Oktobrī nūtiks vairuoki pasuokumi veiskupa Boļeslava Sloskāna pīmiņai.

Boļeslavs Sloskāns dzims 1893. goda 31. augustā Latgolā, Stiernīnis draudzē, nu augstuokū izgleiteibu dabuojs Pīterburgā. 1926. godā slapani nu padūmu varys pāvests īsvieteja jū par katuoļu veiskupu. B. Sloskāns beja vīns nu trejim katuoļu veiskupim, kas tymā laikā dorbuojuos PSRS. Dreiži piec īsvieteišonys padūmu vara jū apcītynuoja i vuordzynuoja cītumūs da 1933. godam, kod, atsokūt iz Vatikana i Latvejis vaļdeibys praseibom, PSRS vaļdeiba veiskupu īmaineja Latvejai pret padūmu spīgu. Latvejā veiskups struoduoja Gareigajā seminarā i Latvejis Universitatis Teologejis fakultatē. 1944. godā B. Sloskāns i vēļ cyti augsti bazneicys kolpuotuoji devēs trymdā iz Vuoceju. Tī veiskups Sloskāns snēdze lelu atbolstu studiejūšim latvīšu biegļu jaunīšim. Veiskups nūmyra 1981. godā Beļgejā. 1993. godā juo miersteigī palīki tyka puorvasti iz Latveju i puorapglobuoti Aglyunys bazilikys kriptā. 2000. godā tyka suokts Sloskāna beatifikacejis (pasludynuošonys par sveiteigū) process.

 

3. oktobrī

17:00 nūtiks veiskupa Boļeslava Sloskāna ūļneicys atkluošona blokus Reigys Katuoļu gimnazejai. Itymā teritorejā veiskups dzeivuoja, uzaturūt Latvejā.

17:45 Reigys Katuoļu gimnazejā nūtiks vojuotuos Bazneicys mūcekļu i ticeibys līcinīku pīminis ustobys atkluošona.

19:00 Reigys Katuoļu gimnazejā nūtiks ekumeniskais dīvakolpuojums. Komponista Riharda Dubrys skaņdorbus, kas veļteiti veiskupam B. Sloskānam, atskaņuos Sv. Marejis Magdalenys draudzis kors i muziki.

4. oktobrī

11:00 Sv. Mise Franciska bazneicā ar Latvejis i uorvaļstu veiskupu daleibu.

16:00 Reigys Latvīšu bīdreibys nomā nūtiks konference „Patiesība un Piedošana”. Par konferenci vaira skaiti ite.

16. oktobrī Eiropys Parlamentā Briselē nūtiks režisoris Dzidras Smiltēnys kinys „Lūgšana krustā” izruodeišona.

 

 

Ziņu sagataveja: LaKuGa