Rēzeknis fogteja 14. godusymtā

LaKuGa 5. Marts, 2014. gods Comments Off on Rēzeknis fogteja 14. godusymtā

Rēzeknis vuords dokumentūs pyrmū reizi pasaruoda 13. gs. 80. godūs, kod pīmynāts kaids vuocu ordiņa bruoļs Oto Pašedahs, kas kūpā ar sovim karakolpim nu Rēzeknis uzbrucs pleskavīšim. Nu ituo dokumenta izrīt, ka vuocīšim jau tymā laikā Rēzeknē bejs atbolsta punkts. Rēzeknis piļs varātu byut calta storp 1264. i 1324. godu, tok par spieceigu nūcītynuojumu palyka tikai 14. gs. ūtrajā pusē. Senejuokī piļs nūsaukumi: ap 1280.  godu bejs Rositen i ap 1324  godu – castrum Rositen. Piļs atsarūn Rēzeknis upis lobajā krostā natuoli nu Vysusvātuokuos Jezus Sirds katuoļu bazneicys. Nu 1980. leidz 1982. godam pilī veikti arheologiskī izrokumi Ēvalda Mugurēviča vadeibā, kuru laikā tyka konstateits, ka Rēzeknis piļs calta senejā latgaļu apdzeivuotā piļskolnā.

rezeknis pilsRēzeknis piļsdrupys. (Karteņa: LaKuGys arhivs)

Par piļs ceļšonys laiku nav tīšu dokumentaru līceibu. Par tū, ka Rēzeknē pastuoviejuse kaida senejuoka kūka piļs, līcynoj 14. gs. vydā (ap 1360. godu) izdūts dokuments, kurā nūruodeitys ordiņa i arhiveiskupa nadaprasmis īkaruotūs zemu deļ. Iz arhiveiskupa puormatumim ordiņa puorstuovi atsaceja, ka ordiņs vīns pats sovai varai pakļuovs Lubuona azara apvydu i ka Lubuona azars i apleicejuos zemis pīdarūt ordiņam, kū tam ar vysom tīseibom i pīdarumim duovynuojs Polockas kņazs Konstantins.

Rēzeknē bejuse fogta piļs.  Fogtu pīnuokumūs ītylpa nūdavu īvuokšona, tīsys lemšona, piļs aizsardzeiba pret lītuvīšu i krīvu karaspāku uzbrukumim i pīsadaleišona ordiņa karaguojīņūs. Nu 1348. leidz 1555. godam ir zynomi 17 Rēzeknis fogtu vuordi. Rēzeknis fogtam beja padūta ari ūtra Livonejis rūbežpiļs – Ludza.

Zinis par Rēzeknis fogteju i pili atrūnamys ari hronikuos i ordiņpiļu apsekuošonys aktūs. Tai, par pīvadumu, vuocu ordiņpiļu vizitacejis dokumentūs Livonejā 1488. godā skaitom: “Rēzeknis piļs labi apguoduota ar [puortyku] i vysu vajadzeigū, kas pilei ir napīcīšams, i par fogtu ir dīvbejeigs veirs.” Itys pīmynātais veirs ir pats Valters fon Pletenbergs – slovanuokais Rēzeknis fogts, nu 1489. goda – landmaršals, bet nu 1494. goda – ordiņa mestrs Livonejā!

zeimugs

 

Ordiņa maršala omota zeimūgs, 1348. gods. (Karteņa: letonika.lv)

Ordiņa karaspāka skaitliski leluokū daļu sastateja vītejī īdzeivuotuoji. Par 1375. godu Hermanis nu Vartberges sovā hronikā stuosta, ka Rēzeknis fogts ar 400 jaunkristeitajim (taitod ar latgaļu zemnīkim) ībrucs Polockys kņaza zemē, tū pūstejs, sajemūt nebreivē 86 cylvākus i 100 zyrgus, pošim nacīšūt nikaidus zaudiejumus. Ordiņa bruoļi kara gaituos jēme leidza ari daļu sovu kolpuotuoju. Tūs pīsadaleišona karūs ir aplīcynuota vairuokkuort – tai, par pīvadumu, nu 1435. goda ir zinis, ka kaujuos ar lītuvīšim ir krits Rēzeknis fogta dzierīņu puorziņs.

Nanūlīdzami, Rēzeknis piļs sovus zīdu laikus pīdzeivuoja taišni 14. i 15. gs. suokumā, ar kotru nuokušū godu dasmytu bīžūs sirojumu i karu deļ vys zaudejūt sovu suokūtnejū varonumu.

Roksta autors: Eduards Plankājs

Komentari slāgti.