Ēriks Zeps: „Naradzu es sevi cytur, tikai Latgolā”

LaKuGa 23. Augusts, 2013. gods Comments Off on Ēriks Zeps: „Naradzu es sevi cytur, tikai Latgolā”

Eriks 3Latgolys muzykys aprynduos Ērika Zepa vuords ir labi zynuoms. Jis ir jaunīts, kurs nu pošys bierneibys ir saaudzs ar muzyku i nasabeist eksperimentēt ar dažaidim vierzīnim ir žanrim. Ēriku sateiku Rēzeknē kaidā korstā vosorys piecpušdīnē. Smaideigs i sarunai atvārts, jis ir gotovs pastuosteit par muzykys i Latgolys nūzeimi sovā dzievē, kai ari paruodeit tū, ka tradicionaluo muzyka var byut aizraujūša i vierteiga.

 

–          Kai tu īsuoki sovys muzykaluos gaitys?

–          Tys vyss īsasuoka, pasateicūt mamai, kura virzieja iz vysaidim puļcenim i kolektivim jau pyrms školys. Tod, prūtams, tys vyss aizguoja ari školā – kori, popgrupys, deju kolektivi. Kai soka, vysūs puļceņūs, kaidi viņ beja, beja juopīsadola. Suokās ari muzykys škola, i tai vyss ar laiku aizguoja, ka īsavylka arvīn dziļuok i dziļuok, i īsapatyka. Es zynu, ka jau caturtā klasē es gatavojūs, ka īšu iz muzykys vydsškolu, ka vuiceišūs i byušu muzykys školuotuojs. Ar laiku vyss drusceņ nūploka, bet beigu beiguos tai saguoja, ka atsagrīze sirds pi muzykys.

–          Kaiduos aktivitatēs tu pīsadoli niu?

–          Uzskaiteit vīnmār ir gryuši, bet pamatā vēļ arviņ ir Muzykys akademeja i postfoklorys grupa „Rikši”. Prūtams, dzīžu ari korūs, i nu ituo goda taisūs ari doncuot, deļtuo, ka doncošona tūmār ir vajadziega cylvākam fiziskai slūdzei. Darbojūs šur tur – vysaidi projekteni goduos ar vadeišonu, pīmāram, „GORA” pasuokumi, Dzīšmu svātki, ari pošpuorvaļdē asu īsasaistejs, lai byutu aptverts nu vysom jūmom. Puorsvorā vyss tūmār īt iz muzyku.

–          Voi tev nav griuši tū vysu paspēt?

–          Starp cytu, apkuortejī cylvāki maņ ir vaicuojuši, kai es tū vysu paspieju, i es nikod namuocieju atbiļdēt. Bet pyrms koncertzalis (I. Č.: Dūmuots „GORS”’ Rēzeknē) atkluošonys vīnu reizi tai najauši aizarunuojom ar režisoru Uģi Brikmani. Jis saceja, ka cik tu pīradynuosi sovu organismu jauneibā jau nu mozom dīnom struoduot, tik tu ari variesi nūstroduot, deļtuo, ka, kliustūt vacuokam, tys vyss apjūms sasamazynoj. Man tys nasaguodoj nikaidys problemys voi gryuteibys. Ja tu pīrūdi jau mozuos dīnuos struodot, tod ari mīreigi bez problemu tagad vari nūstruoduot.

gors

 

–          Kai tev pīteik laika sovom izklaidem? Tev tūmār ir taids vacums, ka gribīs sasatikt ar draugim, pabyut tuseņūs…

–          Nui, gribīs. Lai gon tū es ari nūraksteitu iz tuom aktivitatem, kas nūteik dorba dzeivē. Es naasu lels tuseņu cylvāks, i, gūdeigi sokūt, lelys masys mani cīši nūgurdynoj. Vyslobuokuo atpyuta maņ ir ar draugim kaidā piertī, kafejneicā, pub’ā voi uorā siežūt. Taipat saīt īplānuot koč kū, lai vysmoz tūs kontaktus uzturātu, sovaižuok cīši mudri  pazyud cylvāki. Tū es asu pamaniejs, niu Reigā dzievojūt.

–          Bet voi tev pošam nav gribiejīs mest vysu pi molys?

–          Nu prūtams, ir gadejīs tai, ka vysu gribīs mest pi molys. Tys parosti ir signals, ka vajag atpyutu. Tod es cenšūs atsaslēgt nu vysa iz kaidu laiceņu, i tod jau otkon kluot īt tys spāks i atsagrīž gribiešona. Pyrms vosorys es beju šausmeigi nūgurs, i tū ari draugi redzēja. Pajiemu atpyutu, aizbraucu ceļojumā, i burtiski piec nedelis maņ roduos jaunys idejis. Tod draugi raksteja, ka par reizi radzams, ka asu atsapyuts.(smejās)

–          Runojūt par idejom, kur tu jem īdvesmu?

