Žurnalā “Ir” byus jauna sleja – latgaliski

Žurnalā “Ir” byus jauna sleja – latgaliski
Šudiņ žurnalā “Ir” publiceita muna sleja latgaliski – “Par klybu i kēvi i peirāgim”. Dūmuoju par volūdu i īsaguoduoju par mamys peirāgim, kū sovim bārnim īvuiceit cept vareišu tikai es poša. I nikaids pasauļs jim navuiceis ni dzymtuos volūdys, ni babu i probabu dzeivis zinis i dzeivis spāka. Ka es tuo napadareišu, tuo nadareis nivīns cyts.

Iz prīšku reizi mienesī žurnalā “Ir” byus sleja latgaliski. Slejā eisi par Latgolys dzeivē i kulturā svareigū raksteis poši latgalīši – kotrs ar sovu redzīni, puordūmom, aktualitatem.

Kod maņ pyrms puors nedeļu vaicuoja, voi mes, latgalīši, varēsim laiku pa laikam pīraksteit rokstu latgaliski, tys ruodējēs vīnkuoršs par vīnkuoršu – mes runojam latgaliski, mes dūmojam i sepinejam latgaliski, latgaliski ari rokstam i skaitam iz papeira, datorā, škārsteiklā – gruomotys, sātyslopys. Vyss ir dzeivs, mes asam – dzeivē i socialajūs teiklūs. Partū ka tik ilgi cikom asu es i maņ ir koč vīns cylvāks, kas atsoka latgaliski, ka kuo vaicoju pasauļam, voi kam atsmīt atpakaļ jūku pa sovam, ka jis kuo soka, volūda ir dzeiva. I volūda ir myusu latvyskuo i latgaliskuo identitate – myusu sāta.

Itymā nedeļgolā tierguoju latgalīšu gruomotys i diskus Breivdobys muzeja godatiergā. Stuovūt muzeja stygys molā i verūtīs iz ļaudim, kas daīt pi golda, paškūrsta gruomotys, pacyloj muzykys diskus, nūglauda vuoceņus, es aizadūmuoju par paradoksu – mums latvīšim ir tik daudz kulturys montuojuma, tok nu tuo montuojuma tik moz mes gribim pajimt sev leidza. Ite nav runa par pierkšonu, a par sapratni, kas ir vierteigs i sev leidza jemams i kas navierteigi kramasli.

Kotra reize, kod es stuovu iz tierga kaidā festivalā, svātkūs, godatiergā i tiergoju latgalīšu gruomotys i muzyku, ir kai tylta likšona diveju bezdibeņa molu storpā – pa vydu storp ļaudim, kas pīroksta i izdūd tekstus i dzīsmis, i ļaudim, kas par tū nazyna piļneigi nikuo, storp radeituojim i patārātuojim, storp deviejim i jiemiejim.

Izīt ar latgaliskū iz tierga plača ir kai izleist nu olys. I saprast, cik patīseibā ir moz tūs, kas zyna, kas ir Trasuns voi Lukaševičs, ka latgaliski i pa šai dīnai izdūd gruomotys. Ka vyspuor latgalīšim ir sova raksteiba – i nikaidi tī čiuli voi krīvi, a dzymti latgalīši, kas breineigi runoj sovā izlūksnē. I cik moz ir pat na jaunu cylvāku, a babu, kas vēļ skaita latgaliski voi gryb skaiteit prīškā sovim unukim. Sateic taidu cylvāku, kas sovam bārnam gryb īdūt daļu latgaliskuo pasauļa i sajiut, ka tovs pasauļs pasaplieš leluoks – aug vēļ vīns sovs cylvāks.

Tiergā vysu mudruok var sajust pasauļa viejus – i pošu latgalīšu oklumu i nazynuošonu, i nalatgalīšu apbreinu par myusu kulturu i juos spāku. Daīt pi golda taids cylvāks nu molys, pasaver, pacyloj i atkluoti pasoka: – Jums, latgaliešiem, izrādās, visa ir tik daudz! Bet es par to nekā nezināju…

Maņ prīca, ka Japanā niu klauseisīs latgalīšu muzyku – Cyblys „Ilžu”, „Rekavys Dzintaru”, „Laimys muzykantus”. A kur asam mes – latvīši, latgalīši? Kod mums pošim vajadzēs sovys muzykys i literaturys? Kod mes gribēsim zynuot, kas mes asam i nu kurīnis ejam? Deļkuo mes raugam sovys saknis padareit par eksporta preci i kotru uorzemnīku, kas pasoka koč vuordu myusu volūdā, slavejam kai dīvu, a poši bāgam nu sovys paguotnis kai smuts nu krysta i nikuo nu sova najemam leidza?

Latveja i Latgola bez latgaliskuos pošapzinis, lapnuma par sevi, sovu izaceļšonu i pīdereibu sovam dzymtajam mīstam ci dzeraunei, bez dzeivis spāka i sovys kulturys pošapzinis ir kai klyba kēve – pasavērt šmuki, ainovā pa gobolu labi izaver, krēpis garys kai vītejūs foklorys kūpu bruņči ci dzeraunis sātu kūkā izgrīztuos lūgu ramys, a pi dorba nader – vogys ar taidu napadzeisi, sīna pyunē naīvessi. Latgola ir tukša i izmierst, partū ka ar itū klybū kēvi navar ni apart duorza, ni izaudzēt buļbu. Latveja nūmierst boda nuovē, partū ka jai nav spāka olūta – sakņu i mugorkaula.

Latvīši ir kai dzeivī myrūni, kas eksistej paguotnē, tok sev svareigū nanas leidza nuokūtnē. Karoj svešu armeju karūs jau pusi godu symta, lomoj i komoj cyts cytu, a vīnā šaļtī nūsvīž vysu i emigrej – i tīšā, puornastā nūzeimē. Vīnā breidī nūmierdej sevī saknis i rauga izdzeivuot pa jaunam. A stuovi tiergā, sateic tūs ļaužu symtus i tyukstūšys i redzi, kai suop – da kaula suop. Tok naīsi jau cytim atsazeit, ka suop tys tukšums dvēselē, kur vajadzēja byut saknei. I valk tei rūžeņa da mīļu dvēseli uorā, a veiram to naatsazeisi, sīvai napasaceisi, ar bārnim par tū narunuosi.

Aizīšona nu sovu sakņu ir vīntuļnīku ceļš. Na veļti mes kai tauta asam tik dryumi – cyts cyta i seve aizalīdzam, cytam sytam, kab pošam nasuopātu. Na veļti leluokī latgaliskuo nūlīdzieji ir poši latgalīši – īsissi cytam, pošam mozuok tiks. I sovu aizalīgšonu attaisnuosi. A kuru kotru breidi var aizasuopēt – kod par byutiskū dūmoj. I, aizīdams nu seve, palīc tik vuoreigs – kuru kotru šaļti var kas īsadūrt tukšumā voi izleist kaida suņa aste.

Itei ir munys babys i probabys volūda, tok tys, voi tei byus ari munu bārnu i unuku volūda, ir atkareigs nu mane. Es asu puorcāluojs storp paguotni i nuokūtni i es, muna paaudze, mes izavielejam, kū pajimt leidza, kū pamest sapyušonai. Dūd Dīvs, ka izadūtu nūturēt – sovu spāku i variešonu byut pošam, just leidza pasauļam i pasaulī seve napagaisynuot.

Ilze Sperga

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]