Osvaldam Kravaļam – 70

LaKuGa 27. Apreļs, 2012. gods 16
Osvaldam Kravaļam – 70
Pyrma 70 godu – 1942. goda 27. aprelī bejušuo Pildys (niu Isnaudys) pogosta Puotorovā zemnīku saimē dzims latgalīšu dzejnīks, publicists i literaturys kritikis Osvalds Kravaļs.

Piec vītejuos Puotorovys septeņgadeiguos školys beigšonys vuicejīs Ludzys lauksaimnīceibys tehikumā i piečuok Latvejis Vaļsts universitatis Viesturis i filologejis fakultatē.

Dorba myužā struoduojs gazetys „Literatura i Muoksla” redakcejā, Zynuotņu Akademejis Volūdys i literaturys institutā, Daugovpiļs teatrī par literaruos dalis vadeituoju, Rakstnīku savīneibys Daugovpiļs nūdalis sekretaru. Organiziejs Ludzys literarū apvīneibu, izdevs žurnalu „Jaunuo Dzeive”. 1979. goda bejs Rakstnīku savīneibys bīdrs, taipat ari bejs latgalīšu literatu vīneibys „Dveiņuva” bīdrs.

Rokstus, dzejūļus i recenzejis suocs publicēt nu 1967. goda. Pyrmuo publicātuo recenzeja „Vīrišķīgais kājāmgājējs” bejuse par Māra Čakluo dzejūļu kruojumu. 1984. godā idzūdti Kravaļa roksti par dzeju – kristiskūs apceriejumu izlase „Jābūt”. 1982. godā sastatiejs rokstu kruojumu par bārnu literaturu „Sudrabotais vārds”, bet 1986. i 1988. godā izguojuši kruojumi „Padoms”. Taipat 1981. godā sastatiejs fabulu izlasi jaunuokuo školys vacuma bārnim „Trešā aste”. Eipašu vītu Osvalds Kravaļa rodūšā dzeivē ījāmuši dzejūli i roksti par Latgolu. Dzejūļus i rokstus, kas saraksteiti latgaliski, publiciejs ar pseidonimim Ontunejs Rīkstāns i Ašvolds Dveiņuvs. Latgaliski raksteitī dorbi publicāti suocūt ar 1988. godu gon žurnalā „Jaunuo Dzeive”, gon laikagruomotā „Tāvu zemes kalendars”, rokstu izdavumā „Olūts”, nu vysu vaira latgaliskūs dzejūļu publicāts Ludzys literatu apvīneibys dorbu kūpkruojumā „Saule izkapts kātā” 1991. godā. Vīns nu pazeistamuokim dorbim ir juo kulturviesturiskuo poema „Bruoļ, pīmini!”.

Osvalds Kravaļs myužeibā nūguojs 2008. goda 30. junī Daugovpilī. 2009. godā Osvalds Kravaļam daškierta Latgalīšu kulturys Goda bolva „Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu literaturys atteisteibā.

Izmontuotī olūti – Latgalīšu vikipedejis, Ludzys bibliotekys, Latvejis Radūšūs savīneibu padūmis, Latgalīšu Kulturys gazetys informaceja i „Latgalīšu dzejas antonogeja” materiali.

Kartenis autors Valentins Lukaševičs.

 

Raiņa motivs

Muna jaunu dīnu zeme,

Kam tu beji pamyruse?

Kam tu beji pamyruse?

Kod es sovā dzeivis reitā

Īsasuoču, nazynuodams

Tovu sirdi, prūjom guoju…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Muna saule golūtneitēs…

Kur tu esi, vuolyudzeite,

Muna sirdspučeite meiluo?

Nūkreit rosa, gaiļu bolsūs

Atmūst gaitai muna zeme…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Munys dzeivis leluo dīna…

Poša jauna, poša muti

Tagad manim pretim snīdz tu.

Tagad manim pretim snīdz tu

Sovu sirdi balynuotu…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Muna duorguo tāvu zeme!

Kas par tū, ka buorda sierma,

Kas par tū, ka gaita lāna!

Nav ni suopis, nav ni kauna,

Sirdī īdzymst miņa jauna…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Muna meila muomuleņa…

I maņ otkon bārnu dīnys

Īsasuok i napuorīt…

Īsasuok i napuorīt

Munā bārna sirdī dzīsme…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Muna meila tautys dzīsme!
Dzīžūt dzymstu, dzīžūt augu,

Dzīžūt sirdi īmontuoju –

Tāvu zemis styprū sirdi,

Muotis gudrū volūdeņu…

 

Muna jaunu dīnu zeme,

Muna dzīsme turpynuota…

Vieli īsasuokom, vieli,

Gaita myusim nasteidzeiga –

Tai kai uobuļam pi zora

Munā vysos jaunā zeme…

 

Aizkaļne/Juosmuiža, 1984

 

Pagūdynuojums

Kotrys pavasars šymā dīnā,

Kod pasaulī rodomēs mes,

Jaunu laimi un atjautu riņči

Myusim obejim kūpeigu ness –

 

Moldu taks lai kotrys

Myusu dzeivī ir dzāsts…

Mīluo muna, pi tevis

Dzeivs mums dziļuokīs Es.

 

Kotrys pavasars tymā dīnā,

Kod pasauļs plauka kai zīds,

Myus atgrīž kotru pi sevis,

Kur kotrys ar sirdi sīts –

 

Moldu taks lai kotrys

Myusu dzeivī ir dzāsts…

Mīluo muna, pi manis

Dzeivs tovs dziļuokīs Es.

 

Kotrys pavasars myusu dīnā,

Kod nu jauna teikomēs mes,

Jaunu Prīcu osoru upī

Nu viersyunem myusim ness.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentari slāgti.