Gaļānūs i Maltys Trūpūs atguodoj Stanislava Belkovska 110. jubileju

LaKuGa 30. Novembris, 2012. gods Comments Off on Gaļānūs i Maltys Trūpūs atguodoj Stanislava Belkovska 110. jubileju
10. novembra dīnys ūtrā puse Rībeņu nūvoda Gaļānūs paguoja atguoduošonā i piečuok ari Maltys Trūpūs ar pīminis strēči gūdynuoja izcylu Latgolys cylvāku – literaturys kritiki i tulkuotuoju Stanislavu Belkovski.

Pyrmais vaicuojums, kas interesēs daudzus, kū tod S. Belkovskis ir devs Latgolai? Atsacejums ir eiss, nu reizē ari viņ izvadynūšs tim, kas patīši tur interesu par Latgolu. Stanislavs Belkovskis ir pyrmais, kurs Aļberta Prandis gruomotā „Latvju rakstniecība portrejās” pīrakstejis plašu apceri par latgalīšu literaturu. Kai nūruoda M. Binduka, jis nav publiciejis lelus teoretiskus ci kritiskus apceriejumus, nu jam rakstureigi, ka, runojūt par kaidu konkretu gruomotu ci autoru, jis iz tū verās kai kūpeja literara procesa daļu i verās, iz kuru pusi – progresi ci regresu – itys rakstnīks var virzeit skaiteituoja dūmys. S. Belkovskis īsavuiciejs vairuokys volūdys: krīvu, pūļu, čehu, slovaku, vuocu, horvatu, dranču. Sovuos recenzejuos, tulkuojumūs lītuojis pseudonimus: E.E., E. Ego, Edgars Po, St. Baltais, Dr. Pikčulis, D. Pikčulis, D. Pikčs. (Vaira par S. Belkovska dzeivi var puorskaiteit „Vītejuos” 2012. goda 2. novembra numerā – viertīs zamuok). Jis ir dzims Rēzeknis apriņčaVydsmuižys pogosta Maltys Trūpūs, i taišni ite 1997. goda 23. majā tika īsveiteits pīminis akmiņs. Nu itūreiz jubileja pīminis pasuocīņs piec Roberta Mūka muzeja vadeituojis Martys Bindukys īrūsmis tyka reikuots Gaļānūs, iz kureini itū tuolū ceļu beja nūbraukuse S. Belkovska meita Adele Borka (dzymuse 1929. godā) kūpā ar meitu Lāsmu Čulkstēnu (dz. Borka).

Siermuo kundze na viņ interesna, nu ar teirā latgaliskā volūdā stuosteja par tū, cik ļaundareigi ļauds nūsacejuši tāva liktini, kai jī slēpe sovu eistū pavuordi, kai durovys aizavēre i „izdeveigus kažukus apviļka” tāva kuodreizejī „draugi”, kai ar čudnu satraukumu pavadejuse tāvu da vuortu, vēļ nazynūt, ka pādejū reizi… Nu itys ryugtums beja radzams meitys acīs ari tān – piec nu jau vaira kai 70 godim… Pyrma pasuocīņa vysi vareja apsavērt muzejā taiseitū S. Belkovskim veļteitū izstuodi, nu tuo īvaddaļā M. Bindukys stuostejumā atsakluoja tik radūšais i nūzeimeigais, nu reizē ari tragiskais izcyluo Latgolys dāla dzeivisstuosts. Fiziskais punkts nataisneigi, naciļvieceigi i nažieleigi agri – viņ 39 godu vacumā – dalikts ar lūdi 1941. goda Leigū nakti po Boltazara… Ādažu kopu memorialā paglobuoti ari cyti 112 tūnakt nūšautī mūcekli. Adelis kundze, pīminūt vysu nūtikušū, retoriski vaicuoja: „Pret kuru varu muns tāvs eistyn beja „nūgrākuojs”? Breivū Latveju ci padūmju Latveju? Jo tyka apcītynuots 2. augustā…?” Nu Adelis kundzis muotis, taipat kai daudzu cytu gūdeigu cylvāku, ceļš nūvede iz Sibiri… Kaidu „puorkuopumu” deļ? Tī ir viņ diveji nu symtim viesturiski myglainūs vaicuojumu.

Nu gaišu cylvāku pīmiņa ir svāta, deļtuo pateiceiba tim, kas atsasauce Bindukys kundzis aicynuojumam atguoduot S. Belkovsku. Dīvamžāl iz pasuocīni nabeja īsarads nivīns nu Preiļu i Rībeņu nūvodūs dzeivojūšajim, Maltys Trūpūs dzymušajim Belkovsku pavuordis nesējim. Vys tik pasuocīni kuplynuoja Gaļānu folklorys kūpa „Vydsmuiža” (vad. Anna Kupre), dzejneica Līvija Liepdruviete (veļtejūt dzejūli S. Belkovska pīmiņai), gaļānīte Margarita Krole (ar pošsacarātom dzejis ailem), kai ari Belkovsku dzimtys leluo kūka mozuo atzola – septeņgadeiguo Laura Svikša (Maltys Trūpūs dzymušuos, nu tān Rēzeknis nūvodā dzeivojūšuos Valejis Belkovskys mozmeita) ar skaneigū dzīduojumu par babu. Puorcylojūt dūmu i pīminis skreinis, izadreikstu ar prīcu secynuot, ka Stanislava Belkovska aizdadzynuotais gareigais speidyns, latgaliskuo strauja turpynojās nu paaudzis paaudzē. Pyrma pasuocīņa raudzeja izpieteit Belkovsku saimis kūku, kuru taisejušys Olga Poča, Valentina Širina i Adele Broka. Tys atkluoja, ka kotrā nu zarim ir kaids pupurs, kas turpynoj papyldynuot Stanislava radūšū davumu. I vīdi skanieja nūtikšonys golā Adelis kundzis saceitais – „Cylvāki dzeivoj tik ilgi, cik ilgi jūs atguodoj”. Kab itei apziņa styprynoj Latgolys tagadni, nu ari kotram līk nūgist sovys saknis i turēt cīnā gareiguos piramidys.

Nūtikšonā kluotyn beja, īspaidūs pasadaleja i lapnumā par tū, ka ir slavanuos Belkovsku dzimtys daļa – Skaidrīte Svikša („Vītejuo Latgolys Avīze”).

Kartenis nu pīminis nūtikšonys

Par Stanislavu Belkovski

Komentari slāgti.