Ite vyss ir eistyns. Cylvāki tī

12. martā Daugovpilī iz presis seansu tyka aicynuoti Latgolys masu medeju puorstuovi, kab pyrmū reizi Latgolā nūsavārtu Latvejā jau sova veida rezonansi dabojušū režisora Aika Karapetjana kinu „Cylvāki tī”* (Cilvēki tur), kū niu ruoda ari Daugovpiļs kinoteatrī „Silverscreen”. Par kinu stuosta Zane Bramane.

Napaseņ maņ beja vareiba baudeit (cytaiž nimoz nadreikstātu saceit) kinu „Cylvāki tī” i kluotīnē pafilozofēt ar kinys režisoru Aiku Karapetjanu.

Nui, kina ir skorba, nažieleiga. Tei precizi runoj par paralelū pasauļu, laika i telpys nūjaukšonu, dzeivi storp latviski i krīviski runojūšim, tureigim i zam iztikys minimuma dzeivojūšim.

Kinys darbeiba nūteik 21. godu symta piļsātvidē, kur storp kuormu masivim globojās „jī” – cylvāki nu cyta pasauļa. Koč ari kinys sižetiskuo lineja atguodynoj amerikaņu action movie, režisors kinā atkluoj ari jaunys, spieceigys kvalitatis – fona trūkšni, vysod kusteigais kadriejums i realī foni (na butaforejis). Lai ari kinys viestejumu var tulkuot cīši daudzveideigi, itei kina poša sevi pīsoka laikam i telpai, kurā mes itūšaļt dzeivojam.

Vārojūt i klausūtīs kinu, puorjam sajiuta, ka myusdīnu Latvejā golvonuos vierteibu kategorejis ir „laiks”, „nauda”, „stereotipi”, i cieški viņ ite dzeišonuos piec plošsazinis leidzekļūs paustim dzeivis modelim ir īmeslis kotra personeigom problemom ci pat tragedejom.

Pusūtru stuņdi garajā kinā režisors ospruoteigi operej ar sapratīni: „mierkis attaisnoj leidzekļus” – cieški viņ taišni vaicojūt: ci esi gotovs kaidam byut leidzeklis juo mierķa pīpiļdeišonai?

Kinys koncepceja raksturoj i paspūdrynoj Artūra Duboka taiseituos kinys „Tī, kur beidzās jiura” (Там где кончается море, 2007) i Danny Boyle kinys “Graustu miljonars” (Slumdog Millionaire, 2008) idejis. Ruodīs, ka itei kina izsauks osys diskusejis škārsteikla vidē i dažaidi aktivisti aizstuovēs obejis kinā paruodeituos pusis – „myus” i „jūs”, latvīšus i krīviski runojūšūs.

Itei ir vīna nu kinom, kurei tik dreiži naaizamierst, deļtuo ka pasoka cīši dziļu patīseibu: „Tici tik tam, kū redzi sovom acim, dzierdi sovom ausim i jiuti ar sovu sirdi.”

Zane Bramane


 

* Jans ar draugu Krekeri ceinās par sovu vītu skorbajā mikrorajona pasaulī – jūs kontā jau ir vairuokys zuodzeibys i cyti likumpuorkuopumi. Nu, piec sasatikšonys ar Sabīni, skaistu mārgu nu puortikušys saimis, Jans gryb maineit sovu dzievi i meklej celi iz lobuoku sabīdreibu. Nu dasavīnuot „zalta jaunatnei” izaruoda na tik vīnkuorši – juo cereibys iz mīlesteibu i jaunom īspiejom taisuos sakrist, i ruodīs, ka itymā dzeivē jis var pasaļaut viņ pots iz sevi.

Vaira par kinu: http://www.cilveki-tur.lv/

Seansi Daugovpiļs kinoteatrī „Silverscreen” itymā nedeļā kotru dīnu 15:45 i 19:45.

Karteņa: kinys publicitatis materiali

 

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]