Kod 20. godu symta 80. godu beiguos pasaruodeja diskusejis par Bolvu rajona muzeja dybynuošonys vajadzeibu, Kārlis Ūzuleņš beja tūs cylvāku vydā, kas dūmuoja, ka muzejam vysu lobuokuos telpys byutu bejušajā Bolvu muižys klietī, kur tys niu ari ir.

Ūzuleņš kai nūvoda viesturis nūtikšonu oculīcinīks, vuoce i apkūpuoja materialus par Bolvim, koru viesturi, školu viesturi i, kod 1989. godā Bolvūs muzejs teik nūdybynuots, jis muzejam globuošonai nūdeve vaira kai 2000 vīneibu, kurys papyldynoj karteņu, īspīddorbu, rūkrokstu i c. muzeja kolekcejis.

Piec K. Ūzuleņa nuovis, piļdūt tāva grybu, juo meita Aina vysys nūvodnīka personeiguos lītys, kas saisteitys ar Bolvu nūvoda viesturi, 2009. godā izduovynuoja Bolvu nūvoda muzejam.

Školuotuojs i nūvodpietnīks Kārlis Ūzuleņš dzims Bolvu pogosta Dvorupē, daudzbārnu saimē. Kai īrosts lauku dzeivei, jis jau agri suoce dažaidu aizdavumu piļdeišonu – nu suoku kūpā ar dzedu Kārlis ganeja cyukys, tod sekuoja patstuoveigais dorbs – gūvu ganeišona. Gonūt gūvs, puikam veiduojuos pīnuokuma apziņa i atbiļdeiba. Pats jis piečuok saceja: „Žāļ gon, ka tāņ moz īspiejis bārnim īgiut itaidu augstu izgleiteibu – gona akademeju.”

Eisā laikā, nalikdams mīra muotei, zāns īsavuiceja skaiteit. Tai da školys laikam pa svātdīnem, jis sābru sīvom skaiteja prīškā gruomotys.

Atmiņuos K. Ūzuleņš raksteja: „1915. goda janvarī mani aizvede iz Bolvim iz sātysvuiceibys bārnu puorklaušynuošonu, kū dareja ļutaru draudzis varganists Otto Runiks i izsnīdze „Sātysvuiceibys bārnu puorklaušynuošonys gruomateņu” ar atzeimem…”

1915. goda rudinī Kārlis izsuoka vuiceibys Bolvu evangeliski – ļutaryskuos draudzis školā. Sāta beja 13 kilometru tuoli, zāns dzeivuoja školys internatā, kas beja īkuortuots auškīnē. Iedīņs globuojuos auškīnis pašelē, kūka kasteitē. Iz nedeli leidza beja maizis kukuleits, cyba ar tuorogu i svīkstu, zīmā – sacapta cyukys gale.

Izgleiteibu K. Ūzuleņš turpynuoja Bolvu komercškolā. Tūlaik tei beja vīneiguo škola Latgolā, kurā varieja dabuot videjū izgleiteibu. K. Ūzuleņš pīmiņ: „1924. godā tyka apstyprynuota školānu formu – capureite zaļā kruosā ar sudobra īkantejumu i BKS – Bolvu komercškolys emblemu, capureitis taiseja Reigā Leiberica darbneicā. Capureitis myus cīši disciplinieja.” Kārlis komercškolu beidze 1925. godā kai ūtruo izlaiduma absolvents.

Tuoļuok Kārļa Ūzuleņa myuž beja veļteits jaunajai paaudzei. 1926. goda 10. februarī jis nu Izgleiteibys ministrejis sajieme paziņuojumu, ka apstyprynuots par tamlaiceigū školuotuoju Sitys i Kubulu školuos. Pīduovuojumu jis pījieme. 1926. goda 28. aprelī Ūzuleņš sajieme školu vaļdis paziņuojumu, ka paškierts par školuotuoju Bierzpiļs pogosta Slavītu četrklaseigajā pamatškolā, tai 1926. goda 1. majā jis kuojom devēs iz 60 kilometru tuolū jaunū dorba vītu, nu leidza ar vuiceibu goda beigom beidzēs ari dorbs Slavītu školā. Nu 1926. goda 1. oktobra Kārlis tyka paškierts par Bolvu pogosta Kubulu četrklaseiguos pamatškolys školuotuoju.

1928. godā īzasuok Kārļa i Teklys Ūzuleņu kūpeigais dzeivis i saimis ceļš.

Nu na vyss Kārļa dzeivē guojs vīgli. 1935. godā, safabricejūt muonu līceibu, jū atbreivuoja nu školuotuoja dorba Kubulūs. Vālā rudinī jū puorciele iz Kacānu pogosta Pūrmolys školu.

