Laura Bicāne: „Latgalīšu volūda maņ dzeivoj sirdī”

LaKuGa 4. Juļs, 2013. gods Comments Off on Laura Bicāne: „Latgalīšu volūda maņ dzeivoj sirdī”

Lauru Bicāni sateiku syltā piecpušdīnē Reigā, 1.rokkafejneicā. Smaideiga i gaiša, gierbusēs dabasu zyluos drēbēs, jei gatavejās snīgt sova pyrmuo albuma atkluošonys koncertu. Laura ir mārga ar dzīsmi sirdī, kas ir gotova paviesteit par sovu ceļu leidz pyrmajam albumam.

–          Kai tev īguoja pruotā izdūt sovu albumu?

–          Kotram muokslinīkam tys ir koč kurā breidī sapneits, tei vieliešonuos, lai byutu sovs albums. Jau seņ beja tai, ka cylvāki maņ apsavaicuoja, voi maņ ir sovs albums. I tod es tai dūmoju: „Nui, es dzīžu, dzīžu dzeivū muzyku, bet nav nikuo taustoma, kū varātu cylvākim duovynuot.” Daguoja taids breids, ka izdūmuoju – voi nu tagad, voi nikod. Ka es gaideišu lobukokus apstuokļus, tod es varu jūs ari nasagaideit. Laiks beja pyrmū koč kai sataiseit. Paļdis juosoka „Dabasu Durovu” muzikim, Arnim Slobožaninam. Nūgiva tū munu signalu. Jī maņ paleidzieja pi malnuo dorba. Poša gryutuokuo beja taišni īraksteišona. Juosoka paļdis ari Daugavpiļs dūmei i cytim…Vīns ir īsadūmuot, nui, es grybu tū albumu, bet, lai jū realizātu, vajadzeiga paleidzeiba nu cylvāku.

–          Kū tev pošai nūzeimoj albuma izdūšona?

–          Tagad tikai pamozom suocu aptvert. Es ilgi navarieju aptvert. Es īraudzeju jū pusūtru stuņdi pyrms pyrmuos prezentacejis, kas beja Daugavpilī 18. junī. I tikai tod, kod es jū teišom īraudzeju, es sajutu, ka tik teišom tys ir mums albums! Tei ir jauna lopa, kas škirās puori ar tū albumu muzykys daiļradē.

–          Kū tu ar sovu muzyku ceņtīs paviesteit klauseituojim?

–          Na tikai klauseitīs, bet ari aizadūmuot par lītom. Pats leluokais izaicynuojums maņ ir dzīšmu teksti, partū ka tūmār gribīs uzrunuot. Prūtams, muzyka ari iznas tū tekstu. Kai kurs jū, prūtams, ari uztver. Par attīceibom, par Dīvu. Ka cylvāki aizadūmoj, tod muns mierkis ir jau sasnīgts.

–          Tu saceji, ka teksti tev ir leluokais izacynuojums. Par kū taišni latgalīšu volūdā, navys, pīmāram, angļu ci krīvu?

–          Tai kai muna ūtruo nūsadarbuošona ir ar volūdom, kas ir muna sirdslīta, maņ ir dzīsmis ari dažaiduos volūduos. Vuocu, franču, prūtams, latgalīšu volūdā ir leluokuo daļa. Tuos pošys lobuokuos, prūtams, partū ka latgalīšu volūda ir muna dzymto volūda, muna sirds volūda, ari pirmuos dzīsmis es suoču raksteit latgaliski.

–          Taitod latgalīšu volūdai tovā dzeivē ir lela nūzeime?

–          Prūtams! Tei ir sirds volūda. „Dabasu Durovu” menedžere stuosteja, ka volūdys cylvākam dzeivoj koč kur rūkuos, golvā, acīs, ausīs. Kod mes tai sprīdem ar jū, es saprotu izreiz, ka latgalīšu volūda maņ dzeivoj sirdī. Kod es runoju voi kod es dzieržu, ka kaids runoj latgaliski, tod jiutūs kai sātā. Maņ, prūtams, ir gryuts ar tū pareizraksteibu, ar vuordu izvieli… Suopeiga tema, daudz kū nasaprūtu, bet juosavuica izkūpt sovu volūdu.

–          Kai tu poša raksturuotu žanru, kurā tu darbojīs?

–          Gryuši eistineibā. Ka maņ kaids praseitu, kaidā žanrā darbojūs, maņ ir bais koč kū napareizi pasaceit. Partū ka es nikur naasu vuicejusēs nikaidus džezus, ni blūzus. Maņ ruodīs, ka piec tuo īdalejuma tys pats pops ari ir. Vysim jau vysod gribīs pījimt tūs terminus koč kaidus. Es asu dzīsmineica, i varātu saceit, ka es vēļ mekleju. Maņ pateik eksperimentēt. Es tū doru prīkš sevis. Var tik daudz kū atkluot!

–          Voi itymā laika pūsmā daguoja sasadūrt ari ar kaidom gryuteibom?

