Jūku dīnys dzejūli

Portals lakuga.lv 1. Apreļs, 2013. gods Comments Off on Jūku dīnys dzejūli

gails

Lai pyrmū apreli – jūku dīnu padareitu jestruoku, pīduovojam Konstantina Medņa jautrūs dzejūļus**.

 

SĪVASMŌTE LOBA, A BABA? 

Kai vokorūs tik aizrej Tuziks,
Vysim zynoms — atīt Juziks.
Cīši Tuziks nagrib rīt,
Saprūt — draugs jō cīmūs īt. 

Ļuce gaida tai kai rūze,
Mugorā jai bolta blūze;
Brunči taidi mini-maksi,
Koč tyuleņ var braukt ar taksi. 

Kod jau cīmeņš ir pa prōtam,
Goldam jōbyut labi klōtam:
Vystas, gaili goldā īt,
Nav kas pusnaktīs vairs dzīd. 

Vakareņas ir uz gūda,
Pēc trešōs pudeles skaņ būda.
Juzikam jau palīk gryuts,
Laikam padaudz jimts uz kryuts. 

Sīvasmōte ir tik loba,
Smuka nav, bet loba doba:
“Meiteņ, cikom tu pi prōta,
Ved jū gulēt, gulta klōta.” 

Kod reitā īsōc gaisma sveist,
Pōreits sōc nu gultas leist.
“Redz, pēc nakts kaids znūteņš stolts!
Mozgojīs, lai byutu bolts. 

Tiuleņ sēstitēs pi golda,
Aizkūdit pēc mīga solda;
Izdzerit pa glōzei veina,
Lai tei dzeive ira feina.” 

Baba grib, ka kōzas brauc,
Navys īprīkš kūmus sauc:
“Tai tys beja laikus munūs,
Kod jauna dzeivōju es Špunūs.”

Septeits gods jau cīmeņš staigoj,
Vysi ļauds jau bolsā klaigoj:
“Kod tys Juziks ar tū Ļuci
Dereibōs dzers ola struci?” 

“Baba, kū tu rej kai kuce!”
Sirdeigi jai uzbrāc Ļuce.
“Tei ir myusu pošu vaļa,
Kaida tev par tū ir daļa. 

Tagad taču laiki cyti,
Teleprīškā staigoj plyki.
Tu nu dzeives atpalyki,
Tev tik prōtā vacī niki.” 

Tū dzēržūt, Juziks nūsprīž klusi:
Byus jōsadūd uz cytu pusi.
Lai soka paļdis, ka te gōju,
Vēļ pasaulē daudz taidu mōju…

2001

  

VEPRA BĒRES

Veiri sagōja vepri kaut,
Sprīde, kai jū durt voi šaut.
Kai vacōks, Fraņuks puišim soka:
“Nikō nav te taida troka.
Leons, Aļozs kōjas tur,
Izidors jam kryutīs dur,
Jezups, Mikeļs guni kur,
Aļberts, Ignats duņčus losa
Un vepram mīsu boltu kosa.
Kōjas apgrīž vepram Broņs,
Iudini te pīness Stoņs.
Vepram koklu atgrīzs Modiks,
Vysu pōrejū veiks Odiks.
Vilis Adai oknas ness,
Kas dorams ar tom — gon jei prass.
Saimnīks zyna, kū jam gōdōt,
Lai var veiri gūdam strōdōt.
Tagad kersimēs pi lītas
Un liksim vepreiti pi vītas.”
Divi pudi vepris svēre,
Pīcas dīnas bēres dzēre…
Cyti dorbi beja molā,
Ari vepris beja golā.

1998

 

***
Maklādama lobu veiru,
Četras reizes izaškeiru.
Pīktū es jau prōtā turu —
Ludzānīšu Bevanturu. 

Augums veiram divi metri,
Mēnesī līk mōgā vepri;
Tōpēc veiram miļža spāks,
Atdūt cytai byutu grāks. 

Tei zeileite jau maņ kai rūkā,
Lai tys mednis sēd tī kūkā.
Bazneicā myus dreiži sauks,
Ar zvonim rodi kōzōs brauks. 

Ar itū veiru nasaškēršu,
Kūpā byušu — cikom mēršu.

2000

 

ROZALIJA UN BĀRZA LOPAS

Kod bārzim lopas dobas dūtas,
Eju sagrīzt pērtei slūtas:
Sasīnu pa pōram tōs,
Šōs bārzu slūtas smaržeigōs. 

Pyunē smuki sakaru
Un gaidu pērtes vokoru.
Ar sovu slūtu pērtī eju
Mozgōt mugoru un seju. 

Pērtī perūs es nu tīsas,
Lai palīk lopas maņ uz mīsas.
Kod sakolst lopas, taisu smeļti —
Un nabeja tys maņ par veļti: 

Ivanam pi čaja lyku
I pi jō par sīvu tyku.
Jys lypa klōtyn maņ kai lopa,
I tiuleņ gōjom mes da popa…

*
Pamōceiba te ir dūta —
Redz, kai paleidz bārza slūta!

**Saglobuota autora raksteiba

 

Karteņa: LaKuGys arhivs

Komentari slāgti.