Pasamainūt varai, 1941. goda augustā, nacystyskuos Vuocejis okupacejis laikā, K. Ūzuleņš beja apcītynuojumā. Cītums iz laiku atsarode tādinejā muzeja sātā. 1942. goda 15. februarī Kārli atbreivuoja nu školuotuoja omota, nu taišni piec goda jū pījieme par školuotuoju Naudyskolna pamatškolā.

1944. goda 1. septembrī Kārli Ūzuleņš tyka paškierts par Stacejis septeņgadeiguos školys direktoru. Piec kara beigu školys inventars, biblioteka, vuiceibu leidzekli beja izpūsteiti. Vyss beja juosuoc nu jauna i jaunajam direktoram tys beja pa spākam. Tyka padareits daudzi i 1948. godā Kārlis sajieme apbolvuojumu „Teicamnīks izgleiteibys dorbā”. 1965. goda 7. novembrī direkors Kārlis Ūzuleņš nūguoja pensejā.

Namīra gars vysu myužu dzyna Kārli arviņ vaira kū izzynuot. Dorbuodamīs dobys i viesturis bīdreibā, K. Ūzuleņš apsekuoja i fotografieja Bolvu rajona dyžkūkus, dyžakmiņus, aizsorguojamūs augus. Nu 1989. goda jis beja Bolvu nūvoda Kulturys fonda kūpys bīdrs.

Ūzuleņš daudzi rakstejs gazetai „Vaduguns” par sovys dzymtys viesturi, koru viesturi, īvārojamim nūvodpietnīkim, senejūs omotu meistarim. Juo roksti publicāti ari „Tāvu zemes kalendarā”.

Vēļ vīna Kārļa Ūzuleņa myuža aizaraušona beja muzyka. „Skrypkys spēli beju īsavuiciejs piec dzierdis. Tik piečuok beju spīsts īsavuiceit muzicēt piec notu”, tai Kārlis raksteja sovuos atmiņuos.

Nu 1915. goda jis suoka dzīduot korī. Kai piečuok, dolūtīs atmiņuos, jis saceja: „Nu suoku kūpā ar mārgom dzīduoju pyrmū bolsu.”

Kod K. Ūzuleņš vuicejuos komercškolā, školā dorbuojās školānu jauktais kors, kurā dzīduoja ari jis. 1922. godā kors pīsadaleja Jaunatnis dzīšmu svātkūs Reigā dirigenta H. Polfandera vadeibā.

K. Ūzuleņa atmiņuos raksteits: „Eipaši grybu minēt školānu dubultkvartetu. Tuo pamatā beja myusu klase. Repertuarā beja daudzys latvīšu tautys dzīsmis i klasika. Mums beja īrodums garajā starpbreidī dzīduot. Tod vysi školāni klausejuos. Koncertus papyldynuoja Tālis Matīss ar sovom deklamacejom.”

Struodojūt Kacānu pogosta Pūrmolys školā, K. Ūzuleņš dorbuojās veiru korī i beja tautys instrumentu orkestra dirigents. Kūpā ar veiru kori Ūzuleņš pīsadaleja Vyspuorejūs dzīšmu svātkūs Reigā 1938. godā i Latgolys dzīšmu svātkūs Daugovpilī 1940. godā. Pādejī juo Dzīšmu svātki beja 1990. godā, kurūs jis pīsadaleja 1986. godu vacumā.

Vēļ vīna aizaraušona bez muzykys Kārlim Ūzuleņam beja fotografēšona. Vuicūtīs komercškolā, jis dzeivuoja privatdzeivūklī , kura saiminīks fotografs P. Grīmiņš Bolvūs beja attaisejs fotodarbneicu. Kārlis šod tod jam paleidzeja. Nu tuo laika ari fotografēšona jam kliva par nūpītnu aizaraušonu.

Naškiroms draugs daudzus godus školuotuojam beja fotoaparats. Daudzi ceļuots i fotografēts vysā Latvejā. Sovuos atmiņuos dolūtīs, K. Ūzuleņš secynuoja: „Dzeivis laikā asu vysmoz sešys reizis apceļuojs apleik zemislūdei.”

Myuža golu Kārlis Ūzuleņš pavadeja pi meitys Ainys Reigā. „Mīlesteiba iz viesturi. Taisna ceļa īšona nališkejūt. Mīlesteiba iz gruomotom, muzyku, dobu,” tai sovu tāvu raksturoj Aina.

Ar LaKuGys storpnīceibu pīduovojam īspieju īsavērt Kārļa Ūzuleņa ustobā Bolvu nūvoda muzejā. Kluotīnē var apsavērt Bolvūs, nūvoda muzejā, Breiveibys īlā 46 nu ūtrdīnis da sastdīnei nu 10:00 da 17:00. Vaira par muzeju skaiti http://www.muzejs.balvi.lv/

Informaceja nu Bolvu nūvoda muzeja nūvodpietnīceibys materialim.

Karteņuos – K. Ūzuleņa montuojums, foto LaKuGa