Kurs maņ aizlīgs prīcuotīs? Es taču tikai ļaujūs. Svaigs pyparmātru čajs rūkuos. Iz kruškenis izzeimātys meža zemenis i tauriņš. Gaiss smuordoj piec vosorys. I maņ nav juoskaita sekuņdis, kas aizrit. Tū dora stuņdinīks pi munys gultys.

Pa pakluoju, gar radiatorim ruopoj aizdūmys. Tuos pieški īraugu i nūstruosteju. Tev nabyus likt ūtram turēt tevi aizdūmuos! Vysi ir aizadūmuojušs. Vysi ir aizdūmeigi. Vysim koč kas ir aiz dūmom. Laikam apriekins, laikam personeiguos interesis. Nūteikti! Ka vysi politiki taidi ir, tod taidam juobyun sevkuram! Nav īspiejams izbēgt nu šuo apburtuo lūka. Aizsprīdumu lūka. Kas izviļkts kai bulta. Izviļkts iz pakaramuo. Kur var pakuort viļšonūs. Viļšonūs sevī iz sova pakaramuo, sovā skapeitī. Viļšonūs cytūs attīceigi iz cytu pakaramajim, cytu skapeišūs. Skapim nav jāgys, ka tev nav driebu. Ka tev nav tyukstūša i vīnys sejis. Lai apmuļķuotu cylvākus. Ap jim sacaltu myurus. Lai jī naradzātu poši sevi. Tu esi kai spīgeļs cytim. Naesi slykts spīgeļs! Ruodi patīseibu! Lai vaicoj ikvīns, kurš ir vystaisnuokais pasaulī.

Nu čaja kruškys kuop uorā moldi. Tyukstūša i vīna moldu muoceiba. I mieginoj maņ īstuosteit, ka pyparmātruos ir iņde. Es dzaru tuoļuok. Tī, tuoļuok aiz pagrīzīņa, kur ceļa nūruodis pa labi, pa kreisi, kur vīneigais ceļš taišni ir moza stidzeņa. Tī ar augspapīžu kūrpem naaizīt. Tī bosom kuojom juoīt, pa rosu soltu, pa snīgim zīmā, pa korstu smiļkti vosorā. Ar pyparmātru čaju rūkā. Saujā, īsmaltu, nu kruškenis, vardūšu čaju. Satikt pa ceļam tevi i īsvīst tev sauju korsta pyparmātru čaja kliepī. Bez mada. I pasaceit: „Tai tev i vajag!”

Nūsaveru iz sekunžu ruodeituoja. Skaitu leidza – vīns, divi, treis, četri, pīci, seši, septeni, ostoni, deveņi, desmit, vīnpadsmit, divpadsmit, treispadsmit, četrupadsmit, pīcpadsmit, sešpadsmit, septeņpadsmit, ostoņpadsmit, deveņpadsmit, divdesmit, divdesmit vīns, a te sajuka. Mama maņ tikkū pasaceja, ka es asu nakuorteiga mārga. Partū ka durovys vysu laiku cīt aiztaiseitys. Dabasu durovys. I iz golda pyparmātru čajs. Bet bez mada. Es vakar nabeju večerinkā. Bet tu beji. I tū nūžāluoju es tovā vītā. Sajem, kū esi peļnejs. Es tikai ļaujūs…

Laura

_____

“Dūmu pylni pogolmi” ir apzinis plyusma. Maņ pateik, ka es varu izlikt tū, kas vydā, i varbyut kaids cylvāks munūs tekstūs kū atrass. Bīži rokstu par mīlesteibu, bīži par nalaimeigu mīlesteibu, tī vēļ ir taidi ezeiši i vysakas.