Latvejai. Drupeit latgaliski patriotiskuos dzejis

LaKuGa 18. Novembris, 2012. gods Comments Off on Latvejai. Drupeit latgaliski patriotiskuos dzejis
Latvejai. Drupeit latgaliski patriotiskuos dzejis

Par gūdu Latvejis dzimšonys dīnai, drupeit latgaliski patriotisku aiļu nu latgalīšu dzejnīku dažaidu laiku ailem.

Romualds Zarembo
Karūgdzīsme

Latgaļu karūgs nu dabasu audim,
Azari, zeme kur atspulgu jam,
Pleivoj niu breivi pi sovejim ļaudim,
Spaitdams svieteibu puor nūvodam.

Daugovas straume līk trauktīs uz jiuru,
Lubuona leidzums sauc plašumā augt.
Lai Muoras zemeitei piļdejam pyuru,
Vysam te dailumā zīdēt i plaukt!

Latgolai sirds, myusu rūkas i pruoti,
Myužam lai puori gaišs debess zylgst jai!
Karūgs myus vīnoj, pi dorba sauc stuotīs,
Spūdruokuo zvaigzne lai tūp Latvejai.

 

Ontons Slišāns

CELĪS
Celīs! Celīs! Navaidi suopēs i nūgurumā!
Kuop kolnā tymā, kurā vēļ ūzuls zaļoj;
Lai aizcārsts, lai serdē izdadzynuots.
Nu – dzeivs i zeiļu pylns kotru godi.
Celīs! Celīs! Atlīc mugoru sagumušū!
Kuop kolnā, losi ūzula zeiles i īsēj
Ūzulu bērzi, lai zaļuotu jei pēc godīm
I stuostātu bārnu – bārnīm par nūtykumīm.
Kurus vīneigi apziņā globoj, na rokstūs…
Celīs! Celīs! – Lai nava par vālu!
Jo vātra var suoktīs i ūzulu nūlauzt.
Kur tūlaik nymsi zeiles – sēt bērzi,
Lai myužeibai aplīcynuotu sovu dzeivi,
Lai myužeibai atdūtu sovejūs breiveibas ceiņu?
Celīs! Vacais i jaunais, celīs!
Guļūt i vaidūt myužeibas saules nasagaideit…
1990

* * *
Nasuoc nyu, bruoleit, kosa mekleit!
Napasuoc puormest par tū, kas kotram suop.
Laiki to cyti. Cyti laiki ir tāvu zemē
I kotram pošam ir seņtāvu ūzulā juoizkuop.

I kotram pošam ir seņtāvu ūzulā juoizkuop
I kotram pošam sovas tāvzemes rūbeži
Ar acim, ausim i dvēseli juoizjiut…
Kotram pošam muotes volūda juoīsamuoca.

Kotram pošam muotes volūda juoīsamuoca.
Lai saprostu Muoru, Laimu i Līpu,
Lai sovu tautu na atstuotu, a par jū
Karuotu ītu; krystu, caltūs, nu naatsakuoptūs.

Šudiņ vysi mes dzymstam nu jauna;
I pyrmū reizi klīdzam ar puorgīztu nobas saiti,
I pyrmū reizi muotes pīnu zeižam,
Pyrmū reizi, tāva kuortajā, šyupelī sēdam.

Nasuoc nyu, bruoleit, kosa mekleit;
Jo kotram pošam nu jauna juopīdzymst.
Jo kotram pošam muotes volūda juoīsamuoca.
Jo kotram pošam tāvzemes rūbeži juoīrauga.
1990

***
Nasoki, bruoleit, ka dzimtinei
Muni svīdri bej sveši.
Nasoki, muoseņ, ka dzimtinei
Munas osoras nasuopēja.
Nasokit, draugi, ka dzimtinē
Munas dzīsmes nasaprota.

Redz, kai inuku atsagrīž vacinu sātuos…
Redz, kai nuotres i vējputņus izpļaun…
Redz, kai pīloboj jumtus i kruosnes kur…
Redz, kai olūtus izteira i yudini dzer…

Nasoki, bruoleit, ka vērgovs es veļti
Sovā dzimtinē godus šūs.
Nasoki, muoseņ, ka pasaulē labi
Bez dzimtines suopes i meilas.
Nasokit, draugi, ka puorlīku sveši
Munā dzimtinē atsagrīž aizguojēji.

