Latgolys pietnīkam Pīteram Zeilei 85 godu jubilejs

LaKuGa 14. Janvars, 2013. gods 1
Latgolys pietnīkam Pīteram Zeilei 85 godu jubilejs

Šudiņ, 14. janvarī, sovu 85 godu jubileju svietej vīns nu īvāruojamuokim Latgolys kulturys pietnīkim – Dr. habil. phil. Pīters Zeile.

Pīters Zeile dzims 1928. godā Pelieču pogosta Mazurūs. Juo školys gaitys guojušs cauri Nīdru (Pelieču) pamatškolai, Aglyunys gimnazejai, Preiļu 1. vydusškolai. 1952. godā beidze Latvejis Vaļsts universiteta Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdaļu i 1955. godā aspiranturu filozofejā. P. Zeile ir struoduojs žuraālistikā, bejs redaktors, pasnīdziejs augstškoluos, piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys vadejs Latgolys Pietnīceibys instituta kulturys viesturis dorba grupu. Sovūs pietejumūs skuors i rysynuojs Eiropys kulturys, muokslys, estetikys i literaturys problemys. Lelu daļu sova myuža veļtejs Latgolys kulturys i viesturis pietnīceibai i pīrakstejs daudzus nūzeimeigus dorbus, pīmāram, „Latgale un tās ļaudis” (2011), „Latgales glezniecība” (2009), „Latgales kultūras vēsture : no akmens laikmeta līdz mūsdienām”(2006).
Nu 1960. goda ir Rakstnīku savīneibā, bet nu 1984. goda ir Muokslinīku savīneibā. Sajiems vairuokus gūda rokstus, B. Sprīļa premeju, par nūpalnim Latvejis vaļsts lobā daškierts 5. škirys Atzineibys krysts, daškierts ari Preiļu nūvoda Gūda pylsūņa nūsaukums.

LaKuGys rodūšais kolektivs jubilaram vielej stypru veseleibu i dzeivis sporu!

Kai sveicīni syutam Oņtis Leičujōņa draudzeigū šaržu*

Nōk veiry nu Latgolas kolnym, lejom, breideigu dryvu zalta,
Uz oplōtu šū ceļas ari tī, kas niu dus jau pagōtnis dzeilēs;
Un kotrys nas kīgeli byuvei, kura tūp nūvoda viesturei calta –
Nu Pelēčim mundrs īsarūn pats profesors Pīteris Zeile …

Vōrdu pa vōrdam sakrōdams laika rytuma breineigūs stōstus,
Zineibu veirs grōmotas lopōs salicis vysu pi vītas.
Bīzs foliants radīs, kur dūmu plašums rodūšūs glōstūs
Teksta ryndu tecējums vēstej, ka pētnīkam pasadūd lelas lītas.

Jauns kīgeļs itys ir munas tāvtāvu solas myužeigi jaunajā pilī,
Mirdz sovā svaigumā – sleipeits, pōrdūmōts, lūlōts un rūsts;
Tī liktini atviz, tī – cylvāku dzeivis, dūmas un azary zili,
Tautas gūds un slave, namīrs, spaidi un pīradzāts pūsts …

… Ir nūlicis sovu dōvonu profesosrs jam cīneigu veiru ailī,
Un rūkas nu dorba jau varātu sōkt ari atpyutynōt! –
Bet nā – Latgola turpynoj augt, Latgola dzeiva ir sovā dailī,
Un namīra goram jau cyts kas ir krītni labi vin padūmōts …

Aust reiti pōr myusu skaneigim mežim un brīstūšom dryvom,
Stōv nūmūdā drūšs jōs slovonōs syuteibas vairūga sorgs:
Lai myusim ir montōjumā ar naudu nasverams gyvums,
Pi dorba vīnmār vēļ profesors Zeile, pagōtnis veiteitōjs borgs!

*Saglobuota autora raksteiba

Foto: http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2008/2/1/36434

Ziņu sagataveja: V. Vilcāne

Komentari slāgti.