Sporta žurnalists Arturs Vaiders: Sirdī asu latgalīts!

Sporta žurnalists Arturs Vaiders: Sirdī asu latgalīts!
Jau lobu šaļti par Latgolu interesejās i socialajūs teiklūs aktivi izasoka latgalīts, sporta žurnalists Arturs Vaiders. Arturs ir dzims bejušuo Preiļu rajona Arendolē (Randaukā). Vuicejīs Vuorkovys vydsškolā i piečuok LVU Viesturis i filozofejis fakultatē.

Cik bīži Jums saīt runuot latgaliski?
Moz. Juosoka, viņ tod, kod sateiku dažus bejušūs školys bīdrus.  Ar dažim rodim runojam latgaliski. Reigā ir daudz latgalīšu, kurus sateikūt runojam latvyski i tikai dažus vuordus latgaliski.

I cik bīži saīt byut Latgolā?
Latgolā asmu sulu laikā i kod īzīmoj rūzis (smejās..). Apmāram reizi desmit dīnuos braucu iz dzymtū sātu. Braucu puorsvorā ar mierki struoduot pa duorzu. Bīži viņ ir tai, ka vysu dīnu nūstruodoju i vokorā braucu atpakaļ iz Reigu.

Braukuošona nanūgūrdynoj?
Nā, braucu, kab īgiutu spākus.  Doba  dūd energeju. Šūreiz, kod beju laukūs, laika apstuokli nabeja pīmāruoti struoduošonai,  bet īprīškejū reizi gon vyss beja forši – saule speid i putyni čyvynoj.

Pādejā laikā bīži esit maneits škārsteikla vidē. Kuruos sātys lopuos vysu vaira esit?
Pa ratam īskrīmu lakuga.lv. Feisbukā ir daudzi latgalīšu, ari taidu, kuri struodoj Reigā.  Nav daudzi cylvāku, kas latgaliski roksta.

Jiusu dorbs ir saisteits ar žurnalistiku. Voi rokstit i latgaliski?
Saucu sevi par breivžurnalistu – pīrokstu Dienai, žurnalam IR, portalam Sports Delfi.  Tai ir vīgļuok, partū ka var saplanavuot sovu laiku.  Dīvamžāļ narokstu latgaļiski, bet pa ratam pateik  ībrist cytuos jūmuos, na sporta i koč kū pīraksteit par Latgolu.

Voi pa dzeivi ir bejs kaids blats, ka esit latgalīts?
Koč i pyrmajā dorba vītā Sporta komitejā tyku vydā pa cytim kanalim, patyka dūma, ka vītnīks beja latgalīts. Nav maņ bejušys blatuošonuos ar cytim latgalīšim.

Bet sajiutys ir cytys, ka zini – runoj ar latgalīti?
Nui, ir – asu palapnys latgalīts. Ka radzu – ūtrs ir latgalīts, tod ir drupeit cytys sajiutys. Sirdī asu latgalīts.

Voi pamatškolā runovot latgaliski?
Munā laikā nabeja ni radejis, ni televizora, deļtuo latvīšu volūdys nadzierdiejom. Viņ sābru taņtis meita, kura dzeivova Saldū, pa ratam atbrauce, tod mes dyktai ar jū runovomīs.  Bet tai leidz pyrmajai klasei nadzierdieju. Randaukā pamatškolā ar školuotuojim runovom latgaliski.

Kuodys gruomotys Jius  interesej?
Maņ vaira interesej viesture. Ir taids krīvu rakstnīks, prozaiks Valentins Pikuļs, kurs raksteja par cara laikim. Juo dorbi ir cīši interesni i skar ari Latgolu.

Kai Jius viertejat latgalīšu aktivitatis?
Maņ pateik, ka latgalīši koč kū dora. Saeima ir pīteikami nūpītna jūma, tī vajag pībremzēt. Vajag cīši pruoteigi reikuotīs – latgalīši navar paspert divejus sūļus iz prīšku. Ka prosa par volūdu – tod runoj latgaliski, bet na tī, kur tuo naprosa. Ir cytys vītys i īspiejis, kur sovu latgaliskumu paruodeit. Kab nabyutu tai, ka ilgi palīk mits, ka latgalīši sytās ar mītim (smejās).

Kai Jius skaitit – latgalīšu volūda ir volūda voi dialekts?
Latgalīšu volūdai vyss atbylst regionaluos volūdys statusam. Es vysim asu sacejs, ka latgalīšu (kolupīšu volūdā) ir div burti, kuru nav latvīšu volūdā – ō i y.  Kas i nūsoka tū, ka latgalīšu volūda ir volūda. Tik žāļ, ka Latgolai nav taidys eistys golvyspiļsātys – ir pījimts, ka Rēzekne. Pīkreitu tam, ka Kolupa pusē ir tei eistuokuo volūda, Rēzeknis pusē ir daudzi krīvu i pūļu vuordu īguojuši.

Kai Jius redzit Latgolu iz prīšku?
Mes asam daudzus latgalīšu vuordus aizmiersuši. Muns sapyns ir latgalīšu gimnazeja, kur i folklora, tradicejis, amatnīceiba. Taida kai Aglyunys goreiguo škola. Prūtams, tys vaira tai sapynu leiminī. Nu pavysam reals pasuokums varātu byut latgalīšu klasčine Jersikā. Beja taida tradiceja munā pusē – kod rudiņa dorbi apdareiti, apleicīnis sātys sasalosa iz treju dīnu klasčini. Byutu labi, ka varātum sasalaseit gudri cylvāki nu Daugovpiļs, Reigys, saceisim, pīktdiņ i tod div dīnys koncertēt i apsarunuot.

Kū Jius gribātum pasaceit latgalīšu jaunīšim, studentim, jūs organizacejom?
Vajaga vuiceitīs – tys vysod nūdar. Tagad ir pasauļs mainejīs i vysu var dabuot ar škārsteikla paleidzeibu, kulturys dzeive kotram ir sasnīdzama. Ka jauni cylvāki naatsagrīzs Latgolā, tod byus problemys. Īspiejis vysym ir. Vajadzeiga tik lela apsajimšona. Tod byus i nuokūtne Latvejai i Latgolai – vysi Reigā navar dzeivuot. Skaitu, ka ir svareigi kotram ir apsazynuot sovu identitati i ceļt sovu pošapziņu. Pasauļam nabyus interesnai, ka vysi runuos slyktā angļu volūdā. Mums juobyut lapnim par tū, ka zynim kluot vēļ vīnu volūdu!

Kartenis nu Artura privatuo arhiva

Jau ūtrū godu Eiropys lobuokais futbolists teik nūsaceits vosorā, kod nūteik Superkausa spēle. Arturs ir Lavejis puorstuovs žurejā. Karteņā – pi Superkausa 2011. goda augustā Monako.

Biļdeits pyrma puora godu barikažu pīminis dīnā Dūma laukumā. „Barikažu laikā myusu posteņs beja pi “Lattelecom” sātys Barona i Patmaļu īlys paksī. Tok tymā 21. janvara naktī nu dīnys dežurieju pi Ministru Kabineta, vajadzēja raksteit presis relizis premjeram” – tai Arturs.

„2010. goda septembrī skrieju tai saucomū Styprū skriejīni. Pyrmū reizi 333 trasē. Nabeja gryuts. Itūpavasar skrieju Cinevillā. Beju vacuokais, bet pādejais napalyku (nu 1054, kas tyka da gola, koč bareņš i izastuoja, beju 795.)”, stuosta Arturs.

Sagatavieja muosys Bramanis

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]