Mikeļa Bukša pīmiņa Vileks nūvodā atzeimuota

Mikeļa Bukša pīmiņa Vileks nūvodā atzeimuota
Pīktdiņ, 1.junī, Vileks nūvodā atzeimuoja volūdnīka, viesturnīka, zynuotnīka, folklorista, filologa i kulturys darbinīka Mikeļa Bukša 100 godu pīminis jubileju. Dzimšonys dīnys pīminis pasuokumi suocās ar Sv. Mišu Škilbanu Suopju Dīvmuotis Rūmys katuoļu bazneicā, turpynuojuos ar storpnūvodu radūšūs dorbu konkursa „Vileks nūvodnīkam, volūdnīkam i kulturys darbinīkam Mikeļam Bukšam – 100” laureatu apbolvuošona Vileks nūvoda bibliotekā i nūsasliedze ar skulpturys atkluošonu Škilbanu pogosta Plešovys cīmā.

Kab izcyluo nūvodnīka Mikeļa Bukša symtgadi nūsvieteitu cīneigi, beja juopadora naskaitomi sagataveišonys dorbi. Kod Bolvu centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule soka: „Dareisim!”, tys ir juopadora. I navāga līki tierēt laika, nūsokūt konkretus aizdavumus mierķa sasnīgšona i nūskaidrojūt, deļkuo tai vāga. Dorūt Rutys aizdūtūs aizdavumus, īsaisteitī ļauds saprass poši, deļkuo padareitais dorbs ir cik svareigs kulturviesturis montuojuma saglobuošonā. Pasasokūt Vileks nūvoda kulturys metodikis Sandrys Ločmelis izjiemeibai, tyka izstruoduots projekts „Mikeļa Bukša pīminis vītys īreikuošona Plešovā, Vileks nūvodā”. Nasaverūt iz tū, ka projeks nasajieme atbolstu vīnā projektu konkursā, Sandra steidze tū īsnīgt cytā i golvonais, kab 2012. goda 1. junī Škilbanu pogosta Plešovys cīmā varātu atkluot īreikuotū pīminis vītu kai pateiceibu Mikeļa Bukša davumam Latgolai.

Pīminis vītys atkluošona

Skulpturys izveidi atbaļsteja Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programa i pīminis vītu lobīkuortuoja Vileks nūvoda dūme. Svineigajā skulpturys atkluošonā Škilbanu pogosta Plešovys cīmā pīsadaleja na viņ Vileks nūvoda ļauds, nu ari kuplā pulkā puorstuovāts beja Baļtinovys nūvods, Brīžucīma i Tilžys pogosti, kai ari beja īsaraduši gosti nu Rēzeknis, Bolvim i Reigys. Izrunojūt kluotasūšūs, Ruta Cibule atkluoja, ka atgiustūt Latvejis Naatkareibu, 20. gs. 90. godūs suocem runuot i apsazynuot latgalīšu kulturviesturiskū montuojumu, Mikeļa Bukša emigracejā Zvīdrejā saraksteituos gruomotys atceļuoja iz Latgolu. Mikeļs Bukšs sova myuža dorbu veļtiejs dzymtuos Latgolys izpietei. Jau divdesmit godu, nu 1993. goda, kotru godu 1. junī – M. Bukša dzimšonys dīnā, pasasokūt dzejnīkam i nūvodpietnīkam Ontonam Slišānam, itymā vītā nūtykuši dažaidi, leluoki i mozuoki pīminis pasuokumi. Pīminis nūtikšanuos ir gastiejuse ar M. Bukša dzeivisbīdrine Janīna Bukša. R. Cibule prīceigi pīsoka: „Vileks nūvoda kulturys vadeiba ir ar stabilu izpratni par vierteibom. I vēļ leluoka prīca ir, ka itymā vaicuojumā ir loba saskaņa ar nūvoda vadeibu. Tys ir lels i reals latgalisks spāks. Itei ir jauna atbiļdeiba, kurys prīškā mes vysi šudiņ stuovam. Mikeļs Bukšs dareja vaira nakai vīns cylvāks var padareit, deļtuo mes varam baudeit juo pamastū gareigū montuojumu”.

