Kasgadejuos Latgolys pūdnīku dīnys nūteik jau nu 20. godu symta ostoņdesmitajim godim, kod par pūdnūceibys orūda adzimšonu Latgolā ryupejuos muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts (1925 – 1988). Itys legendarais cylvāks padareja daudzi, kab lītišķuos muokslys dažaidī omoti otkon tyktu atjaunuoti i kotrs varātu apjaust, cik prasmeigi struodoj i dzeivoj dažaidi meistari Latgolā.

Drupeit cytaiž kai 80-tajūs godūs, nu vys tik pavasari – apreļa beiguos – ir vareiba turēt rūkuos syltus pūdnīku taiseitūs dorbus, kas tikkū izcalti nu korstim keramikys apdadzynuošonys ceplim i prīcuotīs par Latgolys muola pavielnīku radeitim breinumim.

Itūgod Latgolys pūdnīku dīnys aizasuoka na viņ ar atvārtūs durovu dīnom pūdnīku darbneicuos, nu ari atjaunuotajā Daugovpiļs Muola muokslys centrā i Rēzeknis muokslys i dizaina vydsškolys keramikys nūdaļā. Nu 20. godu symta 90-tūs godu suokom golvonī Latgolys pūdnīku dīnu organizātuoji ir Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba, sadarbeibā ar TLMS „Rēzeknis apriņķa pūdnīki”, Latgolys Kulturviesturis muzeju i c. Latgolys amatnīku organizacejom.

Latgolys Kulturviesturis muzejā, Latgolys pūdnīku dīnu laikā, tyka atkluota A.Paulāna tautys lītišķuos muokslys studejis dalinīka Aivara Kisis jubileja izstuoda, pīduovojūt apsavērt gleznys i seikplastiku. Gleznuotī dorbi tematiskā ziņā saistuos ar Bītlu pasauļs izpratni, tū dorbūs var redzēt gon tīšā, gon ari sajiutu leimenī. Muokslenīka talants labi atsakluoj meistareigi izgleznuotajuos klusajuos dobuos, kur var pasaprīcuot na viņ par prīškmatiskū objektu izvēli, nu ari par meistareigu kruosu izlicīni, nu seikplastikys dorbi aplīcynoj autora virtuoziatati. Izstuode vēļ apsaverama da 3. juņam.

27. aprelī Latgolys pūdnīku dīnu programa beja eipaši boguota i pīpiļdeita – nu reita interesenti pīsadaleja „pīnā mārcātuos” keramikys cepļa izjimšona Anatoleja Vituškina darbneicā. Meistars stuosteja i demonstrieja, kaidi izadeve keramikys trauki, kas nūteiktā temperaturā apdadzynuoti teik mārcāti pīna i piečuok vēļ reizi apdadzynuoti 300° temperaturā. Rezultatā dorbi īgiust maigi bryunu tūņu nūkruosu, dažu reizi pat maigi gleznīcyskys puorejis. Apdadzynuošonys tehniskuos niansis keramiks īpazyns, studejūt škārsteiklā pīeimamūs materialus, jo itaidā veidā tehnologejis plaši pīlītoj Krīvejā, kur tūs sauc топлёная керамика.

Tymā pat dīnā Latgolys Kulturviesturis muzejā nūtyka teoretiskī skaitejumi „Tautys lītišķuo muoksla myusdīnuos” i Latgolys nūvoda lītišķuos muokslys izstuodis atkluošona, kū organizieja i īkuortuoja Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centra puorstuovi. Teoretiskajūs skaitejumūs itūgod pīsadaleja referenti, kurī poši ir saisteiti ar kaidu nu lītišķuos muokslys sferom. Keramikis Andris Ušpeļs atguojušīm stuosteja par sovu vacū tāvu – vacmeistaru Ontonu Ušpeli, kuram itūgod byutu 100 – ļuove īsavērt Ušpeļu saimis fotografeju stuostā.

Latvejis Muokslys akademejis (LMA) keramikys nūdalis magistrants Valentins Petjko īpazeistynuoja ar I Straptautiskuo muola muoksys festivala „Latgolys muola trauks” koncepceju, tielneica Svetlana Skačkova-Marčenko auditorejai izkluosteja sovys idejis realizacejis gaitu, taisūt pīminekli Ontonam Kūkuojam, TLMS „Dzīpariņš” vadeituoja Anita Kairiša īpazeistynuoja ar audieju daleibu dažaidūs projektūs i aktivitatēs nu 2003. goda da itai šaļtei. Nadaleitys kluotasūšūs simpatejis sajieme Baļtinovys vydsškolys aušonys puļceņa (vadeituoja Iveta Gabrāne) školāni, kurī stuostūt i izdzīžūt sovu pīŗedzi, realitatē demonstrieja rekonstruātū Abrenis tārpu. LMA Latgolys filialis 2.kursa students Igors Krilovs sovu stuostiejumu boguoteigi ilustrieja ar karteņom par metalkalieja Juoņa Ļubkys orūdu. Nūslāgumā Linda Rubena, Kulturizgleiteibys i namaterialuo montuojuma centra tradicionaluos kulturys eksperte lītišķajā muokslā, dalejuos atziņuos par īgiutū pīredzi starptautyskajūs lītišķuos muokslys konferencēs i godatiergūs. Teoretiskī skaitejumi aizritieja pozitivā gaisūtnē, ar cereibu, ka iz prīšku meistari i pietnīki gribēs sasatikt i pasadaleit pīredzē par sova orūda aktualitatem.

Tuos pošys dīnys golā plašs interesentu pulks pīsadaleja cepļa kūršonā Evalda Vasilevska dzeivis i dorba vītā Kaunatys pogosta „Akminīšos”, nu kurim leluokuo daļa, dasapuļcejūt kluot vēļ jaunim dalinīkim, nu reita īsasaisteja keramikys dorbu izjimšonā nu devejim ceplim. Itūgod tyka apdadzynuoti keramikys dorbi, kas taiseiti nu dažaida muola – gon ryupnīciski sagataveiga, gon nu muola, kū poši meistari sarokušs Kruoslovā, Kaunatys pogostā, Gaileišūs i cytur.

Ka da itam Latgolys pūdnīku dīnys nūsasliedze ar leluos izstuodis atkluošonu, tod itūgod tys beja kulminacejis pasuocīņs, izstuode vēļ ir apsaverama da 12. majam Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogosta tautys nomā, kur sūpluok Latgolys keramikys meistaru dorbim rūtojās ari Kaunatys pogosta rūkdorbnīku padareitais. Vys tik Latgolys pūdnīku dīnys nav beigušuos – itūgod tuos izskanēs Daugovpilī, kur 18. – 20. majā muola meistari sasatiks I Starptautiskajā Muola muokslys festivalā „Latgolys muola trauks”.

Evija Vasilevska
A.Paulāna tautys lītišķuos muokslys studejis vadeituoja

Karteņuos – Latgolys pūdnīku dīnys 2012, cepļa atdareišonys pi pūdnīkim Anatoleja Vituškina i Evalda Vasilevska, foto R.Vancāne.

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par Latgolys pūdnīku dīnom