Vaļuks i juo specialbolva Latvejis literaturā

Vaļuks i juo specialbolva Latvejis literaturā
18. aprelī Reigā nūtyka Latvejis Literaturys goda bolvys dzejis nominacejis autoru skaitejumi, kurymūs pīsadaleja ari ituo goda specialbolvys par dzejis kruojumu “Bolti burti” īgiviejs, latgalīšu autors Valentins Lukaševičs. Dzejis skaitejumūs vairuokys reizis tyka pīmināta Latgola – na viņ Valentina deļ, bet ari par debeju nominātuo Iveta Ratinīka ir nu Viļānim i aktrise Raimonda Vazdika, kas saguojušūs prīcieja ar sovom dzīsmem, izsviera sovys latgaliskuos saknis.  26. aprelī 18:00 Reigys muokslys telpā byus bolvu padūšonys ceremoneja.

LaKuGys skaiteituojim, kam nasaguoja byut kluot dzejis skaitejumūs, pīduovojom karteņu galereju i Vaļuka gobolus nu 18. apreļa pasuocīņa, kai ari interveju ar Valentinu – par bolvu, par volūdom, par legendom i raksteišonu. Vaicuojumus izdūd dzejis skaitejumu klauseituoji.

Voi itei ir pyrmuo reize, kod kaids latgalīšu autors sajam Latvejis Literaturys goda bolvu?

Tai varātu byut. Agruok beja cytaiduok. Padūmju laikūs, īspiejams, ka beja, nu niu vyss suokts nu jauna. Padūmju laikūs beja Dzejas dienu balva, vysaidys cytaidys premejis – tuo laika, nu tāņ vaira tū i nivīns napīmiņ. Latgaliski tymā laikā ari navarieja raksteit. Itai bolvai maņ ruodīs, ka ir viņ kaidi desmit godi. Pyrma tam, kod Viktors Avūteņš, ruodīs, beja prīšknīks, jam itaidys bolvys napatyka, deļ tuo ari juo laikā nabeja.

Kai Tev pošam ruodīs: vāga taidu bolvu ci navāga – voi var saleidzynuot divejus dzejnīkus?

Nu gryuši pasceit. 2006. godā muns pyrmais kruojums ar pīsadalieja bolvā i žurejis bolsi izaškeire seši pret seši. Bolvu padūt „Orbītai” (krīvu dzejnīku grupa) ci maņ. Navarieja izaškiert i tai kai žurejis komisejis vadeituojam beja diveji bolsi, tod bolva aizguoja „Orbītai”, par kū maņ pošam ari beja prīca, nu maņ tod saceja, ka „pīdūd, taida situaceja, iz prīšku Tev vysu īdūsim”. Es dūmoju, ka varbyut itys ari ir dalieji nu tuo laika…

Cik svareiga dzejnīkam ir bolva?

Kai kuram.

Tev pošam?

Nu byutu muļkeigi, ka es tāņ pasceitu, ka „ej bakuot, navāga”, tod tei byutu taida nacīņa. Nā, ir feinai i pateikami. Bet tai, ka es vysu darieju, kab tikai bolvu dabuotu – tai ari nav. Nabyutu i nabyutu, i taipat labi byutu.

Kaids ir Tovs skaiteituojs?

Šudiņ beja tai cīši labi, daguoja kluot napazeistami ļauds i sacieja, ka patyka. Bet tai maņ ir vīgļuok runuot ar jaunuoku paaudzi na kai pat ar munu paaudzi, koč kai vīgļuok atrast sarunu ar jaunuokim ļaudim, varbyut deļ tuo ari, ka vaira ar jim saīt struoduot.

Tev dzejūli ir ar vysaižim sižetim. Nu kureinis Tu tūs jim? Izdūmoj ci nu dzeivis?

Nu dzeivis ir, i par pazeistamim cylvākim ari ir. Cytu reizi poši var atšifrēt, ka tys par jim raksteits.

Bīži atšifrej?

Nu cytu reizi atšifrej, cytu nā. Par zači beja. Reizi augstškolys kolegim Začam vaicuoja, voi tai ari beja kai dzejūlī raksteits „kūpā ar zači peipiejom zuoli”. Es jau soku, ka navāga vysu iztvert tik burtiski.

Kod Tev byus nuokušuo gruomota?

Byus, bet latviski. Nazkai latgalīši ir sakaitynuojuši i raksteišu latviski.

Kai tai?

Ai, nu tai. Ka runoj par tū skaiteituoju, tod reizem ruodīs, ka Reigā mani vaira skaita i saprūt kai Latgolā. Koč kai tai vīnkuoršuok vyss. Bet nu vaira juodabeidz tys, kas ir īsuokts – ir īsuokti kaidi treis romani latviski, kas juodabeidz.

Kū Latgolā skaita?

Ir, jau ir – skaita. Grybātūs gon, kab vaira jauni cylvāki skaiteitu na viņ iz kopusvātkim sapierktu gruomotys.

Kai Tev ir vīgļuok raksteit – latviski ci latgaliski?