–          Bet prūtams! Bet tuos gryuteibys beja lobys, tuos beja vajadzeigys, partū ka caur jom daudz īsavuiceju. Īsavuiceju, kai struoduot ar cytim muzikim. Maņ vīneigī lobvieleigī apstuokļi beja zam laika spīdīņa. Vyss nūtyka cīši mudri, kai saceit, raksteišona, tei leluokuo gryuteiba nūticēt, ka vyss nūteik. Leluokuo gryuteiba beja tys laiks, kam vyss ir pakļauts.

Laura Bicane KartenaL E.Husare

Albuma “Es tikai ļaujūs” prezentacejis koncertā Reigā. Karteņa: E. Husare

–          Tu saceji, ka sasadorbuoji ar „Dabasu Durovom”. Kai tei sadarbeiba izapaude?

–          Cīši daudz dzīšmu aranžiejumūs. Var pīminēt ari Romānu Sladzi, gitaristu. Jis vyspuor ir vīns lels talants, kai saceit. Myusim tei sadarbeiba cīši labi guoja. Mēs dzīžam kūpā i spieļejam. I, prūtams, vyss tys malnais dorbs – īroksti. Tymuos prezentacejuos, ka ir kluot i atbolsta, lai nabyutu vīna kai piersts, kas patīseibā gondreiž voi asu. Jiutams tys drauga placs, tys atbolsts.

–          Tys nūzeimej, ka sadarbeibu viertej kai veiksmeigu?

–          Nu, prūtams! Es cīši prīcojūs, ka latgalīšu muzykā mes vīns ūtru varim atbaļsteit.

–          Kūpumā esi apmīrynuota?

–          Kūpumā es izdareju tik , cik es varieju. Nabeja tai, ka es tī taupeigi koč kai. Ceņšūs, kai nu vīiņ varieju i kaidys viņ īspiejis beja. Golvonais, kū īsavuiceju nu „Dabasu Durovu”, nu Arņa, ka vajag naatlaideibu, ka var vēļ vaira nu sevis izspīst.

–          Kaiduos vītuos esi uzastojuse kūpumā?

–          Vysvairuok latgalīšu pasocīni, festivali. Maņ pateik taidi mozi pasuokumeņi. Pat, ka mani paaicynoj tikai vīnu dzīsmi nūspieļuot, tys maņ jau ir daudz. Mani saista svešvolūdys, deļtuo, prūtams, asu saisteita ari ar uorvaļstim. Vuoceja, Franceja, kur asu bejuse Erasmusā. Lītovā spieļuoju. maņ cīši pateik taida cyta vide. Ir interesanti, kai cylvāki uztver tū dzīsmis mesidžu, nasaprūtūt vuordus.

–          Kaida ir uorzemnīku attīksme, kod tu dzīdi latgaliski?

–          Saceja, ka skaņ kai itāļu volūda. Precīzi napīmiņu vairs, bet cīši daudz kū lobu ir sacejušs.

–          Varbyut ari kaidūs konkursūs esi pīsadalejuse?

–          Asu. Eirovizejā, bet tys tai kai ir jau aiz mugorys. Bet, nu, pagaidom tys beja taids leluokais mārūgs. Ari Vuocejā pīsadaleju taidā nalelā konkurseņā.. mani tī konkursi koč kai nasaista. Na jau konkursūs es māroju izaugsmi, koč gon tys ari ir cīši svareigi.

–          Voi vairuok spieļoj sev voi klauseitojim?

–          Agruok vairuok spieļiuoju sev, bet tagad vairuok klauseitojim.

–          Koč kai ceņtīs ar jim komunicēt?

–          Ar skatīni. Bet tys ir cīši gryuts partū, ka var sajukt dzīsme. Porsvorā maņ tys saīt, bet es vēļ asu ceļā, lai sajustu tū atgrīziniskū saikni ar klauseitojim. Maņ ruodīs, ka juobyut patīsam i atkluotam, taidam, kaids tu esi iz skotuvis. Taipat vysim naītruopeisi, bet koč kurā breidī klauseitojs var sajust tū, kū tu jam dūd.

–          Tu saceji, ka ceņtīs dabuot ocu kontaktu ar klauseitojim. Voi nav gadejīs sajaukt dzīsmi?

–          Ir, i labi, ka es sajauču, partū ka es vuicūs tū mudri nūslēpt.

–          Kaidu tu sevi redzi nuokūtnē?

–          Gryuts pasaceit. Dūmuoju, ka īraudzeišu albumu i saprasšu, kū maņ dareit. Bet nūteikti vajag ar muzyku turpynuot, partū, ka, maņ ruodīs, navar turēt sveci zam pyura. Pat, ka es raudzeitu nūlaist rūkys, es koč kurā breidī otkon saprostu, ka es navaru tai vīnkuorši muzicēt, dzīduot. Gribīs ari cytim nest tū muzyku klauseitīs.

Ar Lauru sasarunuoja Inese Čiževska

Komentari slāgti.