Kulturu kokteiļs. Mīlesteiba. Es /II daļa

Kulturu kokteiļs. Mīlesteiba. Es /II daļa
Aizvakar publiciejom Daugovpiļs Universitatis studentis Agnesis stuostu par ERASMUS studejom – I dali. Šudiņ turpynuojums ar īsacejumim cytim studentim, izmontojūt ERASMUS īspiejis.

Padūms Nr. 3 – ļaunīs mirkļa burveibai i esi napruoteigs!

Pyrms aizsuoku dzeivi Pūlejā, maņ beja nalobs īrodums – vysod vysu kontrolēt, byut situacejis nūteiciejai, bet Pūleja īvuiceja, ka tys nimoz nav vajadzeigs. Tuo vītā es īsavuiceju izgaršuot seikšaļteņu, ļautīs vysam apleik nūteikūšajam, byut napruoteigai.

Munā Pūlejis sātā ci studentu vīsneicā “Piast” dīzgon pīrosta paruodeiba beja naaicynuoti i nagaideiti gosti – atsaver ustabenis durovys i jau puoris minotu laikā tu atsatūp pavysam cytā realitatē. Suokumā itaidi gostu apmekliejumi ruodejuos drupeit kaitynūši, jo kai – myusim tak tai nav pījimts! Bet ari itū uzskotu es dreiži nūtušieju i vīnkuorši ļuovūs tūs ļaužu kompanejai, kurus beja aizinteresiejus muna ustabeņa. Turkluot dreiž taišni muna i Dagnejis [muna ustobys bīdrene i ERASMUS leidzbraucieja nu DU] ustabeņa kliva par vysu grandiozuokū nūtikšonu epicentru – nu vīnkuoršom balleitem i kinu vokorim leidz studentu saraksteitūs gruomotu prezentiešonai. Tys ir apbreinojami, cik talanteigi i daudzpuseigi cylvāki ite tykuos – kotrs ar sovu dzeivis pīredzi, ar sovim sapynim i idealim, ar sovom lykstom i ryudejumu, ar sovu skatejumu iz dzeivi, dobu, pasauli. Garš laiks nabeja ni mirkli!

I nav ari nūslāpums, ka dzeive kūpmeitnēs ir tei interesnuokuo! I kur gon cytur, ka ni ite lambada trejūs naktī ir piļneigi normala paruodeiba?! Jauneibys maksimalisms voi nanūbrīdušuo pruota dullums – saucit kai gribit, bet ir skaidrs, ka cylvāki ite prūt giut prīcu nu kūpā byušonys i ir gotovi ar moza bārna sajiusmu mestīs sevkurā pīdzeivuojumā, kū snīdz dzeive! Nui, ari trejūs naktī izaruopt nu syltuos gultys i mestīs ļusteigā dejā! Esi gotovs iz vysu i vēļ vairuok!

Padūms Nr. 4 – izgaršoj nacionalū kukni!

Braucūt iz cytu vaļsti, syltai īsoku nasabaruot ar pīrostū iedīni i steigā naskrīt iz tyvuokū McDonalds, tuo vītā ļautīs gastronomiskam ceļuojuma pa vītejuos kuknis labirintim.

Īsuokumam, lai nūryudeitu māgu, aprostu ar kotrys vaļsts virtuvi, īsoku apmeklēt speciali ERASMUS studentim organizātūs “Eurodinner” pasuokumus, kurūs vysi ERASMUS studenti īpazeistynoj cytus ar sovys vaļsts nacionalajim iedīnim i dzierīnim (nui, ari ar stypruokim home made bryuviejumim). Myusu “Eurodinner” pasuokumā beja vyss suocūt ar tradicionalajom vuocu deseņom leidz pat tik munom garšys kuorpeņom nasaprūtamim savīnuojumim kai soldonuo gaļa, kas vasta nu Singapūrys (piec izskota atguodynuoja želejis kampatkys).

Taipoš, asūt cytā vaļstī, nadreikst aizmierst par kopejneicu apmekliešonu, kas pīduovoj izbaudeit nacionalū kukni. Tai ari mes, dzeivojūt Pūlejā, nareši mēdzem paslinkuot virtuvē, tuo vītā izavālūt kaidu kopejneicu, kur var nūbaudeit eistu pūļu virtuvi – ite es pyrmū reizi dzeivē nūgaršuoju taidus iedīņus kai zapiekanka, pierogi, bigošs, żurek i c. I, ka tai padūmoj – par kū gon, lai vīns nu ceļuojuma suvenirim nabyutum kaida jauna iedīņa recepte?!

Svareigi! Baudūt cytu vaļstu iedīņus, atguodojit pasaryupēt ari par sovys vaļsts kulinarejis lobumu paslaviešonu!

Padūms Nr. 5 – ceļoj, ceļoj i vēļreiz ceļoj!

Saprūtama dzela, balleitis i burzeni ar draugim ir interesna nūdarbe, tak ERASMUS snīdz daudz plašuokys īspiejis, kurys, pa munam, byutum grāks naizmontuot – tei ir unikala īspieja apceļuot tū vaļsti, kurā tu dzeivoj, gon daudzys cytys (vysmoz tyvuokuos sābruzemis nūteikti). Tai ari es sova ERASMUS laikā pabeju gon naskaitamuos Pūlejis piļsieteņuos, gon Austrejā i Čehejā, bet tiuleņ piec ERASMUS realizieju braucīni iz Boltkrīvejis golvyspiļsātu Minsku.

