Stanislavs Kambala – nu zemnīka dāla da bankys prezidenta

Stanislavs Kambala – nu zemnīka dāla da bankys prezidenta

stanislavs kambalaStanislavs Kambala (1893–1941) nūteikti ir vīna nu Latgolys viesturis daudzpuseiguokūs personeibu. Jis dorbuojīs jūmuos, kas skar i kulturys, i izgleiteibas, i politikys, i finanšu, i ari militarū sferu. Viesturē jis īguojs kai vīneigais Latgolys puorstuovs Latvejis Republikys proklamiešonys sēdē Reigā 1918. goda 18. novembrī. Par sovim nūpalnim sajiems Latvejis Treju Zvaigžņu IV škirys ordini.

Sovys dzeivis gaitys S. Kambala suoce 1893. goda 13. junī Bieržgaļa pogosta Stapuļu sādžā lelā lauksaiminīku saimē. Pavuorde “Kambala” cālusēs nu zivs – butis nūsaukuma, ari vāluokūs godūs presē Stanislavs Kambala kai sovu pseidonimu izmontuoja vuordu “Bute”.

1914. godā jis pabeidze Pīterburgys Katuoļu goreigū seminaru, bet jau tuo poša goda julī tyka īsaukts kara dīnastā. 1915. godā dabuoja praporščika dīnasta pakuopi, kas beja jaunuokūs viersnīku dīnasta pakuope Krīvejis imperejā. Dīnēja 52. Sibira strielnīku pulkā i nu 1917. goda – 2. Reigys latvīšu strielnīku pulkā. Piečuokūs godūs Kambala nu militaruos jūmys nūsavērse i vaira dorbuojuos politikys laukā, kas laikā ap Latvejis Republikys dybynuošonu beja eipaši aktuali i nūzeimeigi. Piec Latvejis proklamiešonys kaidu laiku Latvejis Universitatē studēja tīslītys.

Stanislavs Kambala politikā

Sovu darbeibu politikā S. Kambala suoce Latgolys Pagaidu zemis Padūmē (LPZP), kurys sastuovā pīsadalejs 1917. goda septembrī Ukrainys Centraluos radys organizātajā Mozūs tautu kongresā Kijevā. Itei apvīneiba ceinejuos par Latgolys atdaleišonu nu Vitebskys gubernis i dasavīnuošonu puorejai Latvejai. Piec Latvejis PSR izveiduošonuos S. Kambalu apcītynuoja i īvītuoja Cāsu cītumā. Kod boļševiki tyka padzeiti, S. Kambala tyka atbreivuots nu apcītynuojuma.

Kambala dorbuojīs ari kai Latgolys puorstuovs Latvīšu Pagaidu nacionaluos padūmis organiziešonā. Latvejis Tautys padūme 1918. goda 17. novembrī nūlēme LPZP 18 delegatus īkļaut Tautys Padūmē, kas beja pagaidu lykumdevieju īstuode (1918.g. 17. novembris – 1920. g. 30. apr.) i aizstuoja Latvīšu Pagaidu nacionalū padūmi. Tautys Padūmē jis beja sekretara bīdrs.

Nu 1920. goda maja S. Kambala beja Satversmis sapuļcis lūceklis, puorstuovūt Latgalīšu zemnīku parteju, kurys dybynuošonā beja pīsadalejs. Jis beja ari Satversmis sapuļcis II viceprezidents, kai ari dorbuojuos Lyugumu i syudzeibu, Pošvaļdeibys, Pīprasejumu i Satversmis sapuļcē.

Finanšu i vadeibys jūma

Piec politikys sekuoja pīsaviersšona finansem i vadeibai. Jau leidz 1924. godam Stanislavs Kambala beja uzjāmuma “Linsēkla” vaļdis lūceklis, Reigys Latvīšu lauksaiminīku centralbīdreibys sovstarpejuos kreditbīdreibys vaļdis lūceklis, 1925. godā Latgolys Akceju bankys reikuotuojdirektors.

Nu 1923. goda S. Kambala beja Latvejis Bankys padūmis lūceklis, bet treis godus piečuok jū īcēle par vaļdis lūcekli. Darbeiba itamā jūmā nese augļus – piec 10 godu, 1936. godā, S. Kambala tyka par vīnu nu trejim Latvejis Bankys prezidentim i itymā omotā atsaroda leidz pat 1940. godam. Sovu stuovūkli jis izmontuojs ari personeiguos lobkluojeibys styprynuošonai. Piec Latvejis okupacejis jis struoduoja artelī “Optika”.