–          Vīns ir, prūtams, Latgola. Man ir cīši svareigi ik pa kaidam laikam aizbraukt iz sovu dzymtū vītu, iz Varakļuonim. Tī ir koč kaida energeja i koč kas īškejs, ka es jiutu, ka dzymst koč kas jauns. Tai pat mani īdvesmoj apleik nūteikūšī pasuokumi i, lai cik stulbi tys nabyutu, ari ols īdvesmoj (smejās). Tūmār, izdzerūt vīnu aleņu, parreizi koč kai vyss pareizi sasaslādz i pasaruoda daudz vairuok ideju.

–          Kod tu pabeidzi vydsškolu, taipat īsastuoji ar muzyku saisteitā īstuodē. Deļkuo taida izvēle?

–          Nu, patīseibā tys nūtyka, pasateicūt muzykys olimpiadei. Par tū smiejuos Rēzeknis muzykys školuotuoji, ka „tei muzykys olimpiade laikam beja sareikota speciali, lai Ēriks saprostu, iz kurīni juoīt”. Pyrms tam es beju kaisleigs ģeografs. Dūmuoju īt iz ģeografim, tod ik pa laikam dūmoju, ka varbyut īt iz uorstim. Bet piec tuos muzykys olimpiadis ruodejuos, ka, ja ir aicynuojums i izadūd, tod ir juoīt. Saprotu, ka tys tūmār nav tik vīnkuorši, kai ruodejuos vydsškolys godūs, kas nūroka vēļmi īt iz muzyku. Ruodejuos, nu kas tod tei muzyka? Saprotu, ka tī teišom ir kū dareit. Deļtuo ari aizguoju. Prūtams, nadūmoju apsastuot, i jau seņ asu saprats, ka maņ vysmoz divi bakalauri ir juodaboj. Tod jau redzēs, kur es vēļ īsastuošu i kur studiešu.

–          Voi tu varātu saceit, ka muzyka ir tova sirdslīta?

–          Nūteikti. Muzyka ir tys, ar kū tu nu reita pasamūsti i dzeivoj vysu dīnu i vokoru, leidz pat vālaj naktij. Tys pateik i nanūgurdynoj. Maņ pateikt vuiceitīs akademejā, apleik ir tei naaprokstomuo aura, kaidys nav cytur, tikai muzykā.

–          Tu minieji, ka darbojīs grupā „Rikši”. Kai jiusim īnuoce pruotā ideja par sadarbeibu?

–          Tys nūtika, pasateicūt folklorys kūpai „Vīteri” Rēzeknē. Es dūmoju, ka varbyut i navarātu struoduot ar škoļnīkim, deļtuo, ka vysu laiku mainuos cylvāki i paaudzis. Tu sasnīdz augstu lateņu, i daīt laiks, kod juoīt pa celi. Kod mes saprotom, ka nu „Vīterim” pa celi aizīs lela daļa, izdūmuojom, ka gribīs tūmār turpynuot tū vysu – gon kūpā byušonu, gon folkloru, gon uzastuošonu. Izdūmuojom, ka varātu apsavīnuot grupā. Tai tys guoja, guoja, i beiguos izguoja veiksmeigi i pateikami.

–          Naasot dūmuojuši par sova albuma izdūšonu?

–          Asom. Albums byus iz „Rikšu” trešū jubileju janvarī. Jau vysi projekti ir uzraksteiti, apstyprynuoti, i tyuleit jau raksteisim īškā dzīsmes. Pajimsim nu koncertu dzievis nalelu pauzi, lai varātu disku normali sagatavuot. Itamā sokorā es asu saprats, cik cīši materializejās vuordi. Tymā septembrī mes pīsadalejom vīnā projektā Lītovā, kur bejom aizguojuši da azara, i tī meiginuojom. Īsarunuojom par planim, ka vajadzātu disku. I piļneigi nagaidūt vyss sasaslēdze tai, ka iz trešū jubileju disks byus.

–          Par kū byus albums?

–          Nasagribīs vysu tai par reizi atkluot, lai palīk koč kaida intriga i ūdzeņa, bet, ja nadaudz, tod juosoka, ka albums byus par myusim pošim. Tīši par „Rikšim”, par tū, kaidi mes asom gon muzykā, gon dzeivē, gon ari nūsaukumā.

riksi

 

–          Cik nūprotu, tu vysu laiku darbojīs komandā. Voi naesi dūmuojs suokt kaidu solo projektu?