„Mikeļs Bukšs mums ir kai speidyna guņs. Mums ir juobyut lobim Mikeļa Bukša školānim. Lobs ir tys školāns, kurs ir lobuoks par sovu školuotuoju. Itys pīmineklis ir simbols Latgolys intelektam. Itūšaļt daudzi vaicoj – kas tod lobs var īt nu Latgolys? Mikeļs Bukšs ir tik vīns lobais pīmārs. Paļdis Rutai Cibulei, Slišānu saimei, Pīteram Keišam, sātys saiminīkim – Mikeļa Bukša radinīkim Stanislava Bukša saimei i vysim, vysim, kurī īguļdieja dorbu, kab saglobuotu pīmiņu, i īguļdieja dorbu, kab atkluotu pīminis skulpturu”, saceja Vileks nūvoda dūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs.

Vileks dekanata dekans Jezups Kornaševskis pasvieteja jaunū pīminis vītu. Kulturys centra „Rekova” jauktuo kuora „Viola” dzīduotuos dzīsmis aicynuoja puordūmuot myusu mīlesteibu iz sovu tāvu zemi. Brīžucīma dramatiskuo kolektiva spēlē, Brīžucīma bārnu i jaunīšu folklorys kūpys „Soldanī” dzīsmēs i obeju kolektivu saspielē tyka izspieļuotys sadzeiviskys ainenis nu Mikeļa Bukša dzeivis.

„Akmiņs ir informacejis nesiejs. Gruomota ir cylvāka dorbs. Skulpturā jius varat redzēt 16 izguojušuos gruomotys i 17. gruomota jiusim juoizatāloj pošim. Apvīnojūt volūdu i akmini, īgiustam myužeibys simbolu. Akminī raksteitys gruomotys stuovēs myužu myužūs i naļaus cylvākim aizmierst par Mikeli Bukšu nikod”, skulpturys byuteibu atkluoja tuos muokslenīki Zane Elerte i Matīss Kalneņš.

Tyvu i tuolu nūvodu puorstuovi gūdynoj Mikeli Bukšu

Svineigajā skulpturys pīminis atkluošonys pasuokumā, M. Bukša padareitū izsviere Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns, aicynojūt kluotasūšūs padūmuot, kai, dzeivojūt sovā zemē storp svešu tautu, M. Bukšs napagaisynuoja identitati i vysu myužu sovā dvēselē saglobuoja dzimtini – Latgolu. Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Andris Kazinovskis izsviere, ka M. Bukšs ir īdevs dyžanus ideologiskūs īrūčus politikim, kurī gryb aizstuovēt sovys tautys interesi, jis ir devs politikim skaidru vierzīni kai struoduot, kab saglobuotu volūdu i regiona identitati. Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituojs Pīters Keišs atzeimuoja, ka Vileks nūvods ir pasasteidzs byut pyrmais i gūdynuot izcyla kulturviesturis darbinīka pīmiņu, jo itūgod Rēzeknē nūtiks trešuo pasauļs latgalīšu saīšona. Osvalds Zvejsaļnīks atguodynuoja, ka asam suokuši atmoksuot M. Bukšam poruodu, nu vēļ lels dorbs juopadora, kab izdūtu vysus M. Bukša pīraksteitūs dorbus. Mikeļa Bukša pīmiņu gūdynuoja Tīslītu ministrejis parlamentarais sekretars Juoņs Bordāns, izsvarūt, ka M. Bukša gruomotys ir izcyls īrūcs, ar kuru aizstuovēt latgalīšu volūdu „lykumu dryvā”.

Kulturviesturiskuo montuojuma turpynuotuoji bārni i jaunīši

Dvēseliskuokais pīminis dīnys pasuokums beja storpnūvodu radūšūs dorbu konkursa „Vileks nūvodnīkam, volūdnīkam i kulturys darbinīkam Mikeļam Bukšam – 100” laureatu apbolvuošona Vileks nūvoda bibliotekā. Konkursa mierkis beja popularizēt latvīšu volūdu, pīsaisteit bārnus i jaunīšus, radūšus cylvākus nūvoda viesturis i kulturys montuojuma izzynuošonā, kai ari veicynuot jūs leidzdaleibu kulturys dzeivē.

Patīsa prīca, ka školānim ir interess par kulturviesturiskuo montuojuma izzinuošona, ir interess pieteit, ruodeit i raksteit. „Paļdis par breineigajom ryndom, kū sajiemem. Beja sajiuta, ka jius asat izguojuši cauri gon Latgolys liktinim, gon Mikeļa Bukša dzeivei, juo darbeibai i davumam. I sovus dorbus radejot atbylstūši konkursa devizei: „Myusu tautys taisneiba nav īrūčūs, bet dīvišķā mīlesteibā””, izrunojūt konkursa dalinīkus, saceja idejis autore, žurejis komisejis vadeituoja i Vileks nūvoda Izgleiteibys, kulturys i sporta nūdalis vadeituoja Sarmīte Šaicāne.

