“Volūdys vaicuojums”. 39. raidejums

Portals lakuga.lv 12. Novembris, 2014. gods Comments Off on “Volūdys vaicuojums”. 39. raidejums

Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda novembra numera.

39. raidejums (burts “u, v”)

Esit sveicynuoti Latgolys radejis klauseituoji! “Volūdys vaicuojumā” kūpā ar Jums ir Maruta Latkovska.

Ari itūreiz runuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtim u, ū i v. Pyrma nūsaukšu nazcik vītu vuordu ar itim suokuma burtim: Undrukāni, Unguri, Upinīki, Upmola, Užynkolns, Ūglinīki, Ūgļova, Ūgrinīki, Ūšinīki, Ūzulaine, Ūzuleni, Ūzulmuiža, Ūzulova, Ūzuļnīki; Vabale, Vacpiļs, Varakļuoni, Viļaka, Viļāni, Vylcāni, Vylkova, Vonogi, Vuorkali, Vuorkova, Vuoveri, Vagali, Vaivodi, Valaini, Vuornaiši, Vaičuli, Veceli, Veiguli, Veiguri, Veiksna, Veipi, Vierdeni, Vieveri, Vieži, Vydsmuiža, Vyduči, Vyrauds (azars), Vyški, Viļumāni, Viļuši, Voini (ari Voiniškys), Voiti, Vuškusola.

A niu par cytim vuordim. Ubogine, ubogīne ir iedīņs nu maizis gabaleņu iudinī, ari nabogmuoja. Učaska, ari učastka, ari daļders ir 24–30 ha zemis ar 4–6 nalelom saimnīceibom. Ukuots, ari ukuoti – ir reiks pūda izjimšonai nu cepļa. Uļbiks – buļbe, guļba, a uļbineica, ari uļbaite – nūlaseits buļbu, guļbu teirums. Upārts – patmīleigs, izlutynuots, tīpeigs bārns, Ūluoknis, ari ūlinīks – iedīņs nu pīna, ūlu i beidalātu myltu.

Ūļavuot, ari gūļuot – svinēt, dzeivuot sovā vaļā, ari nikuo nadareit, sēdēt rūkys kliepī salykušim. Ūmai – pieški, nagaidūt. Vacaine ir atmata, a vaciks, vace voi vacata ir dzeds i baba. Vacumi ir bārnu, ari jaunu meitu slimeiba, a izapauž jei tai, ka cylvāks nikuo naād, nūvuojej, rakstureiga dzaltaneiga uodys kruosa. Vaicuojums – ir jautuojums, a vaiņuksvainags. Vaidi – kars, a valātive ir sūls driebu veliešonai, ari cīši klačeiga sīvīte. Vakaraiņs, vakaraine – vediejtāvs, vediejmuote kuozuos. Valis voga – tukša voga, kurā nikas nav īstateits. Vanginīks – cylvāks, kas seņuok struoduoja pi kungu, ari giusteknis, navaļnīks. Varažbits – zeiļnīks, varažuot – zeilēt, būrt. Varganis ir iergelis, a varganists

iergeļnīks. Varstaks ir ieveļsūls, a vapna – kaļkis, vapnineica – kaļka ceplis. Vasars ir āmurs, a vataiņs, ari vataviks – vatāts mieteļs. Vataunīks ir vatāta saga, ari koldris. Vazounīks, vazaunīks – puču pūds, a vozyune, vazaune – ratneica, molkys škiuņs. Vāpla, ari vēpla – viejagruobsle, a vāzda, ari vāza – kūja, nūja, kūks, iz kuo atsasprīž. Vece ir vaca sīvīte, a veceļs – veceits. Večerinka ir jaunu cylvāku “sasadoncuošona”, parosti svātdīņu vokorūs, bez alkoholiskūs dzierīņu lītuošonys. Veikštīs – ir pūstīs, gataveitīs ceļam, a veilīņs ir sīns, sagruobts leluokā vuolā, ari kluojīņs. Vīteits, ari veitāts ir kiupynuots, a veižuons – cylvāks, kas staigoj veizēs, ari veceigs, saleics guojiejs. Vejūklis – īreice dīgu teišonai komulī, a vendzelks, vendzelka, vendzjolka – pauna, kas sasīta kaidā drēbē. Vestīs – atsanest, a viejineica, ari viejauka – mašyna labeibys vieteišonai,ari pādejuo škārsbolka kūka guļbyuvē. Vēkšt ir blēt, a vierseiba ir prīkšnīceiba. Vucyns, vuška – auns, aita, vuovuļs – pļuopa, a vuiceitīs – muoceitīs. I vysubeidzūt vuords vierbineica – tei ir Pyupūlu svātdīne, i ari pats augs – vierba, vierbineica pūpolvītols.

Vēļ nazcik cytu augu vuordu: uobuleņš ir zīmys mārpučeite, vanadzs ir pļovys dedesteņa, vanadzeiši ir dzaltonuo akaceja, vanagieļs ir vanagvīķis (vika, viks), veigrīškys, ari veidryukši ir vīgriezes, veitūleni ir mikeļneicys, veivierni, ari kukuži, ari kukuči ir pūra vaivareni, veibūtnis, viejputis, ari viejputi ir parostuo veibūtne, vengris ir sorkonais plyuškūks, vieja gruobeklis ir velna rutku grābeklīte, vieršni ir sila virši, viezeiši – kodīgais laimiņš, vylku ūgys čūskuoga, vuoleite zyluo, ari boltuo ir ķekaru muskare, vuolonta, ari leluo zuole ir ālante, ari staģe. Vuolonta ir na viņ izcyls uorstnīceibys augs, jū īsoka stateit buļbu duorzu tyvumā, jo vysim tik atbuodušajai škodis taiseituojai (vabalei nu Amerikys Kolorado štata) tei naejūt pi sirds. Lai Dīvs dūd, i lai dzeivoj vuolonta!

Komentari slāgti.