Kluot Eiropys kulturys montuojuma dīnys 2012

Portals lakuga.lv 4. Septembris, 2012. gods Comments Off on Kluot Eiropys kulturys montuojuma dīnys 2012
Itymā septembra nedelis golā vysā Latvejā tiks svieteits ar Eiropys kulturys montuojuma dīnu pasuokumim. Eiropys kulturys montuojuma dīnys tiks atkluotys 7. septembrī Ventspilī, tradicionali tuos teik svieteitys septembra ūtrajā nedelis golā i Latvejā kulturys montuojuma dīnys nūtiks jau 18. reizi.  

Apsazynojūt, cik lela viesturiska nūzeime Eiropys atteisteibys laikā ir bejuse jiurys i īškejim iudiņa celim kulturā i īdzeivuotuoju sasatikšonā ar puorejū pasauļu, Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceja par ituo goda kulturys montuojuma dīnu temu izavielejuse Baltejis jiurys i īškejūs iudiņu montuojumu.

Jiurys krosta linejis garums Latvejā ir 498 km. Latvejā nu kūpejuos teritorejis iudiņs kluoj 2340 km2 lelu plateibu. Latveja ir boguota ar 2256 azarim, kuru viersa puorsnīdz 1 hektaru i tūs kūpplateiba ir ap 1000 km2, i vaira kai 1200 upem. Leluokuo daļa nu 472 Latvejā pošu šaļti zynomim piļskolnim ir taišni iudiņu tyvumā. Daudzu Latvejis cīmu i mīstu viesturiskuo atteisteiba saisteita ar iudiņu izmontuošonu. Iz Latvejis upe sovulaik ir bejušys izcaltys 700 iudiņa patmalis. Upis i azari ir senejis transporta magistralis, kas Latveju saisteja ar tyvom i tuolom zemem. Īvārojama Latvejis kulturys montuojuma daļa ir saisteita ar iudini. Iudiņs globoj ari cīši daudz vēļ pošu šaļti naatkluotys viesturiskys līceibys i vierteibys. Ar kuģuošonu i zvejnīceibu saisteitys viesturiskys materialys līceibys, ar iudini kai energejis olūta izmontuošonu saisteitys senejuos īkuortys i byuvis, iudiņa īrūbežuojuošys i krosta lineju nūstyprynojūšys vierteigys byuvis, muoksleigi taiseitys funkcionali ci ainaviski nūzeimeigys iudiņa tilpis, iudini škārsojūšys viesturiskys transporta byuvis i taišni tī objekti, kurim ituo goda Eiropys kulturys montuojuma dīnuos teik dagrīzta eipaša viereiba.

Koč ari Latgolai nav izejis pi jiurys, nu ite ir kulturys montuojums pi īškejim iudinim.

Eiropys kulturys montuojumu dīnys nūtikšonys Latgolā:

Rēzeknis nūvoda Nagļu pogosta zvejnīku cīms „Īdeņa”. 8. septembrī 12:30 profesora A. Vaska stuostejums par Īdenis senejū viesturi i „Peileišu pyusšona”. 14:00 Padūmu laika kinuhronika i izstuode par Īdenis viesturi, 15:30 ornitologa lekceja par Lubuona apleicīnis putynim, Īdenis zvejnīceibys i kulinarais montuojums, fotoorientiešonuos, 18:00 nūslāguma pasuokums i koncerts (Kārlis Kazāks). Vysys dīnys garumā byus vareiba apsavērt Īdenis Sv. Krysta Ruomys katuoļu kapelu.

Dobys parks „Daugovys lūki” i Slutišķu sādža. 7. i 8. septembrī Slutišķu sādža byus apsaverama vysim interesentim. 14. septembrī Slutišķūs – Naujenis nūvodpietnīceibys muzeja izstuode „Sirdsdaugava”, kas veļteita Atmūdys laikam (stuosts par Daugovys „liktini”). Naujenis školānim reikuots konkurss par Daugovu. Uzastuos folklorys kūpa „Rūžeņa” i byus kūpeiga zivu zypys vuoreišona.

Ceļuojums caur laiku pa Ičys upi Bierzpilī. 7. septembrī 13:30 byus Montuojuma dīnu karūga paceļšona. Piečuok 14:00 Bierzpiļs vydsškolā – lektore, arheologe Ilze Loze stuosteis lekceju par Ičys apmetni. 8. septembrī dažaidi izklaidejūši pasuokumi Ičis upis i Ičis apmetnis tyvumā: maizis cepšona ar Ainu Zvejneicu, gasteišona pi keramikim Jolantys i Valda Dundenīkim, gasteišona pi gleznuotuojis Edeitis Maderneicys, zupys i čaja vuoreišona Ičys apmetnis vītā.

Daugovpiļs cītūksnis. 8. i 9. septembrī 12:00 datorprezentaceja „Daugovpiļs cītūksnis vakar i reitu”; 13:30 ziņuojums „Daugovpiļs cītūkšņa iudiņa apguodis sistema”; 15:00 lekceja „Daugovpiļs tylti i tiļteni”; 16:30 ziņuojums „Daugovpiļs cītūkšņa aizsorgruova biologiskuo daudzveideiba”.

Komentari slāgti.