Evija Vasilevska

Nūsaukums suokuos mulsynoj, jo svešvuordi vysod līk drupeit īturēt atstotumu, kasdīnā itū vuordu sarunvolūdā izmontojam reši, jiedzīņu „identitate” plaši izmontoj etnologejā, kulturā, socialajā antropologejā, analizejūt profesionalū, socialū, etniskū, politiskū, ticeibys i kulturys identitati.

Vīns nu identitatis faktorim – pīredze, kas baļsteita iz cylvāka spieju pīminēt. Deļtuo ari izreizis kai ba sasagatavojam, kū tod jaunī muokslenīki – Jurika Bakāne 2008. godā beiguse Latvejis Muokslys akademejis (LMA) magistranturys Gleznīceibys nūdaļu i izstuodis atkluošonā svieteja 29. dzimšonys dīnu, Kristaps Višs niule studej LMA Latgolys filialē Gleznīceibys nūdaļā – myusim jaunu atkluos i pastuosteis par sovu dzeivis pīredzi i kai jim izadūs ar sovu muokslenīcyskū izteiksmis leidzekļu paleidzeibu atkluot jiedzīņu „identitate”.

Fiziskais dorba laiks, kas īguļdeits gleznu topšonā – vaira kai pusgods, nagaidūt, kod atliduos spuornuotais „Pegazs”, nu gon ceiteigi struodojūt gondreiž kotru dīnu i iztvarūt tū kai nūpītnu dorbu, tai par gleznu topošonys gaitu izstuodis atkluošonā saceja Jurika Bakāne.

Sovulaik lekcejuos LMA magistranturā muokslys zynuotneica Ingrida Burāne izasaceja, ka dorbs ar jaunajim muokslenīkim ir interesants, jo prīcej apziņa, ka juostruodoj ar cylvākim, kuri vysu laiku DŪMOJ. Īsapazeistūt ar izstuodis dorbim, patīši juoatzeist, ka iz audaklim radzamī tāli, kompozicejis i kruosu salykumi līk skateituoja pruotam nūpītni kustēt, kab atkluotu termina „identitate” vysys škautnis. Svešvuordu vuordineicā sķirklis „identitate” teik paskaidruots itaidi: 1) seviškums, sovpateigums (eipašeiba ci stuovūklis), pīmāram, tautys identitate – eipašeibu, eipatneibu kūpa, ar kū konkretuo tauta atsaškir nu puorejom, 2) piļneiga atbiļsteiba, piļneigs leidzeigums, piļneiga vīnaideiba 3) tys, pi kaidom socialajom grupom cylvāks apsazynoj sevi pīdaram (pīm., etniskuo identitate) (Svešvuordu vuordineica. – R: Jumava, 1999).

Jurikys Bakānis dorbūs (izstuodē apsaveramys 9 gleznys) pa lelam kai golvonū radzam sīvītis tālu. Jamūt vārā vizualū leidzeibu dorbūs, tei varātu byut pošys autoris personeibys pošizpausme dažaiduos pīmaklātuos i reali īspiejamuos dzeivis situacejuos. Izstuodi apmeklejūt, kotram ir īspieja bukleteņā īsapazeit ar autoris vīdūkli par kotrā gleznā radzamajim tālim i paustū ideju, nu tys natraucej rysynuot pošam sovu dūmu pavedīnu. Jurikys Bakānis gleznuos var izsekuot leidza sīvītis personeibys identitatis meklejumim, pošizpausmem, realizacejai, kontaktim ar uorpasauļu i nūruodem ar tālu i semantisku zeimu paleidzeibu iz sīvītis īškejuos byuteibys kvinteseņci. Dorbā „Vakarenis, meilais” autore stuosta par sīvīti, kura sevī apvīnoj lobys muojsaimineicys, vizuali efekteigys, pavadynūšys i mierktīceigys byutnis eipašeibys, līkūt padūmūt mums – kū tik mes grybātu sagaideit nu idealys sīvītis – lobys meiluokuos kvalitatis, breineigys viriejis īmanis i vīnkuorši lobys sīvys eipašeibys.

