Solvita Nalivaiko, Ciblys vydsškolys 12. klase, školuotuoja Marija Kārkla

Kur gaisma tymsu lauž…

Atļaun maņ uzkuopt kolnā, kur gaisma tymsu lauž, kur dvēsele pasaceļ spuornūs. Tī, kur lobī dorbi puor pasauļu volda.

Tu ej un speidi!

Pastīp rūku tam, kū satiksi aiz styura nūskumušu, tam, kū ilgi gaidieji. Īdedz gaismu sirdī un naļaun nivīnam tū nūdzēst.

Kuodreiz atcerīs tū syltū vosoru, kod skrieji bosom kuojom, kieri taureņus viejā. Atcerīs tū, kas nūtyka breidī, kū vysmozuok gaidieji. Atcerīs, kai mozuo bārna sirdi darieji gaišuoku.

Tu ej un speidi!

Pajem drauga rūku sovā plaukstā. Nūglaudi juo motus. Un kuodreiz uzprosi, kai jam īt. Ni par tū, ka tev nu juo kaut kū vajag, bet par tū, lai jis sazajužļa kaidam vajadzeigs.

Padori dīnu gaišuoku. Uzsmaidi garamejūšai vacai māmeņai, steidzeigai sīvītei voi vīnkuorši lobam cylvākam. Paruodi jim, cik laimeigs cylvāks var justīs itymā pasaulī, cik plaša un spūža ir tova sirdsgaisma. Ļauj, lai cylvāks dīnu suok ar smaidu, ja ni sovā, tod cytu sejā.

Tu ej un speidi!

Nazabeisti nūplēst puči duorzā i uzduovynuot tai, kū patīsi mīli, cīni i nūvierteili. Lic kaida sirdei sistīs straujuok.

Napažāloj seiknaudu bezpajumtnīkam. Varbyut tev tī ir daži santimi, bet kaidam tūs tryukst kukuļam maizis.

Nasakautrej nu prīka uzlēkt gaisā, lai apkuortejī smaida. Kotrys zyna, ka smaids uzvar naidu un padora dzeivi gaišuoku.

Nikod nanūlaid golvu, bet gon verīs iz prīkšu. I nadūmoj, ka tev pasaulī īt vysšvakuok. Dzeivoj cilvāki, kas nazyna, kas ir tāvs, muote, kas ir siltys pušdīnis, kai ir atīt iz sātu, kurā tevi gaida. Deļtuo itymā pasaulī esi tu, kas spies dareit dīnu gaišuoku tam, kam tei palikuse pavysam palāka.

Tu īsi un speidēsi!

Nes gaismeni tymsā tī, kur tuos vysvairuok tryukst. Nanūkar golvu, ja naspieji kaidu uzmundrynuot, bet gon uzsmaidi, lai remdeitu dryumumu.

Pastīp plaukstu plašuoku, smaidi – piļneigok i sasajiuti lobuok.

Ej un uzspeidi!

Īdedz svecis gaismeni, lai silda tovu sirsneni, lai tei tymsā gaismu rūn.

Es zynu, tu gribi īt. Bet pagaidi, tu vari dareit daudz loba.

Tu ej un speidi!

Atļaun maņ vēļ reizi uzkuopt kolnā, kur gaisma tymsu lauž, kur dvēsele pasaceļ spuornūs. Tī, kur lobais dorbs puor pasauļu volda.

Tu ej… un speidi…

Tu gaismeņu tymsā nes…