–          Es nazynu, deļkuo, bet tīši iz skotuvis maņ ir daudz gryušuok byut individualitatei, nakai darbuotīs grupā. Tīši pretieji ir dzeivē. Dzeivē maņ ir daudz vīgluok struoduot vīnam pošam, i maņ ir cīši gryuši sasadorbuot ar cylvākim. Ir bejuši šaidi taidi pīduovuojumi, i varbyut ari kaidam pīkriššu. Bet tai, ka es dūmuotu, ka maņ tagad vajag solo karjeru, nav bejs.

–          Ar sovom uzastuošonom tu popularizej Latgolys vuordu. Kū tev pošam nūzeimoj Latgola?

–          Sovu Latgolys nūzeimeibu i vierteibu es saprotu tikai tod, kod puorsacieļu iz Reigu. Puorsavuocūt vīnmār ir dažaidi pūsmi. Tu aizbrauc, i pyrmū nedeļu ir taida sajiusma par tū, ka esi cytā vītā. Bet vāluok īsastuoj depreseja, ka apleik nav vairs īrostuos vidis. Tod es aizbraucu iz „Upeitis Uobeļduorzu”, i saprotu, cik tys cīši uzluodej! Latgola maņ nūtiekti ir tei vīta, kas uzluodej gon emocionali, gon goreigi, gon fiziski. Tī ir ari taidi cylvāki, kas nasaleidzynoj cytim cylvākim gon ar sovu mentalitati, gon eipašeibom, raksturu, vīsmeileibu… Latgola ir muna vysmeiluokuo vīta, kaida vīņ var byut, kur es dūmoju atsagrīzt, kod byušu dabuojs Reigā tū, kū Reiga maņ var dūt. Nūteikti braukšu atpakaļ deļtuo, ka naradzu sevi cytur, tikai Latgolā.

–          Taitod naesi dūmojis par uorzemem?

–          Maņ par uorzemem ir taids uzskots, ka iz tīni juobrauc, juoceļoj. Var braukt ari vuiceitīs i  padzeivot, bet ar taidu dūmu, ka mes veromīs, kai cylvāki tī ir tykuši leidz tik lobam leimenim, i tū vysu mieginuot vest atpakaļ iz Latveju. Es dūmoju kaidu laiceņu padzeivuot uorzemēs, bet tod nūteikti atsagrīzt, i vysu tū lobū pīredzi, kū es tī dabuošu, īguļdeit ite.

–          Voi, tovupruot, muzykai Latvejā ir perspektiva?

–          Es dūmoju, ka ir. Ir radzams, ka myusim ir profesionali muokslinīki, kuri var izasist iz Eiropys i Amerikys skotuvi. Koru i tradicionaluo muzyka ir taida, kas padora Latveju unikalu i myusus pošus dzili īdvesmoj. Deļtuo es dūmoju, ka tei ir perspektiva, bet juosariekinoj ar cylvākim. Tagad myusim ir „GORS”, i tys ir cīši jauki, bet tagad, dūd Dīvs, lai dūme saprostu, ka vajag radeit dorba vītys. Muzykai byus perspektiva tod, ja cylvāki grybēs muzyku. Ja jim nav dorba, ja jī nav paāduši, reti kurš grybēs.

–          Kai tu pats raksturuotu vierzīni, kurā darbojīs?

–          Tei ir vairuok tradicionaluo muzyka. Gon studejuos, gon „Rikšūs” saīt ar tū sasaskart. Muns mierkis ir paruodeit tū, cik tradicionaluo muzyka var byut augstvierteiga, ka jei ari var piec sovys sarežgeiteibys leidzynuotīs akademiskajai muzykai. Ūtrs taids mierkis, kas saisteits ar „Rikšim”, ir paruodeit tū, ka tradicionaluo muzyka var īt leidza laikam. Ja nabyus atteisteibys, tod vyss nūplaks. Tradicionaluo muzyka var byut taida, pi kurys var doncuot jaunīši. Na tikai taida, kuru zyna tikai vacuos tantenis.

–          Voi nuokūtnē ari taisīs saisteit sovu dzeivi ar muzyku?

–          Cytys izvielis maņ pagaidom nav. Ir juosavuica, i, ja es vuicūs muzyku, tod, gribi nagribi, ir ar tū juosaista dzeive, i maņ par tū ir lels prīks. Es dūmoju, ka byus kaidi cyti dorbi, bet pošūs pomotūs muzyka byus tys, kas vairuok vai mozuok veisīs cauri vysai dzeivei.

  

Ar Ēriku sasarunuoja Inese Čiževska

Kartenis: Ēriks intervejis laikā, karteņa – I. Čiževska
Duraceņa lūmā muzykalajā izruodē “Ķēniņmeita. Latgales pasaka” Austrumlatgolys koncertzala atkluošonys koncertā, karteņa- latgalesgors.lv
Ar grupu “Rikši”, karteņa – Ē. Zepa personeigais arhivs

Komentari slāgti.