Obroza gasteišonys laikā ticeigī tyka aicynuoti eipaši lyugtīs dzeiveibys aizstuoveibys nūdūmā: „Vysusvātuo Muote! Mes Tev sūlam, ka daliksim vysus spākus, kab sorguotu cylvāku dzeiveibu, eipaši tū vysumozuokū i naaizsorguotuokū. Mes stuovam Tovā prīškā, Pesteituoja i Bazneicys Muote, labi apsazynojūt, ka poši naasam spiejeigi izceineit uzvaru itymā globalajā spākuošonuos laikā storp dzeiveibu i nuovi. Nūsastuoj dzeiveibys aizsardzeibys organizaceju prīškgolā, sorgoj i vodi myus! Aizsorgoj dzeiveibu! Dzīdynoj saimis! Atbolsti i styprynoj myus! Izlyudz sovam Dālam, kab dzeiveibys i mīlesteibys civilizacejis uzvarātu! (pylnu lyugšonys tekstu skaiti ITE)”.

Atkluojūt obroza svātceļuojuma nūzeimi, Škilbanu katuoļu draudzis prīsters Ivars Viguļs skaidruoja: „Pats Jezus ceļuoja. Apustuli ceļuoja. Tys ir veids, kai izplateit i pastuosteit Dīva grybu. Parastys lītys tai naceļuos. Tei ir lela sveiteiba, ka obrozim nūteik svātceļuoji puori vaļstim. Tys ir cīši svareigi cylvākim, jo caur obrozim ļauds sajam daudz Dīva žieleibys, jo daudzi vaira natic na mīlesteibai, na žieleibai. Obrozi dora breinumus, atvar cylvāku sirdis Dīva mīlesteibai. Daudzi grybātu nūbraukt pi dažaidim obrozim Eiropā, nu nav pīteikami finanšu rezursu ci cylvāku, kuri nūorganizātu itaidus braucīņus. Šudiņ beja unikala īspieja Vilekī kotram ticeigajam, interesentam apsavērt Čenstohovys Dīvmuotis obrozu. Dīvs „atbrauc” tyvuok cylvākim. Dīvs ar sovu žielesteibu tyvojās!” Celebrejūt Sv. Mišu Čenstohovys Dīvmuotis obroza gūdam Vilekī, prīsters Stanislavs Prikuļs nūruodeja iz trejom byutiskom lītom: „Dīvmuotis kuorstuokuo gryba ir ruodeit sovu Dālu tautai, na tik izturēt materiali, nu pasaryupēt par gareigū vierteibu saglobuošonu, par kūpeigu īšonu iz bazneicu i kūpeigom lyugšonom. Svareigi mums vysim pīminēt, ka Jezus Kristus ir vysuleluokais duorgums, kas myus meiļoj i gryb, kab mes jū meiļojam”.

Čenstohovys Dīvmuotis obroza kopeja ceļoj nu Klusuo okeana da Atlantejis okeanam, gastejūt 23 vaļstīs. Kūpā ir panavuots pīveikt 18 000 kilometru. Ikonys kopeja svātceļuojumu izsuoka 14 junī Vladivostokā. Tei ir jau apceļuojuse Krīveju, Kazahstanu, Ukrainu, Boltkrīveju i nu 28. juļa da 5. augustam apceļuos Latveju. Ir planavuots, ka Zīmyssvātkūs tei byus svātvītā Fatimā, Portugalē. Akcejis nūtikšonu Latvejā koordinej kusteiba „Par dzeiveibu”. Organizatore Diāna izsviere: „Dīvmuote ceļoj pi myusu. Jei patīši gryb, kab Jezus īīt myusu saimēs, kab mes vuiceitūs meiļuot vīns ūtru ari tod, kod na cīš gribīs. Īsavuiceitu nanūsūdeit ūtru cylvāku par tū, ka jis atjiemis dzeiveibu, nu pasceit, ka Dīvs ūtru cylvāku par tū, ka jis atjiems dzeiveibu, nu pasceit, ka Dīvs pīdūs i kotrs nu mums Dīvam ir cīši eipašs”.

„Itei breinumainuo obroza īsarašona ir lobs i svieteigs nūtykums deļ mums pošim, kai ari vysam Vileks nūvodam. Poša asu bejusi Čenstohovā i beju redziejuse itū obrozu, deļtuo šudiņ sajiutys ir cīši saviļņojūšys. Verūtīs iz obrozu, ruodejuos, ka poša Dīvmuote ir kluotu. Gribiejuos, kab tautys byutu bejs vaira, ruodīs, ka asam īsyunuojuši. Asu pateikami puorsteigta, ka jaunīši nu Škilbanim ar kuojom atguojuši svātceļuojumā. Kū vēļ vaira var gribēt, ka jaunīts īt i dora!” izjiutys atkluoja Viduču pamatškolys školuotuoja i Vileks Jezus Sirds Ruomys katuoļu draudzis koriste Inita Roginska.

Gasteišonys beiguos Vileks draudzis prīsters Stanislavs Kovaļskis atzyna, ka car, ka sasatikšona ar itū obrozu maineis myusu dzeivi, atdareis myusu sirds Dīvam i iz lobū pusi maineisīs dzeive Latvejā.

Sagatavieja Vineta Zeltkalne (teksts i kartenis)