Portala skaiteituoja redzīņs par Vaļsts volūdys lykumu

Portala skaiteituoja redzīņs par Vaļsts volūdys lykumu

LaKuGa ir sajāmuse portala skaiteuoja Adolfa Stalidzāna redzīni par Vaļsts volūdys lykumu. Piec autora lyuguma pīduovuojam ar tū īsapazeit ari cytim portala skaiteituojim. Rokstā autors pauž sovys personeiguos puordūmys, i tuos nasakreit ar portala redzīni.

Pošreizejais Vaļsts volūdys lykums[1] pantūs 4. un 5. puorkuop Latvejis Republikys Satversmis 91. pantu – diskriminej latgaļus šaidā veidā:

Latgali ir vīna nu Latvejis pamattauteibom (pyrmīdzeivuotuojim, autohtonim), bet lykuma 4. pants par Latvejis pyrmīdzeivuotuojim (autohtonim) atzeist vīneigi lībīšus.

Lykuma 5. pants latgaļu tyukstūšgadeigū sarunu volūdu atzeist par svešvolūdu. Ari lykuma 3(4). pants formulāts naprecizi. Viesturiskuo eisteneiba ir itaida. Latgaļu volūda nav „latviešu valodas” paveids, bet ir ūtraidi – senūs latgaļu volūda ir bāzis volūda gon vydsdialektam, gon „latviešu valodai”. Latgaļu raksteibai nav viesturiskys saitis ar „latviešu rakstību”, partū ka latgaļu raksteiba ir atsateistejuse pūļu raksteibys īspaidā i latgaļu raksteibā vysod ir lītuoti latiņu burti, cikom „latviešu rakstībā” leidz pat 20. gs. 30. godu ūtrai pusei tyka lītuoti gotu burti.

Nu viesturis zynoms, ka niulinejuos Latvejis teritoreju senatnī apdzeivojušs 5 pamattauteibys: senuos baltu tauteibys kurši, zemgali, sieli, latgali (leluokuo) i senuo sūmu-ugru tauteiba lībīši (vērtīs karti) [2]. Kartē radzams, ka latgali apdzeivojuši vysu niulinejū Latgolu i Austrumvidzemi, īskaitūt Cēsis i Kūknesi. Radzams ari, ka vīneigi latgalim ir vaļstiskī veiduojumi: Jersika, Tālava (Tuolova) i Atzele. Attīceibā iz latgalim (ari kuršim, zemgalim i sielim) [3] nūruodeits, ka ap 7. gs. m. ē. izaveidojušs austrumbaltu volūdys. Taitod latgaļu volūda ir tyukstūšgadeiga.

 Ar pylnu autora redzīni var īsapazeit ite (saglobuota autora raksteiba).

1. http://likumi.lv/doc.php?id=14740
2. Latvijas padomju enciklopēdija, 1982-1987.; [2], sēj. 5(2), 143. lpp.
3. Latvijas padomju enciklopēdija, 1982-1987.; [2], sēj. 5(2) 643. lpp.

 

Karteņa: freeimages.co.uk

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]