Sabierst laiks putekļūs /Dūmu pylni pogolmi. Septembris
Kuortoju golvā montys. Nu zamuokuos atviļknis izkreit uorā puorprotums. Tikkū paspieju nūgiut, izkreit nu tuos pošys atviļknis skaudeiba. Jī suoc ceiņu sovā storpā. Es apmulsuse verūs iz jūs. Es grybātu, lai navinnej nivīns. Jiutu, ka nabyus labi. Steidzeigi giunūs pi vysu cytu atviļkņu i mekleju mīra. Voi koč kuo tamleidzeiga. Pīdūšonys? Varbyut salabšonys? Ka tik naizlaist uorā vēļ kuo navālama! Pieški atsataisa durovys i golvā īīt sirdsapziņa. Jei apsastuoj tīpat durovu steņderēs i cīši verās manī. Namyrkšynoj nimoz. Vīna osora nu acs kakteņa izaspīž. Nūkreit jai iz driebu. Boltūs. Es verūs lelom acim iz skapa. Tī vyss izsvaideits. Meklejūt mīra. A mīrs maņ aiz mugorys stuov. Dasyt pi placa. Pasagrīžu. I raužu.
Kuortejuos barikadis. Kuortejuo ceiņa. Vīna miebele, tyukstūš atviļkņu, miļjons emoceju. Kreitu!
Jiura i smiļkts zam munu kuoju. Sabierst laiks putekļūs. Es mekleju poša seve.
Laura
_____
“Dūmu pylni pogolmi” ir apzinis plyusma. Maņ pateik, ka es varu izlikt tū, kas vydā, i varbyut kaids cylvāks munūs tekstūs kū atrass. Bīži rokstu par mīlesteibu, bīži par nalaimeigu mīlesteibu, tī vēļ ir taidi ezeiši i vysakas.
Komentari