Laura – Iz muna golda /Ailis
***
Leita lasis sytās pret lūgu
Laikam jau pasauļs raud
Raud par bezcereigim cylvākim
Raud par tim
Kuri sovā naziņā
Palykuši okli
Tu dzanīs piec miļjonim,
Jei gaida princi boltā zyrgā,
Jis skumst piec Andželinys Džolejis,
Bet ar laiku jī saprass
Cik muļkeigys klaidys dalaiduši
Bet tod jau byus par vālu ..
***
Vyss, kas tevi kaitynoi,
Paceļ mani spuornūs.
Vysu, kū tu gribi izdareit,
Es jau asmu paveikuse.
Varbyut tev taisneiba
I es nazkū dzeivē nūžāluošu,
Bet vysmoz es zynuošu,
Ka na veļti tys dareits tyka
Es dzeivoju,
Tu viņ eksistej.
***
Iz muna golda tovs duovynuotais luoceits.
Bet zini –
Problema ir tei,
Ka maņ napateik luoceiši.
A jāga nu jim ?
Nu… niu stuov i apput.
Jam munā dzeivē nav reala pīlītuojuma
Jis maņ napaleidzēs sasnīgt mierķus
Jis ir plīša dzeivinīks
Bez jiutu,
Bet vysmoz ar solkonu uzrokstu
„Me to you”.
Kai, lai līku tev saprast, ka naasom pīmāruoti vīns ūtram
Tu soki – es cerieju, ka tys byušu es ..
Es soku – nā.
I tu verīs manī ar lyudzūšom suņa acim
Pats nazynūt, tu suopynoj mani vēļ vaira..
Es tevi naaizmiersšu – apsūlu.
Bet myusu celim juozaškir,
Pyrma vyss nav aizguojs par tuoli.
***
Ļaunuokais, kū tu varātu maņ nūdareit
Ir censtīs mani puortaiseit piec sova pruota.
I nui – tu raudzieji.
Īsprūstuot zalta rāmeitī i dalikt pi sīnys.
Es tova daiļuo dekoraceja.
Vysmoz tai lykuos tev.
Glupeits beji i esi.
Naspiesi tu puortaiseit mani.
Nui, es naasu perfekta,
Nui, naasu es Mis Vysums,
Da pat Mis Pogosts nu manis nasaītu
Bet zini – maņ vīnolga
Es vysleidza
Byušu i palikšu es poša
***
Īdvesme ir i juos nav
Jei atīt i īt
Es raugu jū dasīt
Nu suoku ar prostu dīgu,
Bet jei nūzaraun i aizskrīn.
Tod jau es palīku gudruoka
I tolkā jemu drotu
Tei īgrīž i pamat rātys īdvesmē
Bet jei taipat aizbāg.
Nu es giunūs pi dzelūņdrotu sātmaļa
Aptynu jai apleikt i stingri pasoku: „Sēdēt!”
Ironiski, bet reitā jei jau otkon ir paceli.
I tai kotru meilu dīnu
Es jū sīnu, bet jei bāg.
***
Atver acs,
Pasaver
Tev varbyut tik ruodīs, ka tu esi vīns,
Bet taipat kaids,
kam vīnolga nav.
Nūtici breinumam
Itymā soltajā pasaulī
Nūtici saulei
Polarajā naktī
Nūtici natycamajam
Dzeivoj, kai nikod nabyutu dzeivuojis
Nūsaspļauņ iz vysim
Kač reizi nadūmoj par sekom
Esi tu pats –
Naizalīc.
I tu redzēsi pasauli sovaižuoku
Pavysom cytuos kruosuos tārptu.
***
Pīskuorīņs
Korsts, tymā pošā laikā maigs
I gluostūšs.
Vīglys tyrpys puorjem augumu
Glupī taureni otkon doncoj
Tovu rūku syltums
Tik nūluodāti valdzynūšs
Tovi pīskuorīni
Tik parosti.
Byuteibā nikas eipašs,
Vys tik tymā pat laikā
Jī paralizej munu vasalū sapruotu
Tovi gluosti
Mani apreibynoj,
Tovi šveiksti ausī
I spiecieguos rūkys ap munu vidukli…
Ruodīs – sirds apsastuos
Vēļ drupeit i jei puorspruogs nu tuo adrenalina
Kū tu manī rodi.
Vaira nav pasauļa myusim apleik
Tikai tu i es
Es i tu
Mes divi viņ.
Tu muns
Bet es tova.
***
Bohema nūslūgoj pasauli
Uzakuors cītais disks
I antiviruss izdvess pādejū
Mierstamū skonu.
Nūveituse rūze
I naceista čaja skrūze.
Vyss tik tymss i pūsts.
Pasauļs itys
Kurā vītys maņ nav
Naeistuo realitate,
Kurā sadag cereibys i sapyni
Skaņ kuortejuo melanholiskuo meldeja
I tu jau otkon sepinej ar atvārtom acim
Deļ kuo tu navari byut kai vysi?
Dzeivuot viņ uzatraucūt par sovom problemom
Byut egoistam i tai justīs labi
Deļ kuo tev gribīs izaraut nu pyuļa
Byut drupeit sovaižuokam
Jau otkon tev puormat par vysu i nikū
Jau otkon struopejūši skatīni
I glupī komentari
Kai gribīs klīgt i pasyuteit vysus
Kai gribīs byut.
***
Aizkrauts dorba golds,
Naceists pruots
Izmātuotys papeiru skaudzis.
Kaida birokrateja.
Nacīšu itū puoruok pareizū pasauli.
Pasarokstit, lyudzu, iz itim desmit eksemplarim,
Puordūdit sovu dvēseli valnam,
Bet jius nauzatraucit –
Symtim cylvāku tai dora kotru dīnu.
