23. decembrī 15.00 stuņdēs Nautrānu sporta hallis – kulturys noma izstuožu zalā nūtiks Ontona Kūkuoja pīminis pasuokums “Ontons storp sovejim”.

Taišni Ontona Kūkuoja dzimšonys dīnā tieļneica Svetlana Skačkova-Marčenko, kura ir autore Kūkuoja pīminekļam pi Latgolys Kulturviesturis muzeja Rēzeknē, nautrānīšim duovuos pīminekļa maketu.  Ontons Kūkuojs dzims 1940. goda 23. decembrī Nautrānu pogosta Rudukūs kaļva saimē. Vuiciejīs Nautrānu vydsškolā, Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā i Latvejis Muokslys akademejā. Kūkuojs beja pazeistams kai kulturys darbinīks, kura uzmaneibys lūkā beja literatura, muoksla, teatris i kina, kulturviesturis pietnīceiba.

Dzeju publiciejs nu 1969. goda, Kūkuoja dzejūli apkūpuoti kruojumūs “Māla vezums”, “Vāraunieks”, “Sovā saimē”, “Mīlesteiba, lelais Līpukolns”, “Oka”, “Klēpis”, “Sāta”, “Kur ņemies, spēks”.

Muokslys jūmā labi zynoms ar sovim dorbim pasteļa tehnikā, kurūs vysbīžuok radzami Nautrāni, Kuorsova, Ludza. Ontons Kūkuojs struoduojs ari par dekoratoru Rēzeknis Tautys teatrī.

1974. godā lelu sabīdreibys interesi pīsaistieja Latgolys folklorys uzvadums “Kuozys Latgolā”, kura režisors i dramaturgs beja Kūkuojs. Aktermuokslā Ontons Kūkuojs sevi pīruodieja Rēzeknis Tautys teatra izruodēs, kai ari kinuos “Cylvāka bārns” i “Trīs minūšu lidojums”. Ontons Kūkuojs beja iniciators vairuoku pīminis zeimu izveiduošonai Nautrānū pogosta Miglinīkūs, Kuorklinīkūs, Dekterūs, Lyuzinīkūs, Pujatūs i Rudukūs.

Kūkuojs bejs ari pedagogs Nautrānūs i Rēzeknē, kai ari Ludzys muokslys školys direktors. 2001. godā Ontonam Kūkuojam tyka daškierts Catūrtuos škirys Treju Zvaigžņu ordeņs, nu 2006. godā tyka padūta ari Leluo folklorys goda bolva par myuža īguļdiejumu.

Ontons Kūkuojs myužeibā nūguoja 2007. goda 18. aprelī i tyka paglobuots Desetnīku kopūs.

Ziņu sagataveja: LaKuGa
Karteņa: diena.lv