11. novembris /Vacūs gazetu viests

LaKuGa 11. Novembris, 2012. gods Comments Off on 11. novembris /Vacūs gazetu viests
Paguojušā godā, kod 11. novembra svineibys sakryta ar Bruoļu kopu īsvieteišonu, Vaļsts Prezidens Dr. K. Ulmanis sovā runā svineibu daleibnīkim storp cytu, teice: „11. novembris saruove važys, kuruos myusu golvys piļsātu veļteigi mieginuoja īkaļt daudzkuorteigi stypruokais īnaidnīks. Bet vēļ vairuok – atsysts beja nyknais uzbruciejs un šei uzvarā vaiņaguotuo vīna nese vysstyrpuokū aplīcynuojumu un pīruodejumu myusu tautys myužeigi dzeivajam Luočplieša goram, myusu ticeibai un uzticeibai tautai un tēvijai.” – šī vuordi Prezidenta kunga runā mums atguodynoj, ka 11. novembris nav kaida varūņgora atmūdys pīminiešonai veļteita dīna, bet gon, ka tei aplīcynoj šuo varūņgora myužeigumu latvīšu tautā. Šys gors beja dzeivs tuolajuos viesturis dīnuos, par kū vēļ leidz myusu dīnom pauž teiksmaini nūstuosti; myusu viesturnīki pīruodieja, ka ari tymsajū nabreiveibys godu symtūs tys kvāluoja tautīšu sirdīs un na reši izalauze iz uoru diženūs dorbūs. Spylgti tys uzlīsmuoja strielnīku legendarajuos ceiņuos, vēļ kvāluok pīpiļdejumu nasūšajā atbreivuošonys karā. Daudzī krytušī par tāvzemi un breiveibu šymā ceiņbu laikmatā ir diženuokais latv’u varūņgora aplīcynuojums un pīruodejums. Jī ticieja, ka „Svāts montuojums šei zeme myusu tautai”, aplīcynuodami tū ar sovom dzeiveibom un mes par jim sovukuort līcynuosim: „Un svieteigs tys, kas drūšs par viņu kreit.” – šuo varūņgora aplīcynuotuoji ir ari tī ceineituoji, kas atsagrīze nu ceiņom kai invalidi un tī, kam tagad kryutis rūtoj myusu Luočplieša kara ordeni (un taidu ir vairuoki simti!). Un beiguos vysi tī daudzī, kas ceiņu laikā beja myusu varūneigū pulku rynduos. Lai nikod tauta naaizmierst šūs varūņus un jū dorbus!

Bet vēļ kautkū mums atguodynoj  šei dīna. Jei atguodynoj mums vysim tai dzeivuot, struoduot un dūmuot, taidim byut, lai ari mes byutu šuo spylgtuo varūņgora uzlīsmuojuma, šū lelū ceiņu un sasnāgumu cīneigi. Lai ari mes byutu šuo paaudžu paaudžu pat cauri godu simtim garajom krāslainajom tautys gaitom iznastuo Luočplieša gora tuoļuoki nesieji un uzturātuoji, bet vajadzeibys briedī ari tikpat stipri aplīcynuotuoji, kai strielnīku un atbreivuošonys ceiņu daleibnīki. Tod myusu tauta un zeme varēs byut drūša par sovu dzeivi un nuokūtni un īt pretim vēļ gaišuokom dīnom, vēļ leluokam uzplaukumam un labkluojeibai.

„Šymā dīnā, – soka Prezidenta kungs, – mes sumynojam varūņciļti, kas nūdrūšynuojuse mums breivu, naatkareigu un vīnuotu Latveju. Sumynojam varūneibys, pašaizlīdzeibys, tāvzemes mīlesteibys un vīnuoteibys goru, tū goru, kas latv’u tautai ir paleidziejis puorvarēt vysys gryuteibys un pīredzēt saulainys dīnys.” – Taida gora nesiejim juobyut ari mums. Šymā dīnā un kotru dīnu un ari lelu gryuteibu dīnuos nu mums šaida gora prosa tāvzeme, prosa tī, kas puorvarādami gryuteibys davuši mums īspieju pīredzēt saulainys dīnys. Un sevišķi jaunajai paaudzei tys juozyn: paaudžu paaudzem cauri iznastim latvīšu Luočplieša goram juobyun myužeigam myusu tautā.

Sk.

Olūts: Latgolas Vōrds. – Reiga, 1937. g. 11. novembrī. – Nr. 43. – 1. pl., karteņa – Jaunais Vōrds. – Reiga, 1937. g. 11. novembrī. – Nr. 43. – 1. pl.

Komentari slāgti.