Maņ vīnolga – obejuos vysleidza. Mama maņ beja latvīte, a tāvs latgalīts – maņ ir muotis volūda i tāva volūda. Mama beja nu Dūbelis rajona i īsaprecieja Latgolā. Ar mamu latviski runuojom, ar tāvu latgaliski. Obejis volūdys – tys maņ tai organiski nu mozūtnis saguoja. A ar krīvim, kas tī dzeraunē beja, i krīviski runuoju.

Kaidā volūdā Tu dūmoj?

Obejuos. Tys ir tik automatiski i varu momentali puorsaslēgt. Paītu kaidi 10 minoti, tod varātu ari krīviski dūmuot. Ar itom volūdom varu breivi operēt.

Krīviski nikuo naroksti?

Rokstu! Maņ ir kaidi 80 dzejūli ari krīviski. I vuociski ir, i lītaunīku volūdā. Eksperimenteju ar volūdom – voi i kai tī varātu saīt. Vuociski ir kaidi 4 dzejūli, lītaunīciski kaidi 8.

Tī ir koč kur publicāti?

Daīs laiks i byus. Juoatlosa, nu kaida puse nu krīviski raksteitim dzejūlim darātu ari publiciešonai.

Kaidā volūdā Tu lekcejis vodi?

Myusim ar studentim ir vīnuošonuos, ka runojom latviski, bet, ka gryb, var raksteit latgaliski, deļ tuo, ka runuot vysi gudri, bet raksteit nivīns nagryb. Bet ir kas roksta. Beja maņ vīna feina grupa, cīši entuziastiska, kur vysys meitinis raksteja latgaliski.

Tev pošam ir kaids favorits nu tim, kas šūgod pretendej iz Literaturys bolvu?

Favorits maņ beja Māris Melgalvs. Vysa kas ar jū ir bejs i pīdzeivuots. Feins beja cylvāks, bet dzēre ari pamateigi. Es jau eistineibā cīši vacais asu. Nazkod rudini ar studentim siediejom, runuojom, par Regīnu Ezeru stuosteju, ka 2000. godā divus vokorus par romanu „Aka”, par dzeivi runuojom. Tod jī breinojās – kai Jius tik vacs asat, Regīnu Ezeru dzeivē satics? Tys tai – ā, uorpruots, tik vacs, ar Regīnu Ezeru dzeivē runuot!

Bet nu tādiņ rokstūšim?

Nu Vierdeņš Kārlis maņ taids lels čomaks. Es vyspuor rešu dzejnīku radzu, kas maņ tai varātu patikt. Maņ tei vuovuļuošona, kas tādiņ ir, tai na cīš pateik. Šudiņ, kas beja, Ruta Štelmahere – pyrmū reizi dzierdieju i īsapatyka. Tik jai dzejūļu kruojumu sauc „Klēpis”, nu sovulaik ari Ontonam Kūkuojam beja „Klēpis” i parosti ir taids narunuots lykums, ka vīnam autoram ir pajimts nūsaukums, tod cyts vaira najam. Bet varbyut jei nazynuoja, ka ir taids Kūkuojs i taids „Klēpis”. Bet es lobuok par Ezeru, par Māri Čaklū i cytim parunuošu. Māris maņ sovulaik saceja, kab stuojūs Rakstnīku savīneibā, rekomendiešūt. Es tai i nabyutu stuojīs. Tūlaik beja rekomandacejis vādzeigys, beja izvierteišonys komiseja, izsaukšonys, atpraseišona, bolsuošona, taids elitars pasuocīņs. Tādiņ vaira taida drupeit paplukuse organizaceja. Vaļuks turpynoj ar stuostim par Māri Melgavu i tū, kai jis ar dzeršonu – sovu „protesta formu pret vaļsti”, radeja pots sovu legendu.

Par Tevi ari varbyut kleist kaidys legendys?

Nazynu. Šudiņ LaLiGaBys žurejis puorstuove Liāna Langa saceja, ka jei zyna vasalu mitologeju par mani, bet es pots tū nazynu. Vādzēs kaidu reizi pavaicuot. Nu es saceju, ka tys tod ir dabiski i es nikuo speciali nataisu.

Varbyut Tev ir kaidi īsacejumi jaunajim autorim?

Saceišu tai – raksteit nav tys švakuokais, kū var dareit. Cytu reizi nu tuo ir ari prīks!

 

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]
all-day Māra Čačkys personalizstuode “Sa... @ galereja "Retroavangarda"
Māra Čačkys personalizstuode “Sa... @ galereja "Retroavangarda"
Mar 31 all-day
22. janvarī Varšavā, galerejā “Retroavangarda”, atkluos muokslinīka i Rotko muzeja vadeituoja Māra Čačkys personalizstuodi “Sajiutu nūjausma” (“Sense of Feeling”), kas byus apsaverama da 31. marta. “Muokslinīka originaluo tehnika apvīnoj grafiku i gleznīceibu. Ekspresivuos gleznys ar[...]