Pyrmī Latgolys atmūdys laiki /Vacūs gazetu viests

LaKuGa 6. Janvars, 2013. gods Comments Off on Pyrmī Latgolys atmūdys laiki /Vacūs gazetu viests
27. un 28. dec. piec vacuo un 10. un 11. janv. piec jaunuo stila nūtak 20 godi nu tuo laika, kod Latgolā pyrmū reizi tyka izvasta teatra izruode latgalīšu izlūksnē.

Šis fakts atzeimejams kai lele nūtykums Latgolys kulturys dzeivē. Leidz šam laikam nivīns latgalīts nabeja redzējis sovā Dzimtenē teatra izruodi muotis volūdā, nivīns latgalīts ari nabeja dzierdējis dzīsmis kai muokslys prīkšnasumu plašuokai sabīdreibai. Taisneiba gon, latgalīšu nacionaluo apziņa suoka mūstīs jau 1905. g. storp Pīterpilī dzeivojūšū myusu vacuokū inteligenci un apzineiguokim struodnīkim. Šī myusu pyrmī calmulauzieji jau nu 1905. g. suoka puļcētīs un organizētīs, dybynuoja školu jaunuotnis nalegalus puļceņus (tūlaik školu jaunuotnei beja styngri nūlīgts dybynuot puļceņus), nūdybynuoja pyrmū latgalīšu bīdreibu – Muzykalū (muzykaliskū) bīdreibu, jo cytaidu tūlaik ari nabeja atļauts dybynuot -, pulcynuoja ap sevi sešajā soltajā piļsātā izskaiseitūs latgalīšus, taiseja vokorus ar teatra izruodem, nūorganizieja koru un skandynupja myusu tautys skaistuos dzīsmis. Vyss tys nūtyka tuoli nu Dzimtenis, Pīterpilī, kur tūlaik apmeklēja školys myusu vacuokī tautys darbinīki un kur fabrikuos struoduoja apzineiguokī struodnīki. Bet Latgola gulēja tymsā mīgā.

Pīterpils latgalīšu darbinīku golvonais un vīneigais uzdavums, saprūtams, beja guoduot par sovu tymsuokūs bruoļu paceļšonu nu mīga, par Latgolys atmūdu. Un tī tū dareja. Kai tik tyka daudz – moz nūorganizēti spāki, tī devēs iz Dzimteni. 1907. g. Zīmys svātku laikā 27. un 28. dec., Pīterpils latgalīšu akteru puļceņš izbrauca iz Rēzekni un te bejušajā tautys nomā sareikuoja vokoru ar teatra izruodi un dzīsmem. Spielēja Alunana „Pašaudzynuots” un „Pēdejī divi rubli”. Apmaklātuoju beja daudz un tī leidz osorom beja sajiusmynuoti nu radzātuo un dzierdātuo. Piec tam taidys pat izruodis tyka sareikuotys Ludzā, Kruoslovā un cytūs leluokūs Latgolys centrūs. Kai golvonī darbinīki iz vītys atzeimejami: bgi Nik.Rancāns un P. Tukišs un tūreizejais tierdz. školys inspektors F. Obšteins, bet nu pīterpilīšim – Fr. Kemps, Al. Trasuns, O. Skrinda, A. Bžežinska, J. Kindzuls, O. Rubyns un cyti.

Pyrmajuom teatra izruodem pi mums beja uorkuorteigi lela sabīdriska un kulturala nūzeime. Tuos atmūdynuoja latgalīšūs nacionalū apziņu, tuos cēle un sacua latgalīšus iz sabīdriskū darbeibu, tuos deve pamatu vysam tam lelajam milzeigajam myusu tautys dorbam, kur jau pa daļai ir veikts un kurs mums vēļ stuov prīškā, kai jaunuos vaļsts veiduotuojim.

Autors: J. P-z.

Olūts: Jaunuo Straume, 1928. goda 5. janvara numers Nr. 1.

Komentari slāgti.