Čenču Jezupa dzeive i dorbs

Portals lakuga.lv 6. Juļs, 2013. gods Comments Off on Čenču Jezupa dzeive i dorbs

Divdesmituo godu symta suokuma Latgolys atmūda nabyutu īdūmojama bez aktivim i ceņteigim tautys darbinīkim. Vīns nu taidim beja ari Jezups Kindzuļs aba Čenču Jezups – pazeistams sabīdriskais darbinīks, agronoms, rakstnīks i publicists, cylvāks, kam saitis ar Latgolu i latgalīšim vysod bejušs pyrmajā vītā.

Cencu JezupsČenču Jezups. Karteņa: P.Zeile “Latgales kultūrvēsture”

Jezups Kindzuļs dzims 1888. goda 16. aprelī Drycānu pogosta Kūzmūs zemnīku saimē. Piec vuiceibom pogosta školā i Rēzeknis Piļsātys školā jau ap 1900. godu Jezups devēs iz Pīterburgu, kur vuicuos 6. gimnazejā, aktivi īsasaistūt latgalīšu sabīdriskajā darbeibā, tymā storpā spielejūt teātri Muzykaliskuos bīdreibys puļceņā. Piec gimnazejis pabeigšonys Jezups Kindzuļs, saglobojūt dzymtū saikni ar zemkūpeibu, studej agronomeju Pīterburgys universitatē, kuru pabeidz 1913. godā.

2Latgalīšu aktiru puļceņš 1907. godā. Karteņa: P.Zeile “Latgales kultūrvēsture”

Pyrmuo pasaulis kara laikā dorbuojīs kai sanitars frontē, piec 1917. goda Februara revolucejis Jezups Kindzuļs suoc aktivu politiskū darbeibu – īsasaista apreļa kongresa organiziešonā Rēzeknē, dorbojās Latgolys Pagaidu zemis padūmē, nu 1918. leidz 1920. godam – ari Latvejis Tautys Padūmē. 1919. godā Latvejā nūsadybynojūt padūmju varai, Jezups Kindzuļs voda Rēzeknis Tierdznīceibys školu, kur dorbojās ari kai školouotuojs. Piec naatkareibys ceiņu beigom jis turpynoj dorbuotīs politikā – struodoj Rēzeknis apriņča vaļdē, nu Latgolys Zemnīku partejis teik īvālāts ari Satversmis sapuļcē, nu 1920. leidz 1921. godam bejs ari īkšlītu ministra bīdrs.

Piec Satversmis pījimšonys i jaunuos Saeimys īvieliešonys Jezups Kindzuļs pamat politiku, bet turpynoj sabīdriskū dorbu sev tyvajā agronomejis lauceņā. Kindzuļs struodoj par redaktoru taidim izdavumim kai „Zemnīka Bolss” (1924) i „Latgolas Zemkūpis”, kam beja miļzeiga nūzeime Latgolys zemnīku saimnīciskuos dzievis atteisteibā. Kindzuļa redakcejā izīt ari „Latgolas lauksaimnīka kalendars”, divdesmitajūs godūs jis ir Latgolys Lauksaimnīceibys bīdreibu savīneibys prīkšsādātuojs, vāluok sekretars i agronomiskuo biroja vadeituojs, pats saiminīkuodams Ilyukstis apriņča Laucesys pogosta Pelēķūs. Treisdesmitajūs godūs Jezups Kindzuļs struodoj ari Daugovpiļs Zemis bankā.

Jaunuos Latvejis valsts byuveišona muokslai atjēme daudzus rakstnīkus i publicistus, nūvierzūt tūs vaļsts i saiminīciskajā dorbā. Izjāmums nabeja ari Jezups Kindzuļs, kurs pyrmū reizi publicējuos jau 1906. godā, rokstūt par volūdys problemom gazetā „Gaisma”. Sarakstejs i publiciejs ari stuostus i tāluojumus, kai „Piteriša ribšona”, „Eisa dzeive – gars myužs”, „Ar kristu pret Krystu” i c., sovūs dorbūs skorūt sabīdreibai svareigys temys, pīmāram, tīkšonūs piec izgleiteibys ci bazneickungu politikanismu. Tūmār sova nūzeimeiguokuo dzeivis dorba izdūšonu Jezups Kindzuļs napīdzeivoj, juo romanu „Piters Vylāns” izdūd Vladislava Lōča izdevnīceibā Daugavpilī viņ 1943. godā. Romans ir kulturviesturiska vierteiba, dorbs, kas stuosta par latgalīšu nacionalū atmūdu Latgolys laukūs, lelā mārā ari autobiografisks. 1944. godā reikuotajā latgalīšu literaturys konkursā romanam pīškeire pyrmū gūdolgu.

Jezupa Kindzuļa myužs apsaraun tragiski. Padūmu varys aptuokļūs 1941. goda 28. majā jū apcītynoj, spydzynoj i nūgalynoj. Nav precizuoku ziņu par latgalīšu sabīdriskuo darbinīka nuovis apstuoklim, pat par datumu. Juo davums Latgolys kulturys, politiskajā i saiminīciskajā atteisteibā gon bejs tik lels, ka itys veirs ir peļnejs palikt tautys atmiņā.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Komentari slāgti.