Latvejis armejis sanitaruo situaceja Latgolā Naatkareibys kara laikā

Latvejis armejis sanitaruo situaceja Latgolā Naatkareibys kara laikā

Golvonais aizdavums piec Bermontiadis i Reigys atbreivuošonys nu Rītumkrīvejis breivpruoteiguos armejis beja Latgolys atbreivuošona nu Padūmu Krīvejis Sorkonuos armejis. Ituo aizdavuma izpildi apgryutynuoja tys, ka, suocūt Latgolys atbreivuošonys operaceju 1920. goda suokumā, storp Latvejis armejis karaveirim i ari civilajim īdzeivuotuojim suoce izaplateit epidemiskys slimeibys, taidys kai dažaida veida tifi, ašņasārga (dizentereja), šarlaks (skarlatina), bakys i citys.

Epidemiju izaplateišona

Epidemiskuos slimeibys piec Latgolys atbreivuošonys operacejis uzsuokšonys suoce strauji izaplateit vysā Latvejā i saguoduoja gryuteibys Latvejis armejis Sanitarajai puorvaļdei. Vaļdeja uzskots, ka pi epidemejom vainojami sorkonarmīši, partū ka Krīvejā beja plaši izaplatejušs dažaidys infekciju slimeibys. 1920. goda marta suokumā gazeta “Latvijas Kareivis” viesteja, ka Pleskavā asūt bejušs cīši daudz saslimšonys gadīņu ar lipeigom slimeibom. Gazetā ironiski saceits, „cik visai traģiski – komunistus ēd utis nost”. Patīseibā epidemiskuos slimeibys vairuok izplateja Judeniča armeja, na Sorkonuos armejis karaveiri. Sanitaruos puorvaļdis prīkšnīks uorsts pulkveds (vāluok uorsts generals) Pēteris Sniķers i juo vadeituos mediciniskuos īstuodis suoce ceiņu ar epidemiskajom slimeibom – tyka izdūtys naskaitomys pavielis, kas īrūbežuoja tūs izplateibu. Par pīvadumu, 1920. goda janvara vydā Latvejis armejis vierspavieļnīks Jānis Balodis piec sanitaprīkšnīka lyuguma izdeva pavieli par tū, ka karaveiri, kuru pulkūs ir bejuši napaseni vai atkuortuoti saslimšonys gadīni ar kaidu nu lipeigojom slimeibom, nadreikst tikt laisti atvalinuojumā bez uorsta zeimis.

Beidzūtīs Bermontiadei, medicinys darbinīkus lelā skaitā puorcēle dorbā iz Latgolys fronti. Tūmār, epidemijai progresejūt, 1920. goda suokumā beja juopalelynoj medicinys darbinīku skaits. Praktizēja giustekņu-mediku pījimšonu dorbā – tī parosti uorstēja cytus giustekņus. Par pīvadumu, tyka pījimts dorbā giusteknis feldšers Mihails Gusčins, kuram izmoksuoja 160 rubļu lelu olgu.

Epidemiskūs slimeibu uzveikšonys nūlyukā sanitarprīkšnīks īsaceja karaspāka vīneibom naapsastuot, kab atsapyustu apdzeivuotuos vītuos. Tumār bīži itys īteikums natyka jimts vārā, deļtuo ka taišni janvarī pīsajēme borgs sols i karaveiri bīžuok apsastuoja, kab sasasiļdeitu. Apmāram piec mieneša tyka veikti nūpītnuoki pasuokumi epidemijis izplateibys īrūbežuošonai – nūteikta lineja storp fronti i aizmuguri, kab slimeibys naizaplateitu puorejā Latvejā. Lineja stīpēs nu Olyuksna da Aivīkstis upei, i civilajim dzeivuotuojim tū škārsuot kategoriski aizlīdze. Vīneigais izjāmums ratu reizi varēja byut tod, ka beja uorstu izdūtys aplīceibys par veseleibys stuovūkli. Taipat sanitarprīkšnīks aizdeve vysu karaspāku daļu uorstim grīztīs pi Īkšlītu ministrejis Veseleibys departamenta lipeigu sārgu apkaruošonys nūdaļom, kab tuos paleidzātu ceineitīs ar epidemejom. Latgolā beja vairuokys nūdalis – Bolvūs, Ludzā i Rēzeknē.

3. martā gazetā „Latvijas Kareivis” atrūnams interesants roksts par sanitarū situaceju Latgolys frontē. Kaids vuordā nanūsaukts pulka sakaru komandys karaveirs izsacejs sovu redzīni par švakajim sanitarajim apstuoklim Latgolā: „Visa Latgale līdzinās vienai lielai netīrumu bedrei. (..) Ūdens tiek ņemts kā priekš lopiem, tā cilvēkiem no tuvākā grāvja. Siltam laikam iestājoties, visi netīrumi gāžas upītēs un ezeros un sajiftē dzeramo ūdeni. Epidēmijas, sevišķi tīfs, izplatās pār visu Latgali. Vajadzētu izdot rīkojumus, lai uz ātrāko novāc netīrumus bedrēs vai sadedzina un ierīko ateju vietas. Līdzīgi un ar labiem panākumiem apkaroja epidēmijas Vidzemē vācieši pa okupācijas laiku.”

