Mītisku stuostu apveitais azars – Valnazars

LaKuGa 10. Juņs, 2013. gods Comments Off on Mītisku stuostu apveitais azars – Valnazars

Valnazars ir vīna nu apmaklātuoju īcīneituokajom apskatis i atpyutys vītom, kas atsarūn tyvu Aglyunai i natuoli nu Aglyunys–Kruoslovys autoceļa Šķeltovys pogosta Gruoveru syla īplokā. Nūsaukums azaram, īspiejams, ir dūts deļ tuo sovdabeiguo izskota i atsarasšonys vītys, kam dūts Valna vuords. Tys ir vīns nu nūslāpumainuokojim azarim Latgolā, apveits ar daudzom legendom. Valnazars saukts ari par Čertoku, Čortoku i par Čertaku. Meļneicu meža vydā asūšais Valnazars ir vīns nu dzydruokojim Latvejis azarim, kas pīsaista ar sovu sovdabeigū zylgonzaļū iudiņa kruosu, lelū caurradzameibu.

Azara plateiba ir 1,9 ha, bet maksimalais dziļums – 18,32 metri. Valnazars ir beznūtecis dzydriudiņa (radzameiba 8 m), sufūzejis izceļsmis azars dziļā pyltuvveida īplokā ar samārā stuovom krosta nūguozem. Azarā naītak i nu tuo naiztak nivīna upeite ci olūts. Ite naaug maldri i iudiņa rūzis. Valnazarā ir natipiski moz iudiņa augu, nalela zyvu sugu daudzveideiba. Azars atzeits par aizsorguojomu teritoreju 1977. godā, bet dobys līgums tys ir nu 1999. goda, taipat tys ir īkļauts Latvejis NATURA-2000 Eiropys nūzeimis aizsarguojamūs dobys teritoreju sarokstā. Vīna nu Valnazara dobys līguma leluokojom vierteibom ir ainova i sovdabeigais reljefs.

Valnazars

Ar azaru saistuos vairuoki nūstuosti, kurūs vainuojams ļaunums. Nu Valnazara izavaira ari putyni i meža zvāri. Pastuov verseja, ka Valnazars cielīs kaida kosmiska objekta kritīņa rezultatā. Nūstuosti viestej, ka Valnazara apleicīnē atsagadejušs naparasti i naizskaidrojami nūtykumi. Piec vītejūs īdzeivuotuoju informacejis, azara apleicīnē nikod nav dzeivuojušs cylvāki, partū ka ite nav īspiejams ilgstūši uzaturēt. Tyvuokuos sātys ir 2–3 kilometru attuolumā, bet vīneiguo kuodreiz azara tyvumā bejušuo mežsorga sāta ir nūdaguse.

Vēļ vīna nu teikom stuosta, ka itai vītai pīmeitūt puordabisks pīviļkšonys spāks – apleicejūs sādžu zemnīki Valnazara apkaimē ir apsamaļdejušs, eimūt pa vīnu i tū pošu vītu, naspādami atrast pareizū ceļu. Ka kaids ite riskej nūsamauduot, tod azara vydā varūt sareibt golva, iudiņs ari sovaidi ceļūt iz augšu, i tam ir soldona garša. Ir dzierdāts, ka ituo azara dybynu nivīns tūmār nav dasnīdzs, partū ka taida naasūt vyspuor. Vaci cylvāki zynūt stuosteit, ka kaids Valnazarā nūsleikušais piec kaida laika izskoluots pavysam cytā azarā.

Cylvāki beidušīs naktī īt ci braukt gar azaru. Vīnu reizi veirs naktī ar pajiugu devīs iz sātu gar Valnazaru. Nu tuos reizis veirs nav radzāts, bet azarā atroda pajiugu i beigtu zyrgu. Dīnvidu pusī azaram agruok bejuse pļova, kur tykuši vasti zyrgi pīguļā. Pļovā atsaroda īploka, bet i pošys pļovas vydā bedre gultys lelumā. Itū bedri sauc par Valna gultu. Puiši ir deriejuši, ka itymā gultā vysu nakti nūgulēs, bet nivīnam tys nav īsadevs. Kai tik aizmīg, tai vysod pasamūst cytā vītā pļovā ci natuoli nu Valna gultys. Vacī ļauds brauc pi azara kuojis dzīdēt, partū ka iudiņam pīmeitūt dzīdnīciskys spiejis. Azara dybyns atguodynoj muola kluonu. Reiz pi Valnazara īsaroda TV3 filmiešonys grupa i navarēja uzjiimt materiālu, partū ka piļneigi jaunys baterejis beja nūsasādušs. Tagad itei pļova ir aizauguse ar kūkim. Kod ir bezviejs, pi azara var dzierdēt klusus vaidus i raudys. Saisteibā ar azaru ir īsavīsuse loba tradiceja – braucūt paceli, iudinī juoīmat moneta. Tei asūt loba zeime. Vītejī īdzeivuotuoji soka, ka tai teik atmoksuots Valnam par Valnazara apleicīnē pavadeitū laiku i naškeistuo gora trauciešonu.

Karteņa: Valnazars aglona.travel
Roksta autore: Rita Gruševa

Komentari slāgti.