Konkursā pīsadaleja školāni nu Vileks Vaļsts gimnazejis (VVĢ), Vileks pamatškolys, Žīguru pamatškolys, Rekovys vydsškolys, Brīžucīma pamatškolys i Tilžys vydsškolys. Lels paļdis školuotuojim – konsultantim Ainai Rakstiņai, Rutai Čeksei nu Tilžys vydsškolys, Silvijai Ločmelei nu Brīžucīma pamatškolys, Sanitai Orlovskai nu Žīguru pamatškolys, Rasmai Vilkastei i Vileks Vaļsts gimnazejis, Ainai Cibulei nu Rekovys vydsškolys. Konkursā pīsadaleja 24 dalinīki. Īsyuteitūs dorbus vierieja konkursa žureja, kurā struoduoja Vileks Vaļsts gimnazejis radūšūs jaunīšu grupa: Zane Briediņa, Karīna Makšāne, Evija  Kitova, Normunds Orlovs i  Ritvars Rēvalds.

1. vītys īgivieji: pieaugušūs grupā ir Rutta Jeromāne i Evija Kaša, 1.-4. klašu grupā -Žaklīna Orlovska (Žīguru pšk.), 5.-9. kl. gr. Sandija Aleksandrova (Tilžys všk.) i 10.-12. kl. gr. Santa Konovalova (Rekovys všk.).
2. vītys īgivieji: 1.-4. kl. gr. Liene Kļaviņa (Brīžucīma pšk.), 5.-9. kl. gr. Gatis Kuģenieks (Tilžys všk.),
10.-12. kl. gr. Rigonda Šakina (VVĢ) i Vivita Elste (Tilžys vsk.).
3. vītu īgiva: 5.-9. kl. gr. Laura Orlovska (Vileks pšk.), 10.-12. kl. gr. Ēriks Šaicāns (VVĢ) i Jolanta Kalneja (Tilžys všk.).

Simpateju balvys nu SIA “Litiņa” vadeituojis Lilitys Aleksānis sajieme – jaunuokuos konkursa dalineicys Liene Kļaviņa, 2. kl. škoļneica nu Brīžucīma pšk., i Žaklīna Orlovska, 3. kl. škoļneica nu Žīguru pšk., seniore Rutta Jeromāne nu Vileks, Janita Ivanova, 12. kl. škoļneica nu VVĢ, i Elīna Zaķe, 7. kl. škoļneica nu VVĢ.

Vileks nūvoda dūme i Izgleiteibys, kulturys i sporta nūdaļa izlēme, ka ir juonūsoka vīna specialbolva – simpateju bolva par dorbu, kas izrunuoja vysuvaira. Itū bolvu – keramikys ezi kai Vileks nūvoda Vileks piļsātys simbolu – sajieme Sandija Aleksandrova, 8. klasis škoļneica nu Tilžys vydsškolys.

Pīminis nūtikšonom boguotuo dīna aicynoj iz prīšku dzeivē i dorbā pīminēt ituos atzinis: vysuleluokais dorbs, kū mes varam padareit myužeibā nūguojušūs lobā, ir lyugtīs par jūs dvēselem; īsaisteit kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonā bārnus i jaunīšus; īsavuiceit īsaklauseit vierteigūs padūmūs i kritikā; saglobuot izcilu latgalīšu pīmiņu; politikim na viņ saceit šmukys izrunys, nu ari izpiļdeit tuos nūvoda, Latgolys regiona atteisteibā i puostuovēšonā Saeimāl kai ari, saglobojūt latgaliskū identitati, vuiceisimēs ceļt sadarbeibys tyltus puor Latvejis regionim, kab stypra, vīnuota i atteisteita byutu vysa Latveja.

Vineta Zeltkalne, Vileks nūvods

 

Latgolys regionaluos televizejis sižets par Mikeļa Bukša 100. jubileja pīminis pasuocīnim

Karteņuos – 1. juņa Mikeļam Bukšam veļteituos pīminis nūtikšonys, foto Vineta Zeltkalne i Vilhelms Laganovskis

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]