūsaformiejuse tuos vaļsteibys teritorejā.

Latvejis vaļsteibys teritorejā atsaroda i nūsaformēja viņ treis nu niule dzeivojūšūs volūdu: latvīšu (vaļstiskuo volūda), juos regionaluo forma – latgaļu (regionaluo volūda) i līvu volūda (senejuos pamattautys volūda). Vysys cytys volūdys Latvejā īskaitomys par migrantvolūdom, i jom jau itamā šaļtī Latveja puordrūsynuojuse vysys tīseibys, kurys pīdar turēt nacionalūs minoritetu volūdom.

Krīvu volūda navā rodusēs i nūsaformiejuse kurymā naviņ konkretā Latvejis regionā, a Krīvejis teritorejā, tai tod, krīvu volūda Latvejā irā migrantvolūda aba nacionaluo minoriteta volūda. Kai paruodeja 18-tuos februara referendums, krīvu volūdai Latvejā navajadzeigs vēļ leluoks atspaids nu vaļsteibys pusis, nakai tys niule, kam krīvu volūda jau tān irā vaļstiskuo volūda Krīvejā ar miļža lelu oficialū finaņsiejumu, par kurū radeitī produkti (krīvvolūdeigī drukadorbi i audiovizualī dorbi) miļža lelā skaitā īīt i Latvejā.

A regionaluos volūdys statuss dyžan vajadzeigs latgaļu volūdai, kam itūšaļt latgaļu volūdys lītuotojim Latgolā mozuok tīseibu kai krīvu volūdys lītuotuojim. Kab Rēzeknis i Daugpiļs mīsta vierseiba bejuse eistyn aiziņteresāta iņtegracejā, jei ryupynuotūs ap latgaļu tīseibu paceļšonu da Latgolys krīvu tīseibu leidzīņam. A praktikā redzim, ka nūteik taišni ūtraiži.

 

Izškireiba iz vyds regionaluos volūdys I migrantvolūdys (nacionaluo minoriteta volūdys) vītrunu Latvejā

Publiskajūs debatūs ļauds cieški valk klaideigys paralelis iz vyds latgaļu volūdys i kaiba ekzistejūšuos „staraveru volūdys”. Zeimojās, nak jau diskusejuos vajag otkon i otkon atkuortuot i seviški pastreipuot, ka „staraveri” apzeimoj pīdareibu religejai, a na volūdai, i ka itymā koņtekstā korekti var byut viņ itaidi saleidzynuojumi:

staraveri~katuoli;

krīvu volūda~latgaļu volūda.

Latgaļu volūda nanūstuoja tik vītrunu leidzīnī (pogostu leidzīnī). Latgali nūformēja sovu regionaluos subetniskuos grupys pošatmani i radeja sovu standartizātū raksteituos volūdys formu, kurei izaškir nu Latvejis vaļsteibys golvonuos volūdys i kuramā izdūts vaira kai 2000 gruomotu i vaira kai 100 periodiskūs izdavumu, kuramā ļauds roksta reklamys paviestejumus, kuramā kas dīnys atsarūn jauna literatura i rakstīni škārsteiklā. Regionalajā latgaļu valodā gatavejami taipoš televizejis laidīni i translej radeja.

Preteimā, tom krīvu volūdys vītrunom, kurys runoj Latgolys staraveru soluos, navā pasadarejuse kaida seviška regionaluo leidzīņa forma. Latgolys staraveru piecguojieji izdūd sovys guomotys tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, skaita presi tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, verās televizejis i klausuos radejis tamā pošā Krīvejis vaļstiskajā volūdā, a na kaidā seviškā „Latgolys krīvu volūdā”. Nikur sovā komunikacejā Latgolys staraveri narunoj ap kaidu naviņ regiona leidzīņa standartizātū „Latgolys krīvu literarū volūdu”, kurei varātu byut izškireiga nu tuos krīvu literaruos volūdys, kur jau pīzeita par vaļstiskū volūdu vysā Krīvejā i par nacionaluo minoriteta volūdu vysā Latvejā.

 

Vysi kūpā – pret iudiņa mūrduošonu

Vēļ reizi atguodynojūt pyrmuok saceitū, ka:

a) sadareibā ar definiceju, regionaluos volūdys pīstuovi irā tī, kurī sevi īskaita par sovpateigys volūdys runuotuojim i vīnulaik sevi īskaita i par vaļsteibys golvonuos volūdys daļu;

b) regionaluos volūdys statuss nasazeimoj iz migrantvolūdom (ni literarajā, ni vītrunu formā),

c) naekzistej nikaida atseviška Latgolys regiona leidzīņa krīvu literaruo volūda, kurei byutu izškireiga nu Krīvejis vaļstiskuos volūdys;

latgalīšim vajag aileigū reizi aicynuot Latvejis vaļsteibys, kab jei:

1) nūstyprynuotu latgaļu volūdys kai vīneiguos regionaluos volūdys statusu Latvejā;

2) Latvejis lykumūs pa cytu ES vaļsteibu paraugam skaidrai atškiertu regionalū volūdu nu migrantvolūdu aba nacionalūs minoritetu volūdu (īskaitūt jūs vītrunys),

3) i tuoļuok paturātu vysu Latvejā lītojamūs vītrunu (tymā vydā i latgaļu, i Latgolys krīvu vītrunu) ziniskū tiemiešonu i kulturviesturiskuos vierteibys pastreipuošonu;

4) naīskaiteitu par objektivu informaceju prokrīvyskūs politiskūs spāku publiskuos spekuļacejis ar volūdu i kulturu sapratīnim, kab tuo rezultatā latgaļu volūdys lykumeigūs tīseibu sovā zemē nadaītu aizalīgt viņ deļtuo, ka Latvejis puorkrīvuošonys entuziasti rauga ļaudeibā īsēt jukumu.

 

Komentari slāgti.