1920. goda pirmajā pusē epidemeja suoce strauji pīsajimt spākā, i dīzgon smoga situaceja vaļdeja 3. Jelgovys kuojinīku pulkā, kur beja plaši izaplatejs tifs. Martā Latvejis Kara slimineicā Reigā atsaroda jau 20 karaveiri nu ituo pulka. Ituo īmesļa deļ sanitarprīkšnīks lyudza armejis vierspavieļnīkam, kab 3. Jelgovys kuojinīku pulks tyktu atvylkts iz aizmuguri i apmaineits pret kaidu cytu pulku.

Pavasarī epidemeja pīsajēme spākā. Reigā asūšajā Daugovgreivys muoceibu bataljona komandīra 3. apreļa paslapynā ziņuojumā armejis etapu i rajonu komandantu prīkšnīkam lyugts reikuojums izsyuteit iz jūs bataljonu uorkuorteju komiseju, partū ka apmāram 70 karaveirim palics švakuoks veseleibys stuovūklis. „Pēdējie pa lielākai daļai pilnīgi nederīgi kara dienestam Latvijas armijā, neatnes nekāda labuma un apgrūtina veltīgi valsti.”

Marta demobilizacejis gaitā navarēja atbreivuot nu dīnesta pīnuokumu piļdeišonys feldšerus i sanitarus, deļtuo ka bez jim epidemejis apkaruošona nabyutu bejusi īspiejama. Tūmār, nasaverūt iz tū, februarī i eipaši martā nu dīnesta atvalinuoja tūs medicinys darbinīkus, kuri beja sasnīguši īvāruojamu vacumu, bet ceiņa ar epidemejom nasamozynuoja.

Par tū, ka epidemija nabeja mozynuojusēs, līcynoj Kūrzemis divizejis uorsta Alfrēda Rubina ziņuojums par sanitarū situaceju Kūrzemis i Zemgalis divizeju pulkūs. Mynātais uorsts 8. majā braucs caur Daugovpili iz fronti. Jis aproksta situaceju divūs 2. Ventspils kuojinīku pulka bataljonūs, kuri kai reize beja nūsamanejuši nu frontis i atsaroda Starije-Murani sādžuos. Tī karaveiri dzeivuojuši kūpā ar civilajim īdzeivuotuojim, kurī slymuojuši ar tifu, taidā veidā slimeiba izaplatejuse ari karaveiru storpā.

Frontis puorsinamais punkts Kartena pider LV kara muzejam

 

Frontis puorsīnomais punkts. 1919.–1920. godā. Originals: Latvejis Kara muzejs

Pasuokumi epidemiju apkaruošonai

Karaveiru informiešonys nūlyukā par vysaidim aktualim vaicojumim tyka reikuoti kursu cikli, kuri nūtyka marta pyrmajā pusē i apreļa beiguos. Programmā bez starptautiskuo stuovūkļa apskatis i militarajim vaicojumim beja paradzāti ari kursi „Par lipīgām slimībām armijā”, kurus vadeja sanitarprīkšnīks. 13. martā nūtykušais kurss asūt bejs treis stuņdis garš – nu 10 stuņdem da 13 stuņdem. Kurss asūt bejs apmaklāts, i gon lektori, gon klauseituoji asūt bejuši apmīrynuoti ar padareitū.

Maja vydā sanitarprīkšnīks nūruodeja, ka karaveirim juosajam prettifa pūte. Sovpus vosorā napīderūšom personam aizlīdze īīt puorsīnamajūs punktūs, kai breidynuojumu izkarūt zeimi vysim radzamā vītā. Taipat ari tyka aizdūts vysu divizeju uorstim, kab tim pakļautī pulku uorsti divejis reizis mienesī nūturātu prīšklasejumus par tū, kaidi ir epidemiskūs slimeibu cālūni i kai nu tuom izavaireit. Sanitarprīkšnīks lyka izplateit Veseleibys departamenta uzsaukumu „Kā izsargāties no lipīgām slimībām”.

Vysu epidemeju laiku sanitarprīkšnīks izdeva naskaitomys pavielis, kuruos lyka īvāruot higienys praseibys (par pīvadumu, juoatsabreivoj nu parazitim – vutim, blusom, blaktim), vosorys sezonā īteice mauduot kotru dīnu i mauduošonys laikā izmozguot apakšveļu. Taipat ari aizdeve īreikuot tualeta vītys kotrā apsamesšonys vītā, sakūpt apleicīni, aizbērt paļts i gruovus, kab tymūs nasavairuotu ūdi, kuri izplateja malareju. Eipašu uzmaneibu lyka pīvierst iedīņa gataveišonai i globuošonai – augli, ūgys i duorzuoji pyrms lītuošonys beja juodezinficej, īmatūt tūs vardūšā iudinī. Dzeramais iudiņs pyrms lītuošonys obligati beja juonūvuorej.

Taipat, rysynūt epidemejis vaicojumu, Sanitaruo puorvaļde lyka izveiduot eipaši apreikuotus dezinfekcejis i atvutuošonys vagonus, kai ari vagonus-pierts, kas apbraukuoja pīfrontis jūslys apdzeivuotuos vītys, kur tyka īreikuotys ari karantinys zonys – saslymušī karaveiri i civilī īdzeivuotuoji tyka izoleiti. Taipat ari karaspāka dalis i vīneibys īspieju rūbežuos tyka apguoduotys ar dezinfekcejis leidzeklim i īkuortom.

Vysu epidemejis laiku Sanitaruo puorvaļde beja uzdavuma augstumūs, tei pīlyka vysys pyulis, kab tū uzveiktu, i sovu mierki tei sasnīdze, partū ka 1920. goda vosorys beiguos epidemeja beja strauji sasamozynuojuse.

 

Roksta autore: Inna Gīle