Boleslavam Brežgo – 125

Portals lakuga.lv 31. Marts, 2012. gods 8
Boleslavam Brežgo – 125

Moz iz pasauļa ir cylvāku, kuri vysu sovu myužu veļtejuši dzymtuos pusis vēsturei. Taids beja pyrmais profesionalais latgalīšu viesturis pietnīks Boleslavs Brežgo, kuru atzyna vyss pasauļs, a ignorēja Latvijas vaļsts. Brežgo Krīvejis vaļstī kliust par trejskuorteigu viesturis doktoru, a Briselis universitate pīškir catūrtū doktora gradu.

Profesora Brežgo laiceiguos dzeivis ceļš aizasuoka 1887. goda 31. martā Drycanu pogosta Aizupīšūs amatnīka – gaļdnīka saimē. Pyrmī myuža desmit godi saistuos ar Drycanim, tod suocēs izgleiteibys īgiušonys laiks Rēzeknis pilsātys školā, Vitebskys gimnazejā. 1911. godā īsastuoj Moskovys arheologejis institūtā. Pyrmais pasauļa kars puortrauc studejis, teik mobilizāts, beidz kara školu. Ceinā pret vuocīšim – īvainuots, a Arheologejis institutu beidz 1918. godā ar zalta medali.

Struoduojis dažaidūs dorbūs arhivūs Viļņā, Vitebskā, Petrogradā, Pūlejā, Krīvejis golvonuo arhiva puorvaļdē. Brežgo givis ari filologisku izgleiteibu Voronežys universitātē. Leidz 1925. godam ījam Moskovys Arheologejis instituta prorektora omotu, tod atsagrīž Latvejā, turpynoj Latgolas vēstures olūtu pēteišonu. Iztyku peļnej Latvijas pīminekļu valdē. Pastuovušajam režimam profesora latgaliskuo darbeiba nav pījamama. Laikā nu 1925. goda leidz 1937. godam Brežgo atrūn sev darbeibys lauku Krīvu universitatis zynuotnis institūtā. Leidz padūmu okupacejai 1940. godam, struodoj Latgolys centralajā muzejā kai instruktors. Koč ari baltīšu zynuotnīki i politiki naatzyna Latgolys tautu, juos viesturi, sabīdriskūs i politiskūs darbinīkus, tūmār vairuokums profesora dorbu tyka saraksteiti i izdūti šymā laikā, prosūt naatlaideigys pyulis i seve materialu īrūbežuojumu. Ūtruo pasauļa kara godūs Boleslavs Brežgo struodoj Daugovpilī Vladislava Lōča izdevnīceibā zynuotniskuo redaktora omotā. Atsagrīžūt komunistu varai 1944.godā, Brežgo dorba vīta ir Latvejis centralais arhivs, tod Latvejis Vaļsts universitatē voda slāvu filologejis katedru. Leidz aizīšonai myužeibā 1957.godā, profesora pamatdorbs ir LPSR viesturis i materialuos kulturys institutā. Vierteiguokī Latgolys viestures pietejumi saraksteiti i publicāti latgalīšu volūdā, rakstejis krīviski i baltiski.

Pīters Lōcs

.

Karteņa nu Rēzeknis nūvoda sātyslopys

Komentari slāgti.