Redz, kai dāli i meitas sēd dūmeigi
Iz slīkšņa akmiņa ustobas vītā…
Redz, kai stidzeņas palīk par celtenim
Nu atpakaļatguojēju staiguošonas…

Nasoki, bruoleit, ka dzimtinei
Vīnolga, kas zemi īkūp.
Nasoki, muoseņ, ka dzimtinei
Nav vairuok muotes tautasdzīsmes
Nasokit, draugi, ka dzimtinē
Tik svešī volda i ploduos.

Redzit, kai svādīnēs bazneicuos zvoni zvona
I satak tauta Dīva svēteibas duorzā.
Redzit, kai saimes golds dzīd aizgaļds dzīsmi
I prīcas osoras raisa…
1992.

TAUTA MŪST
(Latgaļu atmūdai)

Pīstuoj, bruoļ!
Pamet molā dorba steigu
I ikdīnas navali īrostū…
Paceļ golvu, muos!
Pasaver saulē,
Kura apspeid tāvaini myusu…
Radzit, Muora otkon
Svātū krystu ceļ dabasūs
Aužki, aužki –
Lai Dīveņs sorgoj
Myusu zemeiti svātū
I myusu cītušū tautu.
Radzit,
Latgolas Muora otkon
Sauc kūpā myusu tautu
I muotes volūdu
Kotram līk mutē –
Lai napazustu,
Lai naizneiktu.
Lai ticeibā īstyprynuotu.

Pīstuoj, bruoļ!
Paceļ golvu, muos!
Bērneni meilī,
Lyudzit Dīva –
Lai itei byutu pādejuo
Myusu Muoras atdzimšona!
… a osoras acīs rīšuos,
A kryutīs dun vātras zvoni…
Dzimtine, tāvaine muna,
Dzimtine, muotes meilajā runā
Styprynojīs i dzeivuoj
Caur inuku tevī palikšonu…
1992.

 

Voldemārs Voguls

***

Latgolas svečturs
Kai karūgs
Aizdagtom svecem
Zyrgā juoj.
Tur rūkuos tū juotnīks.
Svečturs kai karūgs
Aizdagtom svecem
Gaismu storoj,
Tautai ceļu ruoda.

 

Vincents Čepuļs

BREIVEIBA

Par breiveibu tauta guoja,
Placs pi placa stuoja:
Vīnuoteibā spāku smēle,
Barikades īluos cēle.

Gryma snīgā i sola,
Izturāts tyka leidz golam.
Siļdeja gunkuru līsmes,
Bailes aizdzyna dzīsmes.

Kaids kur komandas bļuove,
Iz breiveibas olkom šuove:
Asnī suortuojuos snīgs…
Bet izausa uzvaras prīks!

Dīvs tod te paleidzēja,
I tauta uzvarēt spēja.
Beja te veiri i sīvas —
Vysi ar ticeibu Dīvam.

Nu dīnom tom aizguoja godi,
Vysaižuok dzeivi te vodom.
Nu dūmuotuo moz kas ir gyuts,
Daudzim dzeivuot ir gryuts.

Daudzi, kas guoja i sola,
Ir tuoli pastumti molā:
Ir, kam nav piļsuoņa lopas,
Ir daudzi, kas guļ jau kopā.

Latvīts, boltkrīvs voi krīvs,
Vysim beja vīns Dīvs;
Vysi beja kai saime
I sapņuoja dzeivuot laimē.

Seņuok kas guoja caur brīsmem,
Jim svineigi dzīduoja dzīsmes,
Deve vairuokus hektarus zemes —
Taids tyka pījimts tod lāmums.

I pi kryutim ordeņus spraude.
Bet tagad… atlīk vīn rauduot.
Nav ni slaves, ni gūda,
Juoguodoj, lai ir kū likt bļūdā.

Te ceņšās, struodoj i skraida,
Lobuokas dīnas gaida.
Gryuts ir šai dzeivē skorbā,
Nav lopas, padzan nu dorba.

Ir vēļ tī veiri pi varas,
Kas runuoja skaisti i gari:
Tu te taids ceineituojs mūžs,
Par breiveibu stuovi drūšs;

Nabreives slūgs teik nūst valts,
Tiksi tu sauleitē calts…
Daspraustu koč kaidu zeimi,
Ka taids pa šū zemeiti eimi;

Ka guoji caur snīgu i guni.
Lai nasaver te kai iz suni!
Turīs, kai vari, i struodoj,
Iz prīšku par dzeivi guodoj.

Varbyut pīnuoks tys reits,
Kur esi reiz īraksteits.
Ka iz barikadem beji,
Nu vysas sirds paleidzēji.

Lai sorkonboltsorkonais karūgs pleivoj
I breiva Latvija dzeivoj,
I skaņ “Dīvs, svētej Latviju” —
Lai svētej zemeiti šū.

Komentari slāgti.