Padūms Nr. 6 – dolīs ar pīdzeivuotū!

Naturi sveci zam pyura, bet dolīs pīradzātajā i pīdzeivuotajā ari ar cytim – roksti dīnysgruomotu draugiem.lv, atstuoj eisys zinis diktafonā, roksti viestulis i sms, vuordu sokūt, dori vysu, lai tova pīredze naīt zudumā, jo varbyut kaidam nūderēs taišni tovs padūms i tova pīredze. Turkluot vieļuok, kod pyrmuos emocejis byus nūrymušys, byus interesnai ari pošam paskaiteit sovys dūmys i atguoduot pīdzeivuotū – ticit maņ, atmiņā atauss symts i vīns aizraujūšs stuosts. Koč voi par tū, kai nūkļuvi komunistu klubā, par braucīni iz balleiti nūstopātā ceļu struodnīku mašynā, par tū kai atpazeit varšavīti nu Krakovys īdzeivuotuoja piec puorsavītuošonys puori guojieju puorejai, par tū, kai sasajust eipašai, kod afroamerikaņs lyudz atļauju pīsaskart tovim naparosti gaišajim motim, par, par, par…

Padūms Nr. 7 – atguodoj, kas tu esi!

Lai ari kurymā vaļstī tu byutum nūklivs, atguodoj ar lapnumu prezentēt sovu vaļsti! Taipat ari sasagatavoj tam, ka daudzi tovā jaunajā meitnis, ja tik tei nav myusu sābruvaļsts, var nimoz nazynuot, kur atsarūn tova vaļsts (eipaši izteikta itei sovpateiba ir amerikanim!).

Lai ari Pūleja atsarūn saleidzynūši natuoļ, vysleidza ari ite mes saleidzynūši bīži sasaskuorem ar tū, ka daudzi nazynuoja, kas ir Latveja, taipat ari dīzgon bīži myusu vaļsti jauce ar Lītovu, pyrmkuort, jau leidzeigūs nūsaukumu deļ pūļu volūdā (Latvija – Łotwa, Lietuva – Litwą).

Bet myusu pīredze līcynoj, ka nav juosabeist aizruodeit i paskaidruot, ka kaids jius najauši vairuokys reizis ir nūdieviejs par Lītovys pylsūni. Taipat dīzgon bīži skaidruojom, kas ir Latgola i latgalīšu volūda, i ar kū jei atsaškir nu latvīšu volūdys, i zinit – ar panuokumim! Eipaši lelu interesi par tū izruodeja taišni filologeju studejūšī.

Deļ tam vēļreiz atkuortoju – paraleli tam, cikom ar vysom kermeņa pūrom giunit interesnus stuostus par cytom zeme, atguodojit īstarpynuot kaidu vuordu ari par sovu vaļsti!

Padūms Nr. 8 – studejit!

Ka dūditīs ERASMUS apmainis programmā, tod jau piec byuteibys studejis i pīredzis giušona ir jiusu golvonais mierkis, tak nareši itys pamatfaktors teik aizmierst i atstuots nūvuortā, kai golvonū ERASMUS programmys plusu uzsverūt īspieju namiteigai ballētīs. Bet tai nimoz nav! Riekinitīs ar tū, ka byus juosavuica, turkluot daudz, nareši tei byus pat dubultslūdze, ka izvālātī studeju kursi nasakriss ar jiusu augstškolys studeju programmu!
Bet pluss studejom ERASMUS programmā ir tys, ka vysi ERASMUSīši tūmār ir kai vīna lela saime, kura tevi atbaļsteis vysod. I lai napuorsteidz skots, ka vītā, kur vēļ vakar nūtyka grandioza balleite, šudiņ siež čupeņa ERASMUSīšu, kūpeigai klausuos indīšu rāgys i gatavojās eksamenam. Itei kūpeibys sajiuta ir fantastiska! I ticit maņ – ERASMUSīši prūt reizē gon studēt, gon izaklaidēt, kas ir vysjaukuokuo ERASMUS studentu eipašeiba.

Tys nu munys pusis itūreiz vyss. I nūslāgumā varu saceit, ka vīnnūzeimeigi par byutiskuokū īguvumu nu ituo braucīņa es uzskotu na tikai īspieju papyldynuot sovys akademiskuos zynuošonys, bet ari īgiut piļneigi jaunu pīredzi, kliut vēļ patstuoveiguokai, drūšuokai, izliemeiguokai i atbiļdeiguokai. Lai ari par atbiļdeibys i patstuoveibys tryukumu es navarieju syudzētīs ari, dzeivuodama Latvejā, tūmār ite tys beja daudz cytaižuok, es pat saceitu, ka tei beja cyta leimiņa atbiļdeiba – drūši varu apgolvuot, ka ite es i daudzi cyti pyrmū reizi saprotom, kas ir piļneiga breiveibys sajiuta i tymā pat laikā piļneiga atbiļdeibys sajiuta! Daudzi ERASMUSīši saceja – beidzūt es saprūtu, kas ir eista pīaugušūs dzeive! I ite es jim piļneibā pīkreitu.

Iz sasatikšonu, skaiteituoj! I kas zyna, varbyut pavysam dreiži es skaiteišu par Tovim pīdzeivuojumim!

*ERASMUS – augstuokuos izgleiteibys studentu apmainis programma, kas dūd īspieju iz nūteiktu laiku dūtīs studēt voi izīt praksi cytā Eiropys vaļstī.

Agnese, DU studente

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
18:30 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 28 @ 18:30 – 20:00
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]