Saruna Smiļkts īlys garumā: dzeja, teatris, LgSC i Zaiga Lāce

LaKuGa 31. Majs, 2012. gods 1
Jau nu pārnuo goda novembra „Latgolys Studentu centra” Daugovpiļs birojam ir jauna, atraktiva vadeituoja Zaiga Lāce, kura īt nu Rēzeknis nūvoda Pušys pogosta. Zaiga poša studej, roksta dzeju i ari spielej teatri. Aicynovu jū iz nalelu, breivu sarunu Smiļkts īlys garumā.

Kai Tevi sauc? Kai Tevi sauc draugi, kai sātā?
Mani sauc Zaiga. Tai ar tim vuordim ira inceresna deļ tuo, kod mani kristieja deve veļ ūtru vuordu. Es asu Zaiga Margarita. Bet ūtrs vuords nikod napasaruoduos, bet labi viņ ir – nav personeibys dubultuošonuos. Draugi reizem mani sauc par Zigeiti. Krīviski runojūšī bīži soka Zaika, jū atsaškir tik vīns burts.

Ka Tavu vuordu raudzeitu latgaliskuot, kai tys skanātu?
Bīži dzieržu soka Zāga. Bet maņ tai napateik, skaņ grīzeigi.

Rokstūt dzeju varbyut izmontoj ari pseidonimus?
Beja laiks, kod globovūs zam pseidonimim. Beja breiži, kod raksteju „Zaiga Lāce”. Maņ pseidonims maineitūs ar personeibys augšonu i krišonu. Es dūmoju, ka arviņ bīžuok naizmontuotu sovu eistū vuordu. Tys saistuos ar tū, ka na vysu var saceit sovā personā. Es uzskotu, ka dzeja ir koč kas intims. Socialī teikli beja tī, kas mani drupeit attaiseja i tī pasaruodeja drupeit munu dorbu.

Nu cik godu suoki pīsavierst dzejis raksteišonai?
Agri. Nu suoku ruodejuos vīnkuorši – školā burtneicu styurī raksteju kaidys ailenis voi aforismus. Latgaliski runojūt, tys beja vaira „for fun”.

Kaids ir Tovs dzejis raksteišonys pajiemīņs? Ir dzejnīki, kuri sleipej vīnu dzejūli godim…
Es savus dorbus napuorskaitu i naloboju. Jo uzskotu, ka dzeja tys ir tikai taids šaļts īspaids, kuru vāluok navar pamaineit. Šaļts īspaids – pīraksteju i aizmiersu. Tod givūs pi jauna dorba.

Cik bīži Tu roksti?
Ir breiži, kod es narokstu nikuo i momenti, kod vīnā naktī sarokstu – treis, četrus, pīcus dzejūļus.

Voi esi raudzejuse raksteit prozu voi stuostus?
Nui, asu. Bet tai kai maņ pateik vysu pasceit eisai i kūdūleigi, stuosti nasaroksta. Cyts var pasaceit sovu dūmu desmit vuordūs, nu maņ tam byutu vajadzeigi tik četri.

Voi Tev ir dūmys, idejis voi mierkis izdūt kaidu sovys dzejis kruojumu, sataiseit dīnrokstu, kurā byutu publicēta Tova dzeja?
Nā, jo es rokstu deļ sevim. Tikai prīca, ka kaids muns dorbs izrunoj ari cytus. Dzeja ir munys dūmys i muni puordzeivojumi – es navarātu kaidam izspīst skaiteit munu dzeju.

Tu poša skaiti dzeju? Kas ir tī dzejnīki i autori, kas Tevi ir īdvesmojuši  raksteit?
Es raugu naskaiteit dzeju. Deļ tuo, ka es beistūs īsaspaiduot. Es rokstu nu sevis i tuo, kas maņ ir apleik.

Školys laikā nūteikti Tev vajadzieja skaiteit dzeju. Kuri beja tī autori, kuri Tevi uzronova voi vysmoz palyka pīmiņā?
Ontons Slišāns. Žāl, ka nikod nabeja izdeveibys ar jū sasatikt. Školys laikūs es pīsadaleju daiļlaseišonys konkursūs i muna mama jau zynova, ka skaiteišu Slišāna dzejūļus. I nūteikti Imants Zīdūņs. Slišāns vairuok nu bierneibys palics, bet Imants Zīdūns vaira reizis tyka puorskaiteits vydsškolys godūs. Nu myusdīnu dzejnīkim Kārlis Vērdiņš.

Kaida šūbreid ir Tava pamatnūsadorbuošona?
Asu studente. Es studeju Daugovpiļs Universitatē  latvīšu filologeju.