Nu gleznā „Sprūstā” dama ir kruoteņā, juos seja pauž zynomu vīnaldzeibu, ni bailis, ni dusmis – emoceju gondreiž nav, ir tik drupeit skumis. Skatīņs, kas mulsynoj, jo īspiejam, jei poša ir kruoteņa taiseituoja, jo „alter ego” – mozais ciļvieceņš jai sūpluok, kūpā ar jū, nu uorpusē atsarūn mozuos pasauleiguos dzeivis zeimeitis – kārdynuotuoja uobeļa puseitis, sapynu muokuļu burbuli, breivī putyneni i papeira kugeiši.

Glezna „Saiminīks” ir vīna nu rešājom, kurā radzams veirīts kūpā ar suni. Vizualajā muokslā cylvāka i dzeivnīka sostorpejuo saikne dīzgon cieški rauga ītvert kompozicejuos, eipaši 20. godu symta suokuos (izreizis gar acim puorsleid J. Rozentala „Princese un pērtiķis”). Vys tik anatomiskuo naatbiļsteiba fiziskajam pasauļam mudynoj dūmuot par tū, ci eistyn tys veirīts ar tū anatomiski napareizū kermeni, kur kai ba vad suneiti pasastaiguot, ir tik sprosts veirīšu kuortys puorstuovs – gleznā radzamais tāls ir ar kuslom rūceņom, nasamiereigom kermeņa proporcejom i boltuos iuzeņuos. Muokslenīcyskuo volūda rūsynoj dūmuot asociacejuos i vaira nakai tik par fiziskuo pasauļa attālojumu estetiski pateikami baudamūs tālūs.

Kristaps Višs izstuodē eksponej 5 gleznys, formata ziņā īspaideigys, leluokūtīs 130 x 150 cm. Autors lelu daļu nu dorba viersys pamat fona izstruodei, akcentejūt laukumu ar seikom detaļom, kas viestej par dorba vizualū telpu, skateituojam drupeit juoīspryndzynoj redze, kab īraudzeitu zīdu grafiskū attālojumu, sātu aprisis, seju, kas saplyust gondreiž piļneibā ar lopom, nalelys, kai ba napamonomys detalis, kas vys tik byutiskys, kab iztvartu karteņu kūpumā. Optiski interesants i telpiski labi eksponāts dorbs „Vīšnis”, kura veiksmeigai vizualai iztverei juoatsakuop nu dorba ap 2 metru atstotumā.

Kristapa Viša izstuodeitūs dorbu koncantrāta ideja apsaverama dorbā „Rūžeņa”: vydā – kundze godūs, ar atsagtu kermeņa augšdali, atsasāduse ārtā poza, kai ba drupeit skotuviski, golvā pučains skusteņš, ap gūrnim efekteigs kūšu kruosu audums (atskoni ar tautiskim motivim), tuoļumā – apdzeivuotys vītys īskicejums, fonā – zīdu grafika, metaliska kanna i sātys dzeivnīks. Gleznys iztveri padora vīgluoku horizontals akcentejums – zalta jūsla dabasu daļā, kundze centrā, ar kūšim brunčim, zamuškā akcantāts ružovs. Psihologiski īspaideigs dorbs, iz tū verūtīs, izreizis gribīs dūmuot par styprajom Latgolys sīvitem, kurys stabili īaugušys zemē, drupeit trokuleigys pruotā i izdareibuos, nu nūsvārtys realajā dzeivē.

Nu vyspuor jau kotram ir tīseibys i vajadzeiba, itū izstuodi apsaverūt, dūmuot par tū, kas jam tyvs – varbyut par sīvīti i par sovstarpejom attīceibom kasdīnā, varbyut par gleznīcyskajom kvalitatem, nu varbyut gribīs rysynuot socialys dobys vaicuojumus.

Vēļ dazynuošonai par izstuodei skaiti ITE

Kartenis – A. Bondarenko foto