Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda

Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda

skrinda_kazimirsKazimirs Skrynda pīdzyma 1875. goda 2. augustā Daugavpiļs apriņča Leiksnys pogostā, Līpys Mukānu cīmā. Juo darbeiba beja cīši daudzpuseiga, jis beja gareidznīks, školuotuojs, rakstnīks, gazetu redaktors, izdeviejs. Juo tāvs ar muoti beja moztureigi zemnīki Donats i Apoloneja, kas izacēle ar sovu struodeigumu, beja dīvticeigi, prota laseit i raksteit. Itymā saimē stypri izapaude snīgšonuos piec zynuošonom. Kazimirs pyrmū izgleiteibu īgiva Leiksnys školā, piec kurys beigšonys 13 godu vacumā ar prāvesta Narkēviča atbolstu (100 rublim) puorsacēle iz Pīterpili, lai īsastuotu Sv. Katrīnys progimnazejā.

Sv. Katrīnys progimnazejā vuiceibys jau guoja treis nedelis, i Skrynda navarēja paspēt apgiut vuiceibu vīlu, lai varātu vuiceitīs ar vysim kūpā. Partū jis atsagrīze sātā i godu vuicejuos Daugavpiļs realškolā, piec kurys beigšonys atsagrīze Pīterpilī i īsastuoja Sv. Katrīnys progimnazejā. Jis cīši labi vuicejuos, partū jam nabeja juomoksoj par vuiceibom. Ar laiku jis suoce paleidzēt sovim bīdrim, pasnīdzūt pryvātstuņdis. 1893. godā īsastuoja Pīterpiļs Goreigajā seminarā i četrus godus vāluok – Pīterpiļs Goreigajā akademejā, kur Kazimirs Skrynda īgiva teologejis magistra grādu i tyka īsvieteits par prīsteri.

1901. godā Skrynda tyka nūzeimāts par Sv. Katrīnys bazneicys vikaru i školu kapelanu, 1902. godā puorcalts iz Minsku, vāluokajūs godūs struoduoja par teologejis profesoru i inspektoru Pīterpiļs Goreigajā seminarā. Kod Kazimirs atsagrīze nu Minskys iz Pīterpili, jis aktivi īsasaisteja latgalīšu kolonejis sabīdriskajā dzeivē. 1902. godā īsastuoja latgalīšu Muzykaliskajā bīdreibā, vāluok palīkūt par tuos vadeituoju. Dorbuojuos izdavumūs „Auseklis”, „Sākla”, „Ticeiba un dzeive”. 1910. godā jū puorcēle iz Gatčinu par prāvestu i školu kapelanu, kur jis stipri beja nūškierts nu latvīšu sabīdreibys, piec tam atsagrīze Pīterpilī i leidz 1917. godam kolpuoja par prāvestu Sv. Katrīnys bazneicā.

Pīterpiļs pūsms Skryndys dzeivē beja cīši nūzeimeigs. Jis dybynuoja školys i veicynuoja tūs darbeibu, reikuoja kursus školuotuojim, ryupējuos par školuotuoju sagataveišonu Latgolys školom. Nu 1908. leidz 1918. godam redigēja i izdeve „Drywu”. Gazetys aizdavums beja kolpuot sovai tautai – vest tū pi gaismys, pruota i montys, tei vuiceja latgalīšus skaiteit, cēle jūs nacionalū pošapziņu.

Pyrmuo pasauļa kara beiguos Skrynda aktivi pīsadaleja latvīšu organiziešonā, lai snīgtu paleidzeibu karā cītušajim i bieglim. Latgolys biegļu bārnim jis nūorganizēja apmāram 30 školys, uzturēja patversmis i internatu Latgolys vydsškolu i studejūšajai jaunatnei Pīterpilī. 1918. godā Skrynda Rēzeknē kūpā ar Valereju Seili organizēja školuotuoju kursus. Lelinīkim nuokūt pi varys, „Drywa” i „Drywas kalendārs” tyka slāgti i pošam redaktoram pīsprīsts nuovis sūds. Par laimi, Kazimiram izadeve nūsaglobuot. Kod 1918. godā Latgolu ījēme vuocīši, Skrynda atsagrīze Rēzeknē i nu jauna izdeve „Druwu” – „Jaunā Dryva”. 1918. goda novembrī Latgolu otkon ījēme lelinīki i Skrynda beja spīsts bēgt paceli – jis devēs iz Lītovu.

Myužeibā Skrynda nūguoja 1919. goda 25. majā Baptūs nu tifa, 1921. godā jū puorapglobuoja Rēzeknis Mīra lelajūs kopūs.

Kazimirs Skrynda beja vīns nu izcyluokajim latgalīšim, kas zīduoja vysu sovu dzeivi, lai paleidzātu cylvākim i lai paleidzātu sovai tautai īraudzeit gaismu.

Roksta autore: Rita Gruševa
Karteņa: lgdb.lnb.lv

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]