Kulturys i izgleiteibys jūma

Jau 1918. godā eisu šaļti vuocu okupacejis laikā S. Kambala struoduoja Rēzeknis apriņča zemstē kai latvīšu školuotuoju kursu puorziņs. Ik pa laikam īsasaistejs ari presis izdavumu izdūšonā i veiduošonā. 1919. godā S. Kambala pīsadaleja Tautys padūmis latgalīšu frakcejis organizātajā laikroksta “Latgolas Vōrds” izdūšonā. Tys beja veiduots kai izdavuma “Drywa” (1908–1918) nacionaluos atmūdys idealu i tradiceju turpynuotuojs.
Leidz 1920. goda novembram S. Kambala vadeja pošizveiduotū sabīdriski politiskū laikrokstu “Latgalītis”(1920–1926). Itymā pošā godā jis kūpā ar Juoni Grišānu, Juoni Rubuli i cytim nomsaiminīka J. Morozova nomā izveiduoja tipografeju “Grōmota”, par kurys puorzini izaraudzeja žurnalistu Eduardu Kozlovski. Itamā tipografejā leidz 1923. godam īspīde vuiceibu, daiļliteraturys, praktiska satura gruomotys, kai ari žurnalu “Zīdūnis”. 1923. godā tipografeju nūpierka Kristeigūs Zemnīku Savīneiba i puorcēle iz Daugovpili.
1921. godā izdevnīceibā “Grōmota” ari pats S. Kambala izdeve gruomotu “Latvīšu volūdas gramatika latgalim”.
Kulturys i izgleiteibys jūmā S. Kambala dorbuojuos leidz 20. gs. 20. godu vydam, piečuok pīsavērse vaira taišni finanšu jūmai.

Kambalys piecteči

S. Kambala ir guojs nu lelys 7 bārnu saimis, i Kambalu dzymta ir plaši zynoma ari myusstanislavs kambala ar sivuu dīnu Latvejā. 1921. goda 31. janvarī Stanislavs Kambala apsaprecēja ar Teklu Teoslavu Vaideri (1895–?). Itamā savīneibā dzyma meita Lidija Anna (1924–?) i dāls Leonids Stanislavs (1923–1973).

S. Kambala myužeibā aizguoja 1941. goda 21. decembrī i tyka apglobuots Reigys Sv. Mikeļa kopūs. Vuocu okupacejis laikā juo dāls tyka īsaukts legionā i piec tam izsyuteits iz Sibiri. Bet S. Kambalys sīva ar meitu kara beiguos devēs trymdā. Myusu dīnuos Kambalu pavuorde vaira izskaņ saisteibā ar Stanislava bruoļa Donata mozmozdāla Kaspara Kambalys darbeibu sporta jūmā.

Stanislavs Kambala sovā dzeivē vierzejuos nu vīnys jūmys iz nuokušū, nivīnā napalykdams pastuoveigi. Tok vysu sovu dzeivi jis aktivai īsasaisteja Latgolys i Latvejis dzeivē i vysod guoja i dareja. Byut latvīšu strielnīkam, byut pi Latvejis Republikys dzimšonys, izdūt gruomotu, dybynuot laikrokstu, byut Satversmis sapuļcē i vēļ byut par vīnu nu Latvejis Bankys prezidentu – tū vysu Stanislavs Kambala beja īspiejs sovā 48 godus ilgajā myužā.

Kartenis: 1.S. Kambala; 2. S. Kambala ar sīvu kuozu dīnā. Alūts: rideludzirnavas.lv
Roksta autore: Maija Ārena

Nūtikšonu kalendars

Dec
11
Ūtr
14:00 Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Piemin... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Dec 11 @ 14:00
Viesturis šaļteņu pīturā pīminēs vyspuseigū Latgolys personeibu Ontonu Slišānu, atguoduos kūpā muzejā pavadeituos šaļts, byus sasatikšona ar O. Slišāna tyvinīkim.Drukavuot
Dec
13
Cat
19:00 Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Gruomotys “Latgales pēdējie mohi... @ Reigā, Veru īlā 6
Dec 13 @ 19:00
Gruomotys "Latgales pēdējie mohikāņi" attaiseišona @  Reigā, Veru īlā 6 | Rīga | Latvija
Gruomota topuse vairuoku ekspediceju rezultatā, kuruos folkloriste i Zīdūņamuzeja pietneica Rūta Šmite kūpā ar antropologi i fotografi Elīnu Kursīti vuokušys cylvāku stuostus i īmyužynuojušys Latgolys mozcīmu īdzeivuotuojus fotografejuos. Gruomotu veidoj 52 stuosti, kurus papyldynoj vizuali boguoteigys[...]