Latgola – trešuo zvaigzne Latvejis dabasūs tyka īdagta pyrms 95 godim. Daudz vieju i nagaisu skriejs puori, nu asam variejuši nūsorguot sovu volūdu i kulturu. Vielejam, lai sevkurs myusu dorbs – lels ci mozs – Latgolu i Latveju dora stypruoku!

Vaļsts svātkūs sveicam ar latgalīšu autoru 20. godu symta pyrmajā pusē* Latvejai veļteitajom ailem.

LaKuGys kolektivs

Teodors Drozdovs
Latgolai

Tev, Mōras zeme, slavas dzīsmi
Ar prīku sirdī dzīd Tovs dāls!…
Kod svešumā es tōli kleistu,
Maņ acīs vīnmār stōv Tovs tāls.

Es sveicu Tevi, Mōras zeme,
Tu munu sapņu, ilgu tulks, –
Es Tevi radzu dyžu, cālu,
Kaut sirdī spīž maņ skum’u slūgs.

Es sveicu Tevi, Mōras zeme,
Tu munas dzeives, laimes stōsts,
Un jyutu, svešā molā kleistūt,
Kai dvēs’li glauž Tovs mōtes glōsts.

J. Silkāns
Kas mums var pateikt…

Kas mums var pateikt,
Kas var byut dōrgōks
Par Latvijas sauli un Latvijas zemi;

Kur vēļ tu, cylvāks,
Tik daudz nu dzeives
Kai dzymtajā zemē sev montoj un jemi?

Kas mums var pateikt,
Kas var byut svātōks
Par Latvijas zemi un Latvijas sauli;

Kur vēļ tik vīgli
Myužeigi dusēs,
Kad dzimtines kalneņā guļdeiti kauli?

Aleksandrs Ancāns
18. NOVEMBRĪ

Latvīšu tauta sviņ gaviļu svātkus. –
Līksmi skaņ dzīsmes,
Karūgi kaist…
Dzidri pret sauli
Plyust sirdsdedzes līsmes, –
Aizamērst ryupes
Un –
Ikdīna gaist.

Latvīšu zeme sviņ uzvaras svātkus. –
Darbeibā naigā
Aizgōjis laiks.
Divdesmit godus
Jau latvīšu vaigā
Atblōzmoj saule
Un –
Myužeibas zaigs…

Latvīšu zemē dzymst jaunōta dzeive.
Vīnōtai tautai
Ņyu
Kūpejs ir dorbs.
Zīdojūt sevi ir atgyuta breive,
Aizmērsts un padzeits
Īnaidnīks skorbs.

Latvīši, karūgus paceļsim augstu;
Rūbežom pōri tim pleivōt,
Tōs segt!
Zvārastam izstīpsim
Tulznainū plaukstu: –
Vīnōtim dzeivōt
Mums,
Tāvzemei degt!

Karteņa: LaKuGys arhivs
*saglobuota tuo laika raksteiba