Deļ kam taišni filologeju?
Patykšona filologūs – tys ir taids najaušs gadejums. Var saceit moments, kod dzeive apsagrīž par 180 gradim. Iz Daugovpili es atbrauču, kab īsastuotu teatra muokslā, tok palyku moksys grupā. Nabeju ar mīru moksuot, tod stuovūt pi DU fakultašu aprokstu stendim braukovu ar pierstu pa pīduovojumu i dūmovu: psihologeja ci filologeja… Tok ar studejom vyss tik gludai  vys naguoja. Pyrmajā pusgodā es guoju paceli (smejās). Ūtrajā pusgodā pasalyka, ka vēļ itys gods juodabeidz tod īšu. A jau trešajā pusgodā daže īpasatyka. Atrodu sovys interesis. Niu es apsazynoju, ka asu laimeiga, ka studeju Daugovpiļs Universitatē.

Tu dzeivovi dīnasta vīsneicā?
Nui, bet myusim nabeja studentiskuos vidis. Es jutūs īrūbežuota, napatyka tei disciplina. Kotram studentam vajag izīt koju pūsmu, tī īsavuicīs sadzeivuot. Ka maņ nabeja muosu, tod koju laikā beja vasalys četrys. Asu īsavuicejuse  nūsakoncentrēt i saprast cylvākus.

Kas beja nūtics tymūs momentūs, kod Tev pasalyka, ka pamet studejis i ej paceli nu Daugovpiļs?
Maņ beja gryuteibys dzeivuot krīviskā vidē, jutuos volūdys barjeris. Mani tys apspīde, nasajutu latvyska i latgaliska. Arī tāņ es vaira jiutūs latgaliska, na latvyska. Bet vysleluokais, kas lyka dūmuot par aizīšonu, beja tys, ka nasaisteja studeju temys.

Kai Tev ruodīs šudiņ, filologeja Tevi saista?
Piec vysa sprīžūt, nui, saista. Ka atsaverīs iz paguotni saprūtu, ka tī ir liktiņa pagrīzīni voi luksafori, kurī mani bremzieja, kod es stuovieju iz sorkonuos i guoju iz zaļuos gaismys.

Paraleli studejom ar kū veļ nūsadorboj?
Dorbojūs bīdreibā „Latgolys Studentu centrs” i studentu teatrī „Nākam gaismā”.

Asi teatra vadeituoja?
Nūsaukt mani par vadeituoju ir gryuši, jo maņ nav attīceiguos izgleiteibys.  Studeju procesā maņ pītryuka koč kuo radūša i gribiejuos izapaust. Tod ar muoseicu i kursa brīdrini siediejom i dūmovom, kai mes varātum izapaust. Tai roduos ideja par teatri. Paļdis juosaka Valentinam Lukaševicam par īdrūšynuojumu i DU profesorei Maijai Burimai par atbolstu.

Kaidu redzi teatra nuokūtni, kas ir tuos idejis voi projekti, kurus Tu gybātum realizēt?
Teatris roduos naseņ, novembrī. Es guodoju, ka mes izaugsim leidz taidam profesionalam leimiņam, ka mes varēsim raksteit projektus, kuri vysi vīnnūzeimeigi tiks apstiprynuoti (smejās). Šūbreid ir sapyns, ka varātum sataiseit lobu izruodi i izaicynuot vysus tī studejūšūs i pasnīdziejus.

Kaida tei izruode byutu?
Koč kas humoristiskā stilā par myusdīnom. Par pošim studentim, kuri vuiciejuos saceisim 10 godus atpakaļ. Gribīs tū profesionalitati. Kab teatra nūsaukumam kluot varātu dalikt „Daugavpils Universitātes” i pošai universitatei par tū nabyutu kauns.  Lai tūmār ir kvalitate i originalitate.

Kai da itam teatris ir izapauds?
Itys laiks beja breineigs, apreļs i maijs – mes pīsadalejom DU informacejis dīnuos ar fleš mobu – zibšņa akceju. Muzeju naktī i DU absolventu vokorā, kura temats beja „Mīlestība vēstulēs” – nu dažaidu rakstnīku viestulem izveidovom scenarejus i izspielejom prīšknasumā.

Kaidi ir Tovi īgivumi nu darbeibys teatrī?
Es asu palykuse cīši drūsmeiga i saskarsmis spiejis arī ir izalobovušys. Maņ pateik tei komunikaceja, kas nūteik teatra puļceņā, pateik tī cylvāki, kuri smaida i gryb sasadorbuot. Ari munys spiejis improvizēt i uotri reagēt iz jaunom situacejam ir puorsteidzūši augušys. Asu saprotuse, ka golvonais ir izadreikstēt i aizmierst sevi vāruot nu molys.

Kai Tu izzynovi par bīdreibu „Latgolys Studentu centrs”?
Par studentu centru es izzynovu pasasokūt kursa bīdram, kurš nimoz nav latgalīts. Mes ar kursa bīdrini Evu lekceju storplaikūs runovom latgaliski i jis tū pamaneja i pastuosteja, ka ir taids „Latgolys Studentu centrs”. Jis īsacejae myusim aizīt iz tīni, tūlaik Daugovpiļs birojs atsaroda Varšavys īlā. Tod mes vēļ švaki orientiejomīs Daugovpilī, beja gryuteibys atrast autoūstu, kur nu veļ Varšavys īlu (smejās..), tūmār puora reižu aizguojom iz tīni. Tod novembrī vīnā dzejis vokorā satyku Dagneju (tymā laikā jei beja LgSC Daugovpiļs biroja kontaktpersona). Dzerūt čaju i klausūtīs dzeju dasarunovom par LgSC darbeibu Daugovpilī. Tod mienesi vāluok maņ atguoja viestule voi es grybu byut par LgSC Daugovpiļs biroja vadeituoju. Par itaidu pīduovuojumu beju puorsteigta i sasabeju, jo omots „vadeituojs” lykuos cīši nūpītns. Tod Dagneja mani nūmīrynova, es saprotu, ka tei ir normala i studentiska, naformala bīdreiba. I es pīkrytu.

Daugovpilī daudzi studentu runoj latgaliski tūmār tei atsauceiba pīsadaleit LgSC aktivitates ir  pamoza. Deļ kam tai?
Suokūtīs jaunam studeju semestram – studenti izdūmoj ar kū aizpiļdeit breivū laiku. Tai kai  bīdreiba aktiviziejuos novembrī vīnkuorši napalyka cylvāku. Deļ tam studentu centrs kliva kai soldonais iedīņs. Ūtrs īmesls varātu byut studentu pasivitate – ka studenti poši nav aktivi. Varbyut studentim ir daudz pasuokumu, kuri puorsakluoj. Bīži ir tai, ka studentim pīduovoju pīraksteit kaidu projektu, bet jī atsasoka aizabildinojūt ar sovu nazynuošonu i napuorlīceibu par sovim spākim.

Kas byutu juodora, kab studentu centram pīsaisteitu jaunus cylvākus?
Es dūmoju, ka vajadzātu styprynuot komunikaceju biroju i bīdru vydā i vaira īkustynuot pošu kūduleņu. Tod arī pamozom censtīs īkustynuot vysus puorejūs. Gribīs, kab vaira tyktu reikuoti cikliski pasuokumi. Saceisim, Rēzeknē, Daugovpilī i Reigā. Varbyut vaira muzykys jūmā – kaids leluoks koncerts.

Kaidus koncertus poša apmeklej i kaidu muzyku klausīs?
Es muzyku varu klauseitīs iļgi i taipat ilgu laiku nasaklauseit nimoz. Jo īslādzūt muzyku bīži aizmierstu sovys dūmys. Bet ir tai, ka es grybu klauseitīs tikai latvīšu muzyku, tod tei ir tikai latvīšu muzyka, ka latgalīšu, tod tikai latgalīšu.

Kai Tu vēļ izaklaidej i atsapyut, ej iz muokslys iztuodem, koncertim voi darbneicom?
Maņ cīši  pateik īt iz koncertim i zaļumbalim – maņ cīši pateik doncuot. Kod munā dzimtajā Pušys pogostā nūteik bali – doncoju nu vokora da reita.

Varbyut Tu ari dzīdi?
Maņ var patikt vīna dzīsme nedeli  i tod es jū varu dunguot bez puorstuojis vysu laiku. Nui, dažreiz dzīžu.

Kū Tu grybātu pasaceit latgalīšim, latvīšim i vysim cylvākim?
Es grybātu vielēt  nasabeit koč kū dareit. Ari nūviertēt tū, kas ir dūts. I lācūt iz augšu naaizmierst par tim, kas beja zamuškā. I nasaviert iz sevis nu molys.

Cik daudzi nu Tovim klasis bīdrim nu vydsškolys laikim ir palikuši Latgolā?
Ir palikuši puorsvorā vysi – tys prīcej. Lai gon jī sevi nasaista ar Latgolys popularizēšonu.

Tev nav planā braukt iz uorzemem?
Es poša grybātu aizbraukt i apsavērt citys zemis, lai saprostu cik loba ir savejuo. Es dūmoju, ka palikšu Latgolā.  Iz tū ari eimu.

Ar Zaigu sasarunova Zane Bramane, Daugovpiļs Universitatis studente

PS Zaigys dzeju skaiti ITE i ITE

Komentari slāgti.