Myužeibā aizguojs tautys muzykants Andrejs Rancāns

Myužeibā aizguojs tautys muzykants Andrejs Rancāns

andrejs rancans25. novembrī myužeibā aizguojs latgalīšu tautys muzykants Andrejs Rancāns.

Andrejs Rancāns dzims 1929. goda 9. februarī Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Buzduos, zemnīku Annys i Boleslava saimē. Bejs vacuokais sešu bārnu saimē. Nu 12 godu vacuma Andrejs pīsadalejs vysūs zemnīka lauku dorbūs vacuoku saimisteibā. Andrejam vejūlis spēle īsapatykuse jau puikys godūs, tok tys nabeja pyrmais muzykys instruments, kū jis vuicejīs spielēt. Suokumā beja tāva atvastuo balalaika, nu “vuocu laikā” tāvs nūpierka ari cītaru, kuru Andrejs spielēja zaļumbalūs. Sovukuort mandolinu jam izduovuoja sābris.

Vuiciejīs Mežvydu septeņgadeigajā pamatškolā, tod Rēzeknis komercškolā i Kuorsovys vydsškolā. 1948. godā Andrejs Rancāns suocs struoduot par 1.-4. klašu školuotuoju Kuorsovys rajona Gryudinīšu pamatškolā. Nu 1955. leidz 1962. godam struoduojs Sylarašu septeņgadeigajā školā. 1959. godā nakluotīnē beidzs Daugovpiļs Pedagogiskuo instituta Fizikys i matematikys fakultati i nu 1962. goda leidz 1990. godam struoduojs Baļtinovā. Suokumā Baļtinovys internatškolā, vāluok Baļtinovys vydsškolā.

Muzykantu veiduojuse poša Latgolys vide. Suokumā spieliejs balalaiku, partū ka natuoli dzeivuojs meistars, kas muociejs tuos taiseit. Vāluok īsavuicejs ari mandolinys spēli. Kai eistyns tautys muzykants jis kruojs i meļdeņus, i instrumentus. Sovai prīcai A. Rancāns spieliejs ari akordeonu, treisryndu garmani, mutis garmani i ari dzīduojs. Eisu laiceņu piec kara aizguojs pasavuiceit pi dzīduošonys školuotuojis, ar kū ari beigusēs muzykaluo izagleituošona. Andreja vejūļspēle piļneibā baļstejusēs iz dzierdis prīškstotu.

Ostoņdasmytūs godu vydā Baļtinovā izaveiduoja ansamblis “Neskumsti, meitenīt!”, kurā muzicēt suoce ari Andrejs Rancāns. Muziciejs Baļtinovys i Upeitis etnografiskajā ansamblī, kai ari ar folklorys kūpu “Grodi”, kuru voda juo meita Aīda Rancāne i znūts Andris Kapusts. Sovu vejūļspēli demonstriejs Lītovā, Sūmejā, Pūlejā, Vuocejā, Dānejā, Turcejā, Francejā, Portugalē i Japanā.

2001. godā kūpā ar Reigys folklorys kūpu “Grodi” i Baļtinovys muzykantim teik īraksteita kasete i kompaktdisks “Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks”, kai ari par sova nūvoda tradicionaluos kulturys saglobuošonu i populariziešonu muzykants sajiems Lelū folklorys bolvu.

Andrejs Rancāns i juo muziciešonys prasmis, sajiutys i īdvasmuojums turpynojās bārnūs i mozbārnūs, – Reigys “Grodos” skaņ Aīdys Rancānis vejūle i saimē dabuotuo dzeivisgudreiba, muziciešonys i dzeivuošonys gudreibu i smolkumu jiems ari Aīdys dzeivisbīdrs Andris Kapusts i Andreja mozmeitys Asnate i Aurēlija. Drūši viņ tū var saceit sevkurs, kas satics i samuziciejs, sadzeivuojs ar Andreju.

LaKuGa izsoka leidzjiuteibu Andreja Rancāna tyvinīkim.

Atsavadeišona nu Andreja Rancāna nūtiks sastdiņ, 29. novembrī, Reigys krematorejā 13.00.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
28
Cat
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ CATA kulturys noms
Mar